10 padomi, kas palīdzēs vecākiem sarunāties ar bērniem par naudu

Kā un kam krāt naudu? Kā radusies nauda? Kāpēc vajadzīgs iepirkumu saraksts? Cik maksā dzimšanas dienas ballīte un cik vilinoši ir bezmaksas piedāvājumi? Kā pašam nopelnīt, un vai tiešām viss jāpērk par naudu? Šie ir tikai daži bērnu jautājumi par naudu, kurus nācies dzirdēt ne vienam vien vecākam.

• Bloga saturs pieejams arī audio formātā.

Bet kā izskaidrot bērnam saprotamā valodā naudas likumsakarības un iemācīt, ka “nauda kokos neaug”? 

1. Izpratne par naudas vērtību un tās krāšanu ir jāmāca jau no mazotnes. Bērni pret naudu izturēsies atbildīgi, ja sapratīs, ka visam ir sava cena un lietas mājās neuzrodas no nekurienes. Ģimene ir tā vide, kurā bērns pirmo reizi sastopas ar naudu un gūst par to priekšstatu, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai sarunās par naudas lietām tiktu iesaistīti arī bērni. Izpratne par naudas vērtību sākas ar vienkāršām un ikdienišķām sarunām, piemēram, par to, kāpēc nevaram nopirkt tik daudz saldumu, cik sirds kāro, kāpēc mammai un tētim jādodas uz darbu. Lai palīdzētu mazajam izprast krāšanas burvību, kopīgi izgatavojiet krājkasītes, piemēram, no stikla burciņām. Tā bērni redzēs, kā „aug” naudas kaudzīte, un iemācīsies galvenos krāšanas noteikumus: tā aizņem laiku, prasa pacietību, taču, jo vairāk atliksim un jo ātrāk sāksim krāt, jo ātrāk sasniegsim savus mērķus.

2. Iepazīstiniet bērnus ar naudu kā maksāšanas līdzekli un izskaidrojiet pamatsakarības. Palīdziet bērniem saprast, ka mantas ir jāpērk par naudu. Bērni, īpaši paši mazākie, nereti domā, ka mantas mājās parādās, jo viņi tās grib. Jau ar četrgadnieku varat runāt par naudas vērtību un par to, ka naudas mums ir tikai tik, cik nopelnām. Mūsdienās liela daļa naudas tiek tērēta digitāli, veicot pārskaitījumus, maksājot ar karti vai telefonu u.tml. Šajā gadījumā svarīgi ir veidot bērnu izpratni, ka naudas bankomāts nav vieta, kur naudu var paņemt neierobežotā daudzumā pēc vajadzības, bet atkal – tikai tik, cik iepriekš nopelnīts. Palīdziet bērniem caur rotaļām saprast, kā darbojas nauda, piemēram, zīmējot un izmantojot savu valūtu, spēlējot veikalu vai kafejnīcu. Kopā zīmējot dažādu krāsu un izmēru banknotes, varēsiet bērniem paskaidrot, kā atšķiras naudas vērtība – ka viena banknote ne obligāti ir sliktāka par daudzām monētām, jo tās vērtība var būt lielāka. Lai izskaidrotu atšķirību starp diviem un pieciem eiro, nodemonstrējiet, cik daudz saldumu par katru konkrēto summu iespējams nopirkt.

3. Atklājiet bērniem uzkrājumu veidošanas priekšrocības. Konkrēts krāšanas mērķis un laiks, kad mērķis tiks sasniegts, dod būtisku motivāciju krāt. Lai palīdzētu bērniem efektīvāk tiekties uz mērķi, aiciniet viņus uzzīmēt savu sapni, uz kuru tiecoties viņi krās naudu. Lai palīdzētu mazajam entuziastam nenovirzīties no mērķa un apjaust, ka krāšanas periods nav bezgalīgs, izveidojiet īpašo krāšanas kalendāru, kurā bērns var sekot līdzi gan mērķa izpildei, gan līdz tam atlikušajam laikam. Kalendārs kalpos arī kā lielisks vizuāls piemērs gan pašam naudas krāšanas procesam, gan tam, kā naudas apjoms mainās konkrētā laika periodā.

