Patlaban vienīgais juridiskās personas maksātspējas atjaunošanas veids ir tiesiskās aizsardzības process (TAP), tas ir, tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks, paredz kopš 2010. gada 1. novembra spēkā esošā Maksātnespējas likuma (MNL) 3. pants.
Olavs Cers, zvērināts advokāts, sertificēts maksātnespējas procesa administrators, norāda, ka MNL paredz gan TAP, gan ārpustiesas TAP, kurus iespējams piemērot brīdī, kad parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. Taču MNL piedāvā arī iespēju atjaunot maksātspēju tādam parādniekam, kuram jau uzsākts maksātnespējas process. Proti, MNL 106.-109. pantā paredzēta pāreja no juridiskās personas maksātnespējas procesa uz TAP.
Ārpustiesas TAP, neskatoties uz nosaukumu, nav „ārpustiesas” process burtiskā nozīmē, proti, šis process nenotiek privātā kārtā bez tiesas iesaistes. Arī ārpustiesas TAP tiek īstenots uz tiesas nolēmuma pamata, un tikai tiesa apstiprina pašu TAP pasākumu plānu. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka ārpustiesas TAP gadījumā parādnieks tiesā iesniedz sagatavotu TAP plānu, kas jau saskaņots ar kreditoriem, turklāt parādnieks vienojies ar administratoru un kreditoriem par administratoru šajā procesā, un administrators ir sniedzis atzinumu par TAP plānu (MNL 53. pants). Tiesai atliek vienīgi apstiprināt vai noraidīt tai iesniegto TAP plānu. Ārpustiesas TAP līdz ar to visbiežāk izmantojams gadījumos, kad starp parādnieku un lielāko daļu kreditoru nepastāv strīdi vai domstarpības, bet visi ir gatavi savstarpēji vienoties, lai kopīgiem spēkiem pārvarētu finansiālās grūtības.
Klasiskā TAP uzsākšana ir sarežģītāka, proti, parādnieks vispirms vēršas tiesā ar TAP pieteikumu, uz kura pamata tiesa ierosina TAP lietu, ja pieteikums ir sagatavots atbilstīgi likuma prasībām un nav konstatējami ierobežojumi lietas ierosināšanai (MNL likuma 33.-34. pants). Savukārt administratoru šādā TAP ieceļ tiesa pēc parādnieka vai Maksātnespējas administrācijas ieteikuma (MNL 35. pants). Ja TAP lieta ir ierosināta, tad divu mēnešu laikā parādniekam jāizstrādā TAP pasākumu plāns un jāsaskaņo tas ar kreditoriem, kā arī jāiesniedz apstiprināšanai tiesā. Turklāt pastāv iespēja šo termiņu pagarināt par vienu mēnesi (MNL 40. pants).
Laikā no TAP lietas ierosināšanas līdz TAP plāna apstiprināšanai vai lietas izbeigšanai (ja TAP plāns nav iesniegts vai tas netiek apstiprināts) parādniekam tiek piemērots tā dēvētais saudzējošais režīms, tas ir, zināmā mērā tiek iesaldētas pret parādnieku vērstas trešo personu darbības. Būtiski, ka TAP lietas ierosināšana aptur pirms tam uzsāktās spriedumu izpildes lietvedības par naudas piedziņu un saistību izpildīšanu tiesas ceļā, liedz nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās mantas pārdošanu, kā arī liedz jebkuram kreditoram iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Tāpat arī lietas ierosināšana aptur līgumsodu un nokavējuma naudas pieaugumu, kā arī aptur to procentu pieaugumu, kuri pārsniedz likumiskos procentus. Visbeidzot, lietas ierosināšana aptur nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanu (MNL 37. pants). Ja TAP plāns netiek apstiprināts un lieta tiek izbeigta, tad visas apturētās darbības atjaunojas, un nereti nākamais solis jau ir parādnieka maksātnespēja.
Potenciālajiem TAP subjektiem gan arī jāņem vērā, ka MNL nepieļauj negodprātīgu TAP lietas sākotnējās stadijas izmantošanu. Proti, tiesa izbeidz TAP un pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja attiecībā uz parādnieku gada laikā otro reizi ierosināta TAP lieta, bet nav pasludināta TAP īstenošana (MNL 51. panta otrā daļa).
Rakstu lasiet arī žurnāla "Bilances Juridiskie Padomi" maija numurā.
