Jevgenijs Ivanovs, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs
Latvijas uzņēmējiem uzņēmības netrūkst – ik gadu tiek dibināti aptuveni desmit tūkstoši jaunu uzņēmumu. Taču salīdzinoši maz uzņēmumu sasniedz tādu attīstības mērogu, kas ļauj regulāri investēt pētniecībā, produktu attīstībā un sekmīgi konkurēt starptautiskajos tirgos. OECD savos pētījumos norāda, ka Latvijas uzņēmumu izaugsmi kavē ne tikai nelielais uzņēmumu vidējais izmērs, bet arī produktivitātes izaicinājumi, kvalificēta darbaspēka trūkums un ierobežota inovāciju kapacitāte. Citiem vārdiem – jautājums nav par uzņēmību, bet gan par spēju izveidot uzņēmumus, kas spēj augt.
Tas liek uzdot jautājumu – kas nosaka Latvijas uzņēmumu spēju augt? Vai galvenais faktors ir uzņēmēju domāšana, vai tomēr uzņēmējdarbības vide, kapitāla pieejamība, kompetences un vēsturiskā pieredze? Visticamāk, atbilde meklējama šo faktoru kopumā. Tāpēc jo īpaši interesanti vērot, kā paaudžu maiņa ietekmē uzņēmēju attieksmi pret izaugsmi.
Latvijas uzņēmēju domāšanu veidojuši unikāli apstākļi. Vienas paaudzes laikā nācies piedzīvot pāreju no plānveida ekonomikas uz brīvo tirgu, vairākas ekonomiskās krīzes, strauju inflāciju, pandēmiju, energoresursu cenu šokus un ģeopolitisko nenoteiktību. Šāda pieredze attīstījusi spēju pielāgoties, bet vienlaikus arī piesardzību. Tāpēc daudzi uzņēmumi izvēlējušies augt pakāpeniski, rūpīgi izvērtējot riskus.
Tomēr uzņēmumu izaugsmi nevar skaidrot tikai ar uzņēmēju mentalitāti. Eiropas Investīciju bankas uzņēmumu aptaujas konsekventi rāda, ka galvenie šķēršļi investīcijām Latvijā ir kvalificētu darbinieku trūkums, nenoteiktība un izmaksu pieaugums, nevis ambīciju trūkums. Tas nozīmē, ka uzņēmēju vēlme augt bieži sastopas ar objektīviem ierobežojumiem.
Par to liecina arī uzņēmumu struktūra. Ekonomikas ministrijas dati rāda, ka aptuveni 93% Latvijas uzņēmumu gada apgrozījums nepārsniedz vienu miljonu eiro. Tas nozīmē, ka tikai neliela daļa uzņēmumu spēj regulāri finansēt pētniecību, produktu attīstību un starptautisku paplašināšanos no pašu radītās naudas plūsmas. Citiem vārdiem – Latvijas izaicinājums nav uzņēmumu skaits, bet to spēja sasniegt mērogu.
Tieši šajā aspektā redzama paaudžu maiņas ietekme. Uzņēmēji, kuri biznesu sākuši pēdējā desmitgadē, daudz biežāk jau no pirmās dienas domā par starptautisku tirgu, investoru piesaisti un uzņēmuma mērogošanu. To veicinājusi start-up ekosistēmas attīstība, digitālās tehnoloģijas, starptautiskās zināšanu plūsmas un pieejamāks riska kapitāls. Tas nenozīmē, ka jaunākā paaudze ir ambiciozāka par iepriekšējo. Drīzāk tā darbojas citā uzņēmējdarbības vidē, kur globāla domāšana kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli.
Vienlaikus mainās arī uzņēmēju attieksme pret darbu un izaugsmi. Jaunākās paaudzes uzņēmēji retāk ir gatavi ilgstoši upurēt dzīves kvalitāti uzņēmuma attīstības vārdā. Ja iepriekšējā paaudze bieži koncentrējās uz jautājumu, cik lielu uzņēmumu iespējams izveidot, tad jaunākie uzņēmēji biežāk domā, kādam mērķim šī izaugsme kalpos. Ambīcijas nav mazinājušās – tās kļuvušas citādas.
Par pozitīvu tendenci var uzskatīt domāšanas mēroga paplašināšanos. Jaunie uzņēmēji biežāk veido starptautiskas partnerības, piesaista investorus un izmanto mentoringa un akselerācijas programmas. Visvairāk tas redzams tehnoloģiju nozarē, kur arvien vairāk uzņēmumu jau no dibināšanas brīža orientējas uz globālu tirgu. Tradicionālajās ražošanas nozarēs šādu piemēru vēl ir mazāk, bet arī šajā nišā ir liels potenciāls.
Tomēr ar ambiciozu domāšanu vien nepietiek. Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai nodrošinātu ilgtermiņa izaugsmi. Lai uzņēmums spētu konkurēt starptautiski, nepieciešami vismaz trīs priekšnoteikumi – pieejams kapitāls, spēja nodrošināt un palielināt ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas jaudu, kā arī atbilstošas kompetences. Ja kāda no šīm sastāvdaļām trūkst, izaugsme apstājas neatkarīgi no uzņēmēja ambīcijām.
Tāpēc paaudžu maiņa pati par sevi Latvijas uzņēmēju izaugsmes stikla griestus nesalauzīs. Tā var mainīt domāšanas veidu, taču izšķiroša būs vide, kurā uzņēmumi attīstās. Ja spēsim nodrošināt labāku piekļuvi kapitālam, talantiem un zināšanām, veicināt eksportu un inovācijas, tad jaunās paaudzes plašākais skatījums uz pasauli var kļūt par nozīmīgu Latvijas ekonomikas izaugsmes virzītājspēku. Paaudžu maiņa pati par sevi vēl nav risinājums, bet tā ir iespēja, kuru būs jāprot izmantot.
Šo un citas uzņēmējam saistošas tēmas risināsim sarunu festivālā LAMPA uz Swedbank Uzņēmējdarbības skatuves.
Pievienojies! Programma – Sarunu festivāls LAMPA
