Kas īsti ir neirodažādība?
Neirodažādības jēdziens radies 1990. gadu beigās, kad austrāliešu socioloģe Džūdija Singere (Judy Singer) ierosināja skatīties uz autismu nevis kā slimību, bet kā vienu no cilvēku domāšanas variācijām.
Neirodažādība ietver plašu spektru — cilvēkus autiskajā spektrā, UDHS (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu), disleksiju (lasīšanas traucējumi), dispraksiju (specifiskas motorās funkcijas attīstības traucējumi) un citām neiroatšķirībām. Taču būtiskākais ikdienā ir vērtēt mūsu dažādo un atšķirīgi nevis kā apgrūtinājumu, bet gan kā uz cilvēka unikālajām stiprajām pusēm.
Kaspars Zālītis, Latvijas Dažādības hartas vadītājs atzīmē, ka daudzi cilvēki atklāj savu neirodažādību tikai pieaugušā vecumā.
“Mēs bieži cenšamies saskatīt dažādo, bet retāk iedomājāmies par sajūtām, par to, kā piedzīvojam pasauli. Neirodažādiem un neirotipiskiem cilvēkiem ir viena kopīga īpašība — mūsu visu smadzenes darbojas atšķirīgi, tāpēc svarīgākais ir izprast, kas man palīdz strādāt, mācīties un sadzīvot ar pasauli. Tas ir pamats mūsu pašu tālākai attīstībai, kas, protams, iet kopsolī ar iekļaujošu uzņēmumu un iekļaujošu sabiedrību.”
Mūsdienās arvien vairāk uzņēmumu un organizāciju saprot, ka cilvēku dažādība ir sakne inovācijām. Komandas, kurās ir dažādi domājoši cilvēki, atrod negaidītus risinājumus un spēj paskatīties uz problēmām no cita skatu punkta.
Tāpēc izprotot, kas ir neirodažādība, tā ir kļuvusi par daļu no ilgtspējīgas domāšanas. Ilgtspējīga sabiedrība nozīmē ne tikai rūpes par dabas daudzveidību un ekoloģiju, bet arī cilvēcīgu un iekļaujošu attieksmi vienam pret otru, radot vidi, kurā ikviens jūtas piederīgs. Lai to panāktu, organizācijām ir apzināti jāveido saprotoša un atbalstoša darba vide, kas nodrošina, lai ikviens darbinieks justos droši un varētu pilnvērtīgi īstenot savu potenciālu.
Kā norāda Inese Blaua–Brēķe, Swedbank Latvija Personāla un Darba vides pārvaldes, dažādības, līdztiesības un iekļaušanas jomas vadītāja:
“Ir viegli uztvert “neirodažādību” kā kārtējo personālvadības modes vārdu. Tomēr pasaules pieredze rāda — šī nav tendence, bet dziļa domāšanas maiņa. Daudzi starptautiskie uzņēmumi jau gadiem īsteno neirodažādības nodarbinātības programmas, saredzot tajās iespēju piesaistīt radošus un analītiski domājošus cilvēkus. Šī pieeja maina paradigmu, kurā vairs nerunājam par to, kā pielāgot cilvēku darba videi, bet gan, kā pielāgot vidi cilvēkiem.”
Neirodažādība darba vidē
Šī tēma kļūst arvien aktuālāka arī Latvijas darba devējiem. Ir izpētīts, ka pielāgota darba vide labvēlīgi ietekmē un palīdz neirodažādiem cilvēkiem. Tomēr, jāatceras, ka dažādiem cilvēkiem palīdzošas var būt atšķirīgas lietas.
Piemēram:
- skaidra un strukturēta komunikācija,
- iespēja strādāt klusumā vai attālināti,
- audiālas, vizuālas norādes un vienkāršota informācija,
- elastīgs darba laiks.
Uzņēmumi, kas rūpējas par neirodažādiem kolēģiem, iegūst lojālākus, radošākus un noturīgākus darbiniekus. Darba vide, kurā cilvēki jūtas pieņemti, samazina stresa līmeni un uzlabo produktivitāti.
Piemēram, Swedbank regulāri organizē izglītojošas aktivitātes, kas palīdz veicināt empātiju, atpazīt dažādas darba un domāšanas pieejas, kā arī pielāgot sadarbības veidus katra darbinieka vajadzībām. Papildus tam Swedbank veido darba vidi, kas atbalsta dažādus darba stilus — gan ar pielāgotiem zonējumiem birojos, gan skaidriem noteikumiem par drošu digitālu darba vidi un iespēju strādāt attālināti. Šādi tiek veicināta psiholoģiski droša un iekļaujoša vide, kur ikviens var justies pieņemts un pilnvērtīgi realizēt savas spējas.
Neirodažādība nav traucējums, tā ir cilvēces daudzveidības daļa, ko mācāmies cienīt. Pieņemot to, mēs ne tikai palīdzam konkrētiem cilvēkiem — mēs palīdzam saskatīt pasauli plašāk. Un tas ir mūsu visu interesēs, jo katram no mums ir savs veids, kā domāt, just un būt.
