Saldā dzīve
Iespējams, pasaule būtu palaidusi garām daudz saldu mirkļu, ja amerikāni Frenklinu Marsu bērnībā nebūtu piemeklējusi slimība. Frenklina māte, vēlēdamās uzmundrināt sasirgušo dēlu, iemācīja viņam pagatavot šokolādi. Ar to pietika, lai viņš ar šo saldo kārumu būtu pārņemts visu atlikušo dzīvi. Deviņpadsmit gadu vecumā jaunais uzņēmējs sāka tirgot paša gatavotu šokolādi. Sapratis, ka bizness iet no rokas, Frenklins 1920. gadā radīja savu uzņēmumu, kas vēlāk pārtapa par „Mars, Incorporated”.
Mīlestību pret šokolādi pārņēma arī Frenklina dēls Forests, kas, iedvesmojies no populāra piena kokteiļa receptes, tēvam ieteica šokolādes „Milky Way” ideju. 1923. gadā tā tika realizēta un uzreiz kļuva par TOP produktu. 1930. gadā viņi laida klajā šokolādi „Snickers”, kas nosaukumu ieguva no ģimenē iemīļota zirga vārda. Tikai 1932. gadā iznāca šokolāde ar ģimenes uz vārdu nosaukumā – „Mars”.
Marsu ģimene, kas arī tagad nodarbojas ar saldumu un pārtikas biznesu, joprojām ir viena no bagātākajām Amerikā.
Sapnis par gaismas šovu
Antonio Dzambelli 19. gadsimta beigās Itālijas pilsētā Neapolē daudziem par prieku izveidoja nelielu un neparastu uzņēmumu – viņš piedāvāja pirotehnikas pakalpojumus. Vēlāk Antonio ar ģimeni emigrēja uz Ameriku, līdzi paņemot arī uguņošanas šovu „recepšu grāmatu”. Turpinot savu tolaik neierasto biznesu, viņš kļuva par pirotehnikas šovu inovatoru.
Kopš uzņēmuma dibināšanas dienas ir pagājuši vairāk nekā simts gadi, taču Dzambelli ģimenes uzticība pirotehnikai ir palikusi nemainīga, un bizness plaukst un zeļ jau vairākās paaudzēs. „Zambelli Fireworks” šobrīd ASV ir lielākais pirotehnikas pakalpojumu sniedzējs, par ko Antonio, visticamāk, reiz pat neiedrošinājās sapņot.
No arhitektūras līdz modei
Šodien „Versace” ir viens no pasaulē ietekmīgākajiem un atpazīstamākajiem modes namiem, taču tas viss aizsākās ar maza zēna vēlmi radīt apģērbu. Džanni Versačes māte bija šuvēja, un viņas darbnīcā mazais zēns pavadīja visu bērnību. Jau deviņu gadu vecumā puika sāka šūt apģērbu pats sev. Pārsteidzošā kārtā daži zēna darinātie tērpi iepatikās arī mātes klientiem, un viņi tos labprāt iegādājās.
Vēlāk Džanni sāka studēt arhitektūru, tomēr atgriezās pie modes biznesa un 1978. gadā jau radīja tērpus ar savu vārdu – „Gianni Versace”. Viņa fantāzija neaprobežojās tikai ar modi vien. Versače veidoja arī teātra kostīmus un rekvizītus, aksesuārus, smaržas, pulksteņus, porcelānu, dekoratīvās flīzes un pat interjerus. Džanni ātri izpelnījās popularitāti un modei pievērsa arī savu māsu Donatellu un brāli Sančo, kuri sekmīgi vada modes namu arī pēc Džanni nāves.
