Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
Tik strauju mēneša inflāciju iepriekš piedzīvojām vien 2022. gadā un vēl pirms tam – dažos mēnešos 2007.-2009. gadā. Gada inflācija pakāpusies no pat negaidīti piezemētā 2,3% tempa februārī līdz samērā straujiem 3,4% martā. Jaunākie Centrālās Statistikas pārvaldes dati kombinācijā ar Tuvo Austrumu konflikta radīto nenoteiktību liek bažīties par inflācijas turpmāko ceļu. Modelējot inflāciju Latvijā atkarībā no dažādiem iespējamiem energocenu izmaiņu scenārijiem gan šobrīd izskatās, ka pie 2022. gada iespaidīgajiem cenu kāpuma tempiem nenonāksim, taču riski ir būtiski.
Mēneša inflāciju martā visvairāk ietekmēja degvielas cenu kāpums (+21%), pārējo pozīciju ietekmei esot krietni mazākai. Kā ierasts, jaunas sezonas preču nonākšana veikalos sadārdzināja apģērbus un apavus (+5,7%). Akcīzes nodokļa pieaugums sadārdzināja alkoholu (+3,5%). Vienlaikus negaidīti zema bija pārtikas inflācija (+0,1%) dažādu akciju dēļ. Lētāka elektrība (-5,4%) mazināja ar mājokli saistītās izmaksas.
Pēdējās dienās naftas cenas ir nedaudz samazinājušās, tomēr nav garantijas, ka tas būs uz ilgu. Gan ASV-Irānas divu nedēļu pamiera noteikumi, gan konflikta risinājuma meklēšanas turpmākā gaita ir miglā tīta. Katra puse pasludinājusi savu uzvaru, bet Hormuza šaurums joprojām ir faktiski slēgts. Varbūt pēc plānotajām sarunām starp iesaistīto pušu pārstāvjiem nedēļas nogalē būs lielāka skaidrība par notiekošo.
Ieskatoties finanšu tirgus datos redzams, ka tie ir iecenojuši samērā ātru konflikta atrisinājumu un pakāpenisku energoresursu (naftas un gāzes) cenu kritumu. Sākotnējie aprēķini liecina, ka inflācija Latvijā šajā scenārijā šogad vidēji varētu pārsniegt 4%. (Šeit jāiestarpina, ka dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa samazinājuma ietekme uz kopējo inflāciju ir ļoti maza.)
Konfliktam ieilgstot, inflācija varētu pakāpties vēl būtiski augstāk. Papildus tiešajai ietekmei caur energoresursu cenām, arvien apjomīgāki būtu arī netiešie efekti – dārgāka degviela un energoizmaksas sadārdzina preču transportu un ražošanu. Var “ieslēgties” arī citi efekti – iedzīvotāji, bažās par dzīves dārdzības palielināšanos, pieprasa augstākas algas, kas savukārt veļ inflācijas ratu tālāk. Turklāt enerģijas izejvielu pieejamība un cenas nav vienīgā problēma – ir virkne citu izejvielu, kas tiek pārvadāta caur Hormuza šaurumu. Piemēram, minerālmēsli, kuru cena ir strauji augusi, kas savukārt var radīt spiedienu uz pārtikas cenām.
Risku un neskaidrības pasaules politikas virtuvē ir ļoti daudz. Latvijai, esot atvērtai ekonomikai, pat tūkstošiem kilometru attālumā notiekošajam ir būtiska ietekme. Lai nepazustu pesimistisko ziņu gūzmā, varbūt vērts izmest loku pa tuvējo parku vai mežu, pavērot pavasari. Uz turieni gan jādodas ar kājām – degviela vēl kādu laiku saglabāsies dārga.
