Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bezdarba līmenis šī gada pirmajā ceturksnī palielinājās līdz 7,1% un bija par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā pērnā gada izskaņā. Pieaugums bezdarbā bija gaidāms un skaidrojams ar ierastajiem sezonālajiem faktoriem, jo ziemas periodā sarūk sezonālo darbu apjoms. Ja salīdzinām ar 2025. gada sākumu, tad bezdarba līmenis samazinājās par 0,3 procentpunktiem.
Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju – strādājošo un aktīvo darba meklētāju – skaits saglabājās nemainīgs salīdzinājumā ar pagājušo gadu, bet nodarbināto skaits nedaudz pieauga – par 0,4% jeb 3,2 tūkstošiem. Kāpumu nodrošināja strādājošo jauniešu (vecumā no 15 līdz 24 gadiem) skaita pieaugums, tai pat laikā nodarbinātība 20-64 gadu vecuma grupā samazinājās.
Eiropas Komisijas publicētie aptauju dati rāda, ka aprīlī kopējais ekonomikas noskaņojums nedaudz pasliktinājās gandrīz visās nozarēs, kas, visticamāk, atspoguļo Hormuza krīzes ietekmi un ar to saistīto izmaksu kāpumu. Tomēr tas pagaidām nav ietekmējis nodarbinātības gaidas. Darba devēji būtiskas izmaiņas darbinieku skaitā tuvākajos mēnešos neplāno. Iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz bezdarba situāciju gan ir kļuvis mazliet piesardzīgāks. Nozaru dalījumā pakalpojumu sniedzēji plāno nelielu darbinieku skaita samazinājumu, savukārt būvniecībā, mazumtirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā aprīlī dominēja plāni darbinieku skaitu nedaudz palielināt.
Prognozējam, ka Tuvo Austrumu krīzes ietekmē Latvijas ekonomikas izaugsme šogad sabremzēsies vien nedaudz, pieņemot, ka kuģošana pa Hormuza šaurumu drīzumā atjaunosies. Šādā gadījumā darba tirgus saglabāsies stabils un bezdarba līmenis gada laikā pakāpeniski samazināsies – šogad vidēji tas būs ap 6,7%. Ilgstošas Hormuza krīzes gadījumā ietekme uz ekonomiku un darba tirgu būtu ievērojami nelabvēlīgāka.
