Kopš šī gada sākumā bērniem jau no 7 gadu vecuma ir iespēja patstāvīgi sākt veidot uzkrājumu digitālajā krājkasē jeb Swedbank Krājrīkā, kurā var ieskaitīt naudu jebkurā laikā – gan veicot regulārus maksājumus, gan papildinot uzkrājumu, piemēram, dzimšanas dienā vai citos brīžos. Un interese ir – kopumā vairāk nekā 40 000 bērnu un jauniešu vecumā no 7 līdz 25 gadiem jau izmanto šo krāšanas iespēju.
Visvairāk krājēju ir vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kas ir likumsakarīgi, jo šajā vecumā daudzi kļūst finansiāli patstāvīgi, sāk strādāt, plānot lielākus pirkumus un par naudu domāt jau pāris soļus uz priekšu. Arvien mērķtiecīgāk uzkrājumu sāk veidot arī jaunieši 16 gados, kad bieži maksājumiem ar karti tiek pieslēgta noapaļošanas funkcija, kas ļauj saprast, kā ar maziem soļiem var sakrāt vēlamam pirkumam.
Savukārt visjaunākie krājēji – bērni vecumā no 7 līdz 15 gadiem – šobrīd veido salīdzinoši nelielu, bet augošu daļu no kopējā Krājrīka lietotāju skaita. Kopš 2025. gada janvāra beigām, kad Swedbank paplašināja iespējas uzkrāt arī šai vecuma grupai, jau vairāk nekā 500 bērnu ir izmantojuši iespēju sākt veidot savu pirmo uzkrājumu. Tas ir būtisks solis, jo pirmo reizi Latvijā bērniem jau no 7 gadu vecuma ir dota iespēja pašiem patstāvīgi sākt pārvaldīt uzkrājumus, vienlaikus saglabājot vecāku pārraudzības iespēju.
Vai bērniem izdodas uzkrāt?
Jāatzīst, ka bērniem un jauniešiem no 7 līdz 15 gadiem gandrīz pusei jeb 48% šobrīd uzkrājumu apjoms ir pavisam neliels – līdz 10 eiro. Tas liecina, ka uzkrājumu veidošana vēl ir izaicinājums vai arī krāšanas prasme vēl tikai tiek sākta apgūt. Tomēr aptuveni trešdaļai bērnu (34%) jau izdevies sakrāt lielākas summas – robežās no 10 līdz 200 eiro. Savukārt gandrīz piektdaļai (18%) šajā vecumā ir uzkrājumi, kas pārsniedz 200 eiro, kas uzskatāmi parādā bērna apņēmību un, iespējams, arī vecāku iesaisti vai motivāciju.
Jauniešiem vecumā no 16 līdz 17 gadiem statistika ir nedaudz atšķirīga, tomēr kopējā tendence saglabājas līdzīga. 60% jauniešu šajā vecumā vēl nav izveidojuši būtisku uzkrājumu – atlikumi nepārsniedz 10 eiro, kas var norādīt uz impulsīvāku tēriņu paradumiem vai nelieliem ienākumiem. 26% šīs grupas pārstāvju ir izdevies izveidot uzkrājumus 10 līdz 200 eiro apmērā, savukārt 14% ir spējuši uzkrāt vairāk nekā 200 eiro.
Īpaši populāra jauniešiem ir kartes maksājumu noapaļošanas funkcija, ko izmanto jau vairāk nekā 30 000 klientu jeb ap 75% no visiem Krājrīka lietotājiem. Tas ir viegls un nemanāms veids, kā veidot uzkrājumu, ikdienā iepērkoties. Tomēr, kā rāda dati, daudziem uzkrājumi no noapaļošanas "nenoturas" ilgstoši – kontu atlikumi liecina par biežu naudas izņemšanu.
Kā stāsta Karīna Rokjāne, Swedbank uzkrājumu jomas eksperte: “Nauda nav tikai līdzeklis pirkumiem – tā ir arī iespēja mācīties plānot, domāt par nākotni un apzināti pieņemt lēmumus. Kad bērns pats veido uzkrājumu, viņš sāk saprast, cik svarīgi ir atlikt daļu ienākumu un cik labi ir sasniegt mērķi paša spēkiem. Krājrīks šajā ziņā ir kā palīginstruments, kas sniedz iespēju bērnam kļūt atbildīgākam, jo viņš pats var atvērt uzkrājumu, pats sekot līdzi tam, kā tas pieaug vai sarūk, kā arī pats lemt par šī uzkrājuma mērķiem. Tajā pat laikā vecāki var būt atbalsts un padomdevējs – gan ar ieteikumiem, gan ar nelielām iemaksām motivācijai, kas var būt gan kā dāvana svētkos, piemēram, dzimšanas dienā vai izlaidumā, gan arī kā samaksa par kādiem darbiņiem.”
Viņa arī norāda, jo agrāk bērns iemācās krāt, jo vieglāk viņam būs vēlāk – gan ar pirmajiem ienākumiem, gan lielākiem dzīves mērķiem.
Kā pieslēgt krājrīku:
Uzzini vairāk informācijas par Krājrīku: Krājrīks – Krājkonta uzlabotā versija - Swedbank