4. Palīdziet bērniem attīstīt plānošanas prasmes, iesaistot ikdienišķās ģimenes aktivitātēs, piemēram, iepirkumu plānošanā. Neplānojot pirkumus un dodoties uz veikalu bez saraksta, bieži padodamies impulsīviem pirkumiem. Plānojiet pirkumus kopā ar bērniem, ļaujiet viņiem palīdzēt izveidot preču sarakstu. Tādējādi viņi jau no mazotnes pieradīs plānot iepirkšanos. Ļoti svarīgi ļaut bērniem justies kā pilntiesīgiem ģimenes finanšu dzīves dalībniekiem. Lai arī veikala apmeklējums kopā ar bērniem lielai daļai vecāku varētu šķist īsts izaicinājums, padariet šo ieceri par aizraujošu un interesantu nodarbi! Ļaujiet bērnam izvēlēties preces pēc kopīgi sastādītā saraksta. Tas vēl vairāk nostiprinās praktisku izpratni par sarakstā iekļautajām precēm un to vērtību, kā arī visas ģimenes vēlmēm un vajadzībām.

5. Bērni labāk sapratīs naudas vērtību, ja viņiem būs iespēja nopelnīt pašiem, tomēr ir darbi, par kuriem maksāt nevajadzētu. Vienojieties ar bērniem, kādi mājas darbi ir viņu pienākums. Ja mamma nesaņem papildu samaksu par vakariņu gatavošanu, tad arī bērnam nebūtu jāsaņem nauda par kārtības uzturēšanu savā istabā. Atbildības izjūta ir ļoti būtiska vēlāk, piemēram, kļūstot par uzņēmuma darbinieku un apzinoties savus pienākumus. Maksāšana par ikdienišķiem darbiem var novest pie tā, ka bērns bez samaksas mājas darbos vairs negrib palīdzēt. Arī par labām atzīmēm skolā nav jāatalgo. Bērnam ir jāsaprot, ka mācās sevis dēļ un ka labas atzīmes ir nepieciešamas pašam, nevis vecākiem. Paredziet atalgojumu par neikdienišķiem darbiem. Ļaujiet nopelnīt par tādiem darbiem, par ko jums patiešām būtu jāmaksā, – piemēram, automašīnas salona tīrīšanu, pastaigām ar kaimiņu suni vai īpašiem, neikdienišķiem darbiem mājās. Vienojoties ar bērnu par atalgojumu, ir svarīgi uzsvērt, ka maksāsiet par kvalitatīvi padarītu darbu un nemaksāsiet, ja darbs būs paveikts pa roku galam.

6. Ir svarīgi bērniem palīdzēt saprast ne tikai naudas vērtību, bet arī iemācīt radošu pieeju, to izmantojot. Lielāki tēriņi ir jāplāno laikus, veidojot uzkrājumus. Pašai uzkrājumu summai vismaz sākotnēji nav izšķiroša nozīme, jo galvenais ir izkopt paradumu krāt. Krāšana ir „lipīga”, rada drošības sajūtu un ļauj realizēt savus sapņus. Māciet arī bērnam sākt ar mazumiņu, pierast pie šāda rīcības modeļa un pakāpeniski uzkrājumu summas palielināt. Turklāt uzskats, ka krāt var tikai bagātie, ir maldīgs – ja to ir varējušas darīt mūsu vecmāmiņas, tad varam arī mēs. Ja bērni naudu saņem no vecākiem un daudzām lietām neizmanto iekrājumus, viņi jūt tikai naudas tērēšanas prieku, bet neapzinās naudas vērtību. Ar bērniem saistīto izdevumu nastu daliet ar viņiem pašiem – izvirziet noteikumus, kad un kā pirkumiem vai dāvanām draugiem būs jāizmanto arī sava kabatas nauda. Tā bērni labāk apzināsies naudas vērtību un vairāk apdomās, ko patiešām vajag pirkt, bet kuras vēlmes var pagaidīt. Veiciniet bērnos radošumu. Izstāstiet, ka rokām radīta mīļa un jēgpilna dāvana ir ne sliktāka par pirktu, lai gan var būt lētāka. Turklāt pirkt dāvanas vajadzētu savu iespēju robežās, nevis pēc kaut kādiem nerakstītiem standartiem.

