Jautājums par sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību (turpmāk – kapitālsabiedrība) valdes locekļu nodarbinātību savu aktualitāti nav zaudējis jau vairākus gadus. Pēdējie Darba likuma grozījumi, kā arī jaunais Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kas stājā spēkā 2015. gada 1. janvārī, ir pamats, lai atkal uzdotu jautājumu, vai un kāds līgums slēdzams starp valdes locekli un kapitālsabiedrību par valdes locekļa pienākumu pildīšanu.
Žurnāla Bilances Juridiskie Padomi augusta numurā zvērinātu advokātu biroja VARUL jaunākā juriste Gerda Audže sniegusi īsu ieskatu atsevišķos kapitālsabiedrības un tās valdes locekļa tiesisko attiecību organizēšanas juridiskajos apsektos.
2015. gada 1. janvārī spēkā stājās Darba likuma grozījumi, ar kuriem no Darba likuma cita starpā tika izslēgta tā 44. panta trešā daļa, kas noteica, ka „ar kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļiem slēdzams darba līgums, ja vien viņi netiek nodarbināti, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu. Ja kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļi tiek nodarbināti, pamatojoties uz darba līgumu, tas slēdzams uz noteiktu laiku.” Šī tiesību norma praksē nostiprināja uzskatu, ka starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekli nepastāv cits civiltiesisks līgums, un līdz ar to kapitālsabiedrībai ir pienākums ar tās valdes locekli noslēgt darba līgumu, neizvērtējot, vai šāda līguma slēgšana atbilst pušu patiesajai gribai un vai noslēgt darba līgumu patiešām ir nepieciešams. Darba likuma 44. panta trešās daļas izslēgšana liecina, ka likumdevējs ir atzinis – darba līgums nav piemērotākais tiesiskais instruments kapitālsabiedrības un tās valdes locekļa tiesisko attiecību organizēšanai.
Lai gan Darba likuma 44. panta trešās daļas noteikumi vairs nav piemērojami, darba līguma noslēgšana starp valdes locekli un kapitālsabiedrību par valdes locekļa pienākumu pildīšanu ir pieļaujama atbilstoši privāttiesībās piemērojamajam privātautonomijas principam, kas nosaka, ka tiesību subjekti var brīvi, pēc savas izvēles un ieskatiem veidot savstarpējās tiesiskās attiecības.
Izšķiroties par darba līguma noslēgšanu starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekli, jāņem vērā, ka uz šādu darba līgumu attiecināms darba tiesisko attiecību regulējums. Šis regulējums paredz virkni noteikumu, kas obligāti piemērojami. Turklāt atbilstoši darba likuma 6. panta otrajai daļai par spēkā neesošiem atzīstami tādi darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.
Piemēram, attiecībā uz atlīdzības piemērošanu un tās apmēru, slēdzot darba līgumu par valdes locekļa pienākumu pildīšanu, valdes loceklis vienmēr saņems atlīdzību. Turklāt šīs atlīdzības apmērs ir jānosaka atbilstoši 2013. gada 27. augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”. Ja starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekli nepastāv darba tiesiskās attiecības, puses ir tiesīgas izvēlēties, vai vispār noteikt atlīdzību par valdes locekļa pienākumu pildīšanu un kāds ir šīs atlīdzības apmērs. Slēdzot darba līgumu, arī noteiktu sociālo garantiju nodrošināšana valdes loceklim ir obligāta. Tādi jautājumi kā atvaļinājuma piešķiršana, darba laika organizācija u.c. arī ir risināmi, piemērojot Darba likuma normas.
Slēdzot darba līgumu ar kapitālsabiedrības valdes locekli, jāatceras, ka šīm tiesiskajām attiecībām vienlaikus ar darba tiesību regulējumu piemērojams arī komerctiesību regulējums. Turklāt atsevišķos aspektos šie regulējumi būtiski atšķiras. Viens no tiem ir tiesisko attiecību izbeigšana. Atbilstoši Komerclikuma normām sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes loceklis zaudē amatu ar dalībnieku sapulces vai vienīgā dalībnieka lēmumu par valdes locekļa atsaukšanu. Šāds lēmums var tikt pieņemts jebkurā laikā, turklāt tas nav jāmotivē, ja vien statūti neparedz, ka valdes locekli var atsaukt tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls. Akciju sabiedrības valdes loceklis amatu zaudē ar padomes lēmumu par valdes locekļa atsaukšanu. Akciju sabiedrības valdes locekli padome ir tiesīga atsaukt jebkurā laikā, taču tikai gadījumā, ja tam ir svarīgs iemesls. Atsaucot valdes locekli no amata, attiecīgās kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas var rīkoties brīvi un lēmumus pieņemt operatīvi. Turpretim izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devēja rīcība ir ļoti ierobežota. Darba likums paredz virkni noteikumu, kuri darba devējam jāievēro, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, piemēram, paziņošana par darba tiesisko attiecību izbeigšanu noteiktu laiku iepriekš, atsevišķos gadījumos darbinieka paskaidrojumu pieprasīšana.
Judikatūrā ir atzīts, ka gadījumā, kad starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekli ir noslēgts darba līgums par valdes locekļa pienākumu pildīšanu, šādu tiesisko attiecību izbeigšanu regulē Komerclikuma normas, nevis Darba likuma normas. Tomēr minētā jautājuma risināšanu nedrīkst atstāt tikai tiesu ziņā, ņemot vērā tiesu noslogotību un tiesvedības procesu ilgumu Latvijā. Turklāt praksē veidojas arī sarežģītas nestandarta situācijas, piemēram, kad ar kapitālsabiedrības valdes locekli noslēgts viens darba līgums gan par valdes locekļa, gan cita amata – uzņēmuma vadītāja, finanšu direktora – pienākumu pildīšanu. Šādā gadījumā, izbeidzot tiesiskās attiecības, var rasties strīds, vai Komerclikuma normas piemērojamas arī tiesiskajām attiecībām, kas veidojas, pildot otra amata pienākumus. Lai izvairītos no strīdus situācijām, darba līgumā starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekli jāietver noteikumi, kas skaidri norāda, kā izbeidzamas šīs tiesiskās attiecības. Būtiski ietvert arī noteikumu, kas paredz, ka tiesiskās regulējuma pretrunu gadījumā piemērojamas Komerclikuma, nevis Darba likuma normas.
Dibinot darba tiesiskās attiecības starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekli, vienmēr jāizvērtē visi darba līguma noteikumi, lai izvairītos no strīdus situācijām, kuras var rasties dēļ atšķirībām starp darba tiesību un komerctiesību regulējumu.
Visu rakstu „Kapitālsabiedrības valdes locekļa nodarbinātība” varat lasīt žurnāla „Bilances Juridiskie Padomi” augusta numurā.
