Taču realitātē pietiek ar vienu neveiklu soli uz kāpnēm vai kritienu slidošanas laikā, lai ikdiena pēkšņi apstātos uz vairākiem mēnešiem.
Tieši tā notika ar Jolantu. Deviņu mēnešu laikā viņa piedzīvoja divus kājas potītes lūzumus – vispirms vienai kājai, pēc tam otrai. Abi negadījumi notika pavisam ikdienišķās situācijās, un abi lika saprast, cik trausla patiesībā ir sajūta: “Ar mani jau tā nenotiks.”
Es taču neesmu ekstrēmā sportiste!
“Es tiešām nekad nevarētu iedomāties, ka tā dzīvē var notikt. Es taču neiesaistos nekādās ekstrēmās nodarbēs - nebraucu ar moci vai sniega dēli. Tomēr nelaimes gadījums var notikt brīdī, kad to vismazāk gaidi. Tas atvēra acis – jā, arī ar mani tā var notikt un turklāt divreiz deviņu mēnešu laikā,” par savu pieredzi stāsta Jolanta.
Pirmo kājas lūzumu Jolanta piedzīvoja mājā, kurā uzaugusi. Ikdienišķos apstākļos – vienkārši kāpjot pa labi zināmiem pakāpieniem pie mājas ārdurvīm.
“Likās absurdi – tu esi vietā, ko pazīsti visu dzīvi, nedari neko bīstamu, un pēkšņi vairs nevari normāli paiet.”
Par lielu atbalstu kļuva dzīvības apdrošināšanā iekļautais traumu papildsegums, un arī kredītņēmēja darba nespējas apdrošināšana mājokļa un patēriņa kredītiem. Tas deva drošības sajūtu laikā, kad ikdienas ritms pilnībā apstājās.
Taču neilgi pēc atgriešanās darbā sekoja vēl viens negadījums. Kopā ar kolēģiem Jolanta devās slidot. Šķita – vienkārša izklaide pēc darba. Taču kritiens uz ledus beidzās ar otras kājas potītes lūzumu.
“Mana pirmā doma bija – nu ne jau atkal. Tikko biju atgriezusies darbā, un tagad atkal divus mēnešus būšu ārpus ierastās ikdienas. Tas ļoti apgrūtina pilnīgi visu,” viņa atceras. Arī šajā reizē finansiālo slogu palīdzēja mazināt traumu apdrošināšana un darba nespējas apdrošināšana.
Apdrošināšana –iespēja atveseļoties mierīgāk
Abu atlīdzību saņemšanas procesu Jolanta raksturo kā vienkāršu un ātru.
“Traumu apdrošināšanas atbalsts bija pozitīvais visā šajā situācijā. Atkarībā no traumas smaguma tu vari izvēlēties arī labākus risinājumus, kas palīdz ikdienā. Otrajā reizē es atļāvos vieglāku ģipsi, lai nebūtu tik smagi pārvietoties. Tagad ir arī speciāli 3D printēti ģipši – tādi kā zābaciņi, bet tas viss maksā naudu.”
Viņa uzsver, ka saistībā ar traumu izdevumi rodas teju nepārtraukti – ortozes, kruķi, medikamenti, pārvietošanās, rehabilitācija.
“Ja tev ir apdrošināšana, tad zini, ka saņemsi atbalstu un šādi papildu izdevumi nebūs jāsedz tikai no savas kabatas. Man nevajadzēja pārplānot savu budžetu vai satraukties, kā visu savilkt kopā.”
Viņas redzējumā apdrošināšanai ir jābūt, un tās galvenā vērtība ir drošība. “Tas ir šis sirdsmiers, ka finansiālā puse būs atrisināta. Un tad es varu nodoties savas kaites ārstēšanai, tikšanai galā ar emocijām, kā arī ikdienas izaicinājumiem. Zinu, ka finansiālā puse ir nodrošināta un pasargāta. Tas man ir ļoti svarīgi,” secina Jolanta.
Sadzīves traumas – daudz biežākas, nekā šķiet
Jolantas pieredze nav retums. Swedbank apdrošināšana pērn Latvijā atlīdzībās par dažādām traumām klientiem kopumā izmaksāja 565 026 eiro.
Visbiežāk cilvēki traumas gūst tieši sadzīvē – tās veido 78% no visiem traumu gadījumiem. Tām seko sporta traumas (11%), darba traumas (5%), ceļu satiksmes negadījumi (4%) un trešo personu prettiesiska rīcība (2%).
Visbiežāk sadzīves traumas rodas pavisam ikdienišķās situācijās – paslīdot uz slapja vai apledojuša seguma, paklūpot uz trepēm, paslīdot vannasistabā vai gūstot traumas mājas un dārza darbos. Tieši šādi negadījumi bieži rada ne tikai sāpes, bet arī ilgstošu darba nespēju un neplānotus izdevumus.
Lai gan vidējā atlīdzība sadzīves traumu gadījumos sasniedz 437 eiro, smagākajos gadījumos izmaksas ir ievērojami lielākas – lielākā atlīdzība par sadzīves traumu pērn sasniedza 6 650 eiro.
Un tieši tāpēc doma “ar mani jau tā nenotiks” bieži vien izrādās maldinoša. Jo nopietnai traumai dažkārt pietiek tikai ar vienu neveiklu soli.