7. Dāvināt bērniem naudu nav slikti, bet visbiežāk viņiem būs vajadzīga palīdzība, lai pareizi sadalītu lielāku saņemtās naudas summu. Aploksni vai atklātnīti ar naudu saņēmušajam bērnam var rasties iespaids, ka attiecīgo banknoti var iegādāties veikalā. Tāpēc vajadzētu bērnam paskaidrot, ka tantei vai vecmāmiņai, kura dāvinājusi naudu, vispirms to vajadzēja nopelnīt un sakrāt, un pēc tam viņa izlēma to uzdāvināt, ļaujot bērnam izlemt, kā to vislabāk izlietot. Lai arī bērns dāvināto naudu varētu izmantot acumirkļa vēlmēm, viņam var paskaidrot, ka dāvinātājs vienmēr ļoti priecāsies un arī bērnam būs lielāks ieguvums, ja naudu vai daļu tās izmantos lielākam mērķim, nevis gardumiem vai vairākām mazām rotaļlietām. Tāpēc dāvanā saņemta lielāka naudas summa var kļūt par lielisku iemeslu, lai ar bērnu vienotos par lielāku pirkumu, kuram viņš apņemtos sakrāt noteiktā laikā.

8. Ar bērniem jau no mazotnes vajadzētu runāt par to, kā darbojas profesiju un naudas pasaule. Paskaidrojiet, ka dažādu profesiju pārstāvji saņem atšķirīgu atalgojumu, jo sabiedrībā radītā profesiju vērtība nav vienlīdzīga. Laba izglītība un dažādu prasmju apgūšana vienmēr palielinās iespējas nākotnē nopelnīt naudu. Tāpat arī personības īpašības, kā piemēram, neatlaidība, uzņēmīgums un drosme, mērķtiecība. Tas, ko bērns var darīt jau tagad, ir ikdienā rūpēties par prasmju un personības īpašību attīstīšanu – uzņemties atbildību, rūpējoties par mazāko brāli, māsu vai mājdzīvnieku, izrādīt iniciatīvu, iesaistoties ārpusskolas aktivitātēs, trenēt disciplīnu sporta aktivitātēs u.tml.

9. Ir svarīgi ar bērniem pārrunāt par drošu rīcību internetā un personas datu sargāšanu. Pārrunājiet ar savu bērnu, ka internets ir mūsu ikdienas sabiedrotais – tas mums palīdz iegūt jaunu informāciju, uzzināt jaunākās ziņas, kā arī sarakstīties ar draugiem. Interneta pasaule ir droša, ja sekojam noteikumiem un neesam pārdroši, publicējot par daudz personiskās informācijas. Jo īpaši rūpīgi jāizturas pret finanšu datu izmantošanu e–vidē, jo tas var radīt finansiālus zaudējumus. Būs daudz drošāk, ja pārskatīsiet bērnu viedtālruņu pieprasītās spēles, novērtēsiet to drošību un apstiprināsiet atbilstošu spēļu lejupielādi. Tāpat uzsveriet, ka bērniem bez apspriešanās ar jums nevajadzētu pirkt spēļu papildu piedāvājumus, bet jo īpaši kaut kur ievadīt vai kādam atklāt personas datus, finanšu datus vai paroles.

10. Bērnus vajadzētu pakāpeniski iekļaut dažādu ģimenes finanšu lēmumu pieņemšanā. Kad bērni paaugas, plānojiet svētkus kopā, ļoti skaidri viņiem paskaidrojot visus finanšu un citus ierobežojumus. Šajā gadījumā talkā var nākt zīmēšana – uzzīmējiet apli un izkrāsojiet to vairākās daļās, izstāstot, ka aplis ir svinībām atvēlētais budžets, bet iekrāsotie laukumi – cienasts, svētku apģērbs, kūka, dekorācijas, izklaidējošās aktivitātes utt. Ja bērns grib gan lielas dzimšanas dienas svinības, gan iespaidīgu dāvanu, taču ģimenes finanšu iespējas to neatļauj, jums būtu skaidri jāpasaka – ja tiks organizēti lieli svētki, lielu dāvanu saņemt nevarēs. Tā vajadzētu būt arī tad, ja, piemēram, bērns grib videospēli, taču vienlaikus viņam ir vajadzīgi jauni sporta apavi. Bērnam jāspēj izvērtēt lēmumus un jāsaprot to iespējamie rezultāti.