No algota darba līdz jauna koncepta beķerejai: "Kūre" maiznīcas saimnieka Uvja pieredze

Pieredzē dalās Kūre maiznīcas koncepta izveidotājs un saimnieks Uvis Janičenko.

Pēc klejojumiem pa pasauli, apgūstot kulinārijas mākslu Dānijā, Zviedrijā, Spānijā un Japānā, Uvis Janičenko atgriezās Latvijā, lai turpinātu darbu Latvijā, tostarp pavārmākslas leģendas Mārtiņa Rītiņa veidotajā restorānā “Vincents.” “Tomēr uzkrātā pieredze un tālākais dzīves ceļš soli pa solim mani aizveda līdz “Kūrei,” saka Uvis.

Virzīšanās soli pa solim

kure_7.jpg

“Nekas šo gadu laikā nav nokritis no zila gaisa. Tā visa bijusi mana darba ētika un vīzija, kurp vēlos doties. Un katra no iepriekš gūtajām pieredzēm veidojusi mani un manu redzējumu. Mērķis uzsākot savu ceļu pavārmākslā jau no paša sākumā lika domāt, ka nākotnē vēlētos veidot savu vietu – atvērt restorānu vai beķereju un būt pašam sev par saimnieku. Ar konditora darbu un maizes cepšanu pa īstam saskāros dzīvojot Zviedrijā. Iemērcot rokas mīklā, atklāju šo burvību un tas arī lēnām formēja skaidru vīziju par to, kas Latvijā trūkst tieši beķereju segmentā. Sāku virzīties pretī savai idejai soli pa solim, nelaižot garām iespējas, kas nāca manā ceļā. Ticu, ka ja tev ir ticība savai lietai, redzējums un skaidra vīzija – tad arī apkārtējie tev noticēs,” pārdomās dalās Uvis.

Pamanīt nišu un atrast iespēju īstenot savu redzējumu

Uvis novērtē, ka Latviju iepazīstinājis ar mūsdienīgas beķerejas konceptu. “Kad 2020. gadā uzsāku iepriekšējo projektu – ceptuvi “Mīkla,” Rīgā dominēja vecā tipa konditorejas, kas pārsvarā asociējās ar tikšanās vietu kundzēm gados, kur apsēsties pie kafijas tases un “Vecrīgas.” 6 gadus dzīvojot un strādājot algotu darbu Skandināvijā, redzēju, ka beķereja var būt arī mūsdienīga – apvienojot dinamiskos pilsētniekus un sniedzot tiem brīdi veldzes. Priecājos, ka savam stāstam atradu dzirdīgas ausis, piesaistīju investoru un jau no pirmās darba dienas bija redzams – Rīgā tas bija tieši tas, kas nepieciešams. Ja restorānu segmentā valdīja samērā liels piesātinājums, tad beķerejas bija tā joma, kur bija nepieciešamas pārmaiņas,” atminas Uvis.

Pēc “Mīklas” sekoja jau nākamais projekts – tas bija Uvja izlolotais un neatkarīgi īstenotais “Kūre” koncepts, kura veiksmes pamatā Uvis saskata skaidru segmentēšanos. Sākām ar pastele de nata portugāļu krēma kūciņām. Tas bija viens nišas produkts, ar ko bijām atšķirīgi un pielāgojām to vietējam tirgum.

“Ja tev ir skaidra ideja, tad neviens tirgus Tev nebūs par piesātinātu. Lai gan “Kūre” ir  Ziemeļvalstu tradīciju iedvesmota, ļoti daudz strādājam ar Latvijas tradicionālajām garšām un receptēm. Mums ir sava “Vecrīgas” recepte, Ziemas sezonā cepam piparkūkas, sekojot senai Latvijas laiku receptei,” piemēros dalās Uvis.

Pieredze kā vērtība, kas nosaka dzīves virzību

“Manas pieredzes ir bijušas iespējami dažādas. Ilgu laiku pavadot ārpus Latvijas, biju kā nomads, zināju, ka vēlos uzsūkt pēc iespējas vairāk iespaidu un redzēt dažādas kultūras. Pavārmāksla nav tikai par profesionālām, šauri tehniskām lietām, tā ir daļa no katras valsts kultūras mantojuma. Zviedrijā un Dānijā tā bija jaunā Ziemeļvalstu virtuve, Japānā – pilnīgi atšķirīga pieredze, savukārt Spānijā tas atkal bija radikāli atšķirīgs dzīves ritms un no tā izrietoši iespaidi. Tas viss mani veidoja un ietekmēja to, kādas iespējas saskatīju savas uzņēmējdarbības uzsākšanai,” stāsta Uvis.

Viņš redz, ka sabiedriskās ēdināšanas segmentā ir gan izteikti investīciju projekti, gan tādi, kas ir sirdslieta un dzīve to radītājiem. “Man nav darba tādā klasiskā nozīmē, es vienkārši dzīvoju šādu dzīvi,” saka Uvis. Dalīšanos pieredzē viņš redz kā vienu no lielākajām vērtībām savā dzīvē un arī kā pienākumu pret jaunāko paaudzi – lai iedrošinātu ikvienu, kam ir ideja un ticība tai pierādīt, ka viss ir iespējams. “Augt un attīstīties vislabākajā veidā var tieši darot darbu, ko mīli. Man nav mantotu miljonu, tikai ticība savai idejai, ar ko esmu īstenojis savu sapni par uzņēmējdarbību. Tāpēc ir svarīgi dalīties savā pieredzē, iedvesmot vienam otru un tā būvēt labāku valsti, kurā dzīvojam,” uzsver Uvis.

Šī gada rudenī viņš kļuva par Mārtiņa Rītiņa Izcilības gada balvas pavārmākslā laureātu.

kure_6.jpg

4 mācības, no Uvja Janečenoka pieredzes no algota darbinieka pavārmākslas nozarē uzsākot savu beķerejas konceptu:

  1. Izmanto algotā darbā iegūto pieredzi kā pamatu savam biznesam. Neuztver algotu darbu tikai kā veidu, kā nopelnīt. Tā ir iespēja apgūt nozari, iepazīt klientus, izprast procesus, iegūt kontaktus un saprast, kā vēlies vai nevēlies veidot savu uzņēmumu. Katra pieredze var kļūt par vērtīgu ieguldījumu tavā nākotnes biznesā.
  2. Meklē iespējas tur, kur citi tās vēl neredz. Lai uzsāktu veiksmīgu biznesu, ne vienmēr jāstartē konkurences pārpildītā tirgū. Vēro, kas notiek citās valstīs, nozarēs un uzņēmumos, un domā, ko no redzētā varētu ieviest savā tirgū. Veiksmīga biznesa ideja var rasties, pamanot to, kā vietējā tirgū vēl pietrūkst.
  3. Sāc ar skaidru nišu un konkrētu piedāvājumu. Sāc ar vienu skaidru produktu vai pakalpojumu, kas tevi atšķir no konkurentiem. “Kūre” gadījumā tas bija viens īpašs produkts – portugāļu krēma kūciņas pastel de nata. Konkrēts piedāvājums palīdz sevi pozicionēt, piesaistīt pirmos klientus un pakāpeniski attīstīt biznesu.
  4. Virzies soli pa solim un notici savai idejai. Nav nepieciešams gaidīt ideālo brīdi vai milzīgu kapitālu. Svarīgi skaidri saprast, kur vēlies nokļūt, izmantot iespējas, kas rodas ceļā, un konsekventi virzīties uz mērķi. Ja pats tici savai idejai un spēj to pārliecinoši izstāstīt, būs vieglāk pārliecināt arī klientus, partnerus un investorus.