Ēnu diena bieži kļūst par pirmo iepazīšanos ar organizāciju – sākuma punktu, kas vēlāk pārtop dziļākā pieredzē. Paula Jasmane, Swedbank kredītu analītiķe, savu darba pieredzi bankā sākusi ar šo pirmo saskarsmi, taču rakstā viņa atklāj to, ko vienas dienas formāts neparāda - darba vidi, cilvēkus un ikdienas sadarbību, kas laika gaitā ietekmējusi gan profesionālo izaugsmi, gan pārliecību par savu pienesumu. Paulas skatījumā #DzīveSwedbank visprecīzāk raksturo sadarbība, atklāta komunikācija, iespēja mācīties un prasme saglabāt līdzsvaru arī mainīgā darba ritmā.
Skaidrība par savu pienesumu kā izaugsmes punkts
Paula savā pieredzē skaidri izšķir divus profesionālās attīstības posmus. Sākumā, kā viņa norāda, dominējusi vēlme izmēģināt, darīt, izprast un ātri uzkrāt pieredzi. Vēlāk attīstība kļuva mērķētāka, un svarīgāks par uzdevumu daudzumu bija profesionāls fokuss un spēja apzināti veidot savu kompetenču “mugurkaulu”.
Šo pāreju Paula raksturo kā pārliecības pieaugumu, kas balstīts ne tikai ambīcijās, bet skaidrā izpratnē par savu pienesumu.
“Tas ir brīdis, kad ne tikai dari, bet arī zini, kāpēc tieši tā, un ko no tā paņemt līdzi nākamajam solim.” Viņa atceras: “Man bija posms, kad likās – dodiet man visu, es izdarīšu. Tas bija vērtīgi, jo ātri daudz ko iemācījos. Bet tagad svarīgāk ir saprast, ko attīstīt tālāk, lai es būtu vēl stiprāka savā jomā.”
Paula uzsver, ka profesionālā skaidrība veidojas praksē. To nostiprina ikdienas situācijas, kurās jāpieņem lēmumi, jāievēro termiņi un jāstrādā ciešā sasaistē ar citiem.
Sadarbība, prioritātes un atbildība
Kredītu analītiķa darbs saistās ar datiem, finanšu informāciju un izvērtējumu. Taču Paula uzsver, ka analīze vienmēr notiek sadarbībā ar kolēģiem un balstās uz kopīgu atbildību. Viņas ikdienā nozīmīga loma ir klientu apkalpošanas menedžeriem, kuri strādā tiešā kontaktā ar klientiem, apkopo informāciju un koordinē procesa virzību. Analītiķis šo informāciju izvērtē, strukturē un sagatavo secinājumus, kas palīdz pieņemt pamatotus lēmumus.
“Menedžeri bieži vien redz procesu kā kopumu un plāno nākamos soļus, jo viņi ir tie, kas komunicē ar klientu. Man savukārt ir svarīgi iedot kvalitatīvu analīzi laikā, kad tā ir nepieciešama, un tas nozīmē ļoti precīzu sadarbību.”
No šādas darba loģikas izriet arī prasme pārvaldīt prioritātes. Paralēli var būt vairāki uzdevumi un termiņi, kuri pārklājas, tāpēc svarīgs kļūst plānojums un konsekvence. Paula norāda, ka šeit būtiska ir ne tikai individuāla disciplīna, bet arī savlaicīga vienošanās komandā par to, kas konkrētajā brīdī ir kritiskākais.
Paula atsevišķi izceļ arī finanšu analīzes attīstību praksē. Studijas, viņasprāt, iedeva stabilu pamatu, taču profesionālā precizitāte nostiprinās brīdī, kad analīze jāpielieto reālos gadījumos, strādājot ar uzņēmumu gada pārskatiem un finanšu datiem, kuri vienmēr jāskata kopsakarībās.
“Studijas ieliek pamatus, bet prakse ļoti ātri iemāca domāt kontekstā. Strādājot ar reāliem gada pārskatiem, var daudz labāk saprast, kas aiz skaitļiem patiesībā notiek.”
No ārēja priekšstata uz iekšēju kultūru
Banku asociatīvi visbiežāk uztver caur klienta pieredzi, tādēļ sabiedrībā nereti pastāv priekšstats par distanci, formalitāti un stingru procedūru ietvaru. Paula atzīst, ka līdzīga sajūta sākumā viņai bijusi arī pašai, tomēr, iepazīstot organizāciju no iekšpuses, būtiskākais izrādījies nevis ārējais “formāts”, bet darba kultūra, kuru ikdienā veido sadarbība, atklāta informācijas aprite un spēja vienkāršā valodā izrunāt arī sarežģītus jautājumus.
“Man ātri kļuva skaidrs, ka Swedbank ir vide, kur var runāt vienkārši, bet par sarežģītām lietām,” Paula saka, uzsverot, ka šāda komunikācija palīdz saglabāt darba kvalitāti, īpaši situācijās, kad iesaistītas vairākas komandas un vienlaikus jāievēro termiņi.
Viņas skatījumā darba kultūru lielā organizācijā veido arī dažādu paaudžu un pieredžu apmaiņa.
“Ir iedvesmojoši satikt kolēģus, kuri bankā strādā 20 un vairāk gadus. Sarunas ar viņiem palīdz ieraudzīt, kā profesionālā vide mainījusies laika gaitā un kāpēc šodien pašsaprotamās lietas patiesībā ir ilgstoša darba rezultāts.”
Vienlaikus Paula uzsver, ka lielas organizācijas kultūra nav reducējama tikai uz stabilitāti. Būtisks aspekts ir arī attīstības iespējas, kuras ļauj profesionāli augt, saglabājot piederību videi, kas ir saprotama un pieņemama. Ja cilvēku uzrunā darba principi un komandas dinamika, izaugsme var notikt arī organizācijas ietvaros, pakāpeniski tuvinoties sev interesējošai jomai.
Līdzsvars un vide, kas palīdz atjaunoties
Paula ir atklāta arī par darba un privātās dzīves balansu. Viņa tam tic, bet neslēpj, ka tas prasa apzinātu pieeju, īpaši laikā, kad paralēli darbam viņa turpina maģistra studijas. “Lekcijas ir bijušas darbadienu vakaros, kas visnotaļ ir izaicinoši.”
Viņas galvenā doma ir vienkārša: nevajag iztērēt visas rezerves darba dienās, cerot, ka brīvdienās tās varēs pilnībā atjaunot. Līdzsvaram ir jāstrādā ikdienā, un Swedbank šajā ziņā, viņasprāt, piedāvā praktiskas iespējas. Paula min gan izglītojošas iniciatīvas, gan aktivitātes, kas ļauj kolēģiem satikties ārpus tiešajiem darba pienākumiem.
“Man patīk, ka mums ir iekšējie pulciņi,” viņa saka. “Ir galda spēļu vakari, ir investīciju klubiņš, kur jomas vadītāji vada, bet mēs varam dalīties pieredzē un idejās.” Viņa piemin arī sportiskās aktivitātes un kopīgus pasākumus, tostarp slidošanu, kā arī kolēģu basketbolu, volejbolu un deju kolektīvu.
Vienlaikus Paula uzsver, ka līdzsvars ir arī personīga atbildība. Viņa pati dzied korī kopā ar māsu un mammu un pēdējos gados ir atradusi sev piemērotu sporta veidu. “Es agrāk nebiju tik aktīva,” viņa atzīst, “bet tagad regulāri sportoju, un tas ļoti palīdz prāta un ķermeņa balansam. Citiem vārdiem - profesionālā izturība neveidojas tikai birojā.”
