Turpinām diskusiju par stundas likmes noteikšanu... (Nr.3., 2016). Likuma norma ir izpildāma tiklīdz tā nav atcelta. Jautājums ir tikai par to, vai mēs esam laikus pamanījuši šo normu.
Rezumējam iepriekšējos "Bilances" numuros minēto informāciju:
1) normālais darba laiks saskaņā ar DL definīciju ir 40 stundas (saīsinātais normālais darba laiks ir 35 stundas);
2) kalendārs, kas gadiem ilgi tika uzskatīts par derīgu grāmatvedības aprēķiniem, nav oficiāli apstiprināts dokuments;
3) par normālo darba laiku jāuzskata tāds kalendārs, kurā katrā nedēļā ir 40 stundas (35 stundas), neņemot vērā ne saīsināto pirmssvētku darba dienu, ne svētku dienas, proti, visas darba dienas ir 8 stundas garas (ja runa ir par piecām darba dienām nedēļā). Analoģiska pieeja citiem darba dienu režīmiem;
4) jebkurš grāmatvedis darba laika kalendāru savām vajadzībām var izveidot patstāvīgi un bez grūtībām; nav jāmeklē svētku dienu sakritība ar darba dienām vai pirmssvētku dienām;
5) ļoti svarīgi pievērst uzmanību tam, kas rakstīts darba līgumā, proti, kas solīts darbiniekam (normālais vai nepilnais darba laiks, darba dienu (darba stundu) skaits, mēnešalga, stundas likme...);
6) likuma prasība apmaksāt svētku dienu, ja tā sakrīt ar darbiniekam darba līgumā noteikto darba dienu attiecas pilnīgi uz visiem darbiniekiem, neatkarīgi no mēnešalgas vai stundas tarifa likmes lieluma, kā arī neatkarīgi no tā, vai darbiniekam noteikts normālais vai nepilnais darba laiks;
7) darba devēju nepasargās izteiktais viedoklis, ka darbiniekam vienkārši jānosaka "lielāka likme" un ar to pietiks; pārbaudes laikā grāmatvedim jāparāda, kur ir apmaksa par svētkos nostrādāto laiku un kur ir apmaksa par attaisnoto prombūtni svētku dienā, kas sarīt ar darbinieka darba dienu!
8) no grāmatvedības viedokļa: uzsaitē darba samaksas elementi tiek uzrādīti atsevišķi (gan tie, kas iekļaujami vidējās izpeļņas aprēķinā, gan tie, kas netiek ņemti vērā, nosakot vidējo izpeļņu, tajā skaitā, attaisnotās prombūtnes apmaksa);
9) tas, ka MK noteikumi Nr. 656 sīki un smalki skaidro minimālas stundas tarifa likmes noteikšanu un piemērošanu, nozīmē tikai to, ka šādā veidā tiek aizsargātas vājākā posma tiesības par darbu normāla darba laika ietvaros saņemt vismaz minimālo valstī noteikto darba samaksu. Par vājāko posmu darba attiecības tiek uzskatīts darbinieks.
Kā rīkoties darba devējam, ja darbiniekiem noteikta alga, kas pārsniedz minimālo?
Detalizēta informācija - žurnāla "Bilance" 2016. gada februāra numurā - Nr. 3 (375).
