Māja

Kas jāzina pirms videi draudzīgas apkures sistēmas uzstādīšanas?

Pieaugot dabasgāzes cenām, daudzi cilvēki meklē efektīvus un ilgtspējīgus veidus, kā sildīt savas mājas un samazināt izmaksas.

Ekonomiska un videi draudzīga apkures sistēma ir viens no mūsdienīga un ilgtspējīga mājokļa priekšnoteikumiem. Līdz šim visizplatītākie apkures sistēmas veidi bijuši tie, kam nepieciešams izmantot fosilo kurināmo. Taču tie atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, un ir viens no siltumnīcefekta gāzu (SEG) avotiem, turklāt to cenas arvien pieaug.

Lai uzzinātu, kādi ir videi draudzīgākie un vienlaikus maciņam izdevīgākie apkures sistēmu veidi, uzrunājām Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) profesori Andru Blumbergu un vadošo energoauditoru Gati Žoglu.

Videi draudzīgas apkures sistēmas izvēle

Primāri ir vērts noskaidrot, vai pastāv iespēja izmantot pilsētas vai ciema centralizētās siltumapgādes sistēmas sniegtos pakalpojumus. Kā atzīst uzrunātie eksperti, enerģijas ražošana lielajās katlu mājās vienmēr būs daudz efektīvāka, nekā mazā apkures katlā. Turklāt tieši centralizētā siltumapgāde visbiežāk ir lētākais risinājums, kas ikdienā sagādā vismazākās galvassāpes.

Tomēr, ja nav iespējas pieslēgties centralizētai siltumapgādes sistēmai, tad kopā ar piesaistītu speciālistu būtu jāizvērtē citas alternatīvas. Viens no risinājumiem ir granulu katla uzstādīšana. Granulas ir ekoloģiski tīrs produkts, kurš sadegšanas laikā nerada veselībai kaitīgus izmešus. Taču jāņem vērā ka, lietojot granulas, nāksies regulāri tīrīt skursteni no degšanas procesā radītajiem pelniem, kā arī būs nepieciešams mājoklī ierīkot sausu telpu granulu uzglabāšanai.

Nākošais plašāk izplatītais apkures veids ir siltumsūkņi, kas siltumenerģiju iegūst no apkārtējās vides – augsnes, ūdens un gaisa (saules).

Kā komentē Andra Blumberga, tieši saules paneļu izmaksu samazināšanās, un to izmantošana kombinācijā ar siltumsūkņiem kļūst iedzīvotājiem arvien pievilcīgāka un ekonomiski izdevīgāka.

Kā darbojas siltumsūkņi un kādi ir to veidi?

Siltumsūknis savāc akumulēto saules enerģiju no apkārtējās vides un to izmanto ēku apkurei un ūdens uzsildīšanai. Būtisks siltumsūkņu pluss ir to ekonomiskums – tas nodrošina trīs līdz piecas reizes vairāk siltumenerģijas nekā tā darbībai patērētā elektroenerģija.

Pastāv četru veidu siltumsūkņi:

  • Zemes siltumsūknis – enerģiju iegūst ar zemē ieraktu, horizontāli izvietotu cauruļu starpniecību, ko ierok 1,3 - 1,6 m dziļumā. Zemes siltumsūkņa caurules ir ērtas vien tad, ja mājokļa teritorija gana plaša un tajā nav izveidoti jau esoši apstādījumi.
  • Dziļurbuma siltumsūknis– ja ap mājokli esošā platība ir ierobežota, var izvēlēties alternatīvu risinājumu, kas paredz siltuma iegūšanu no zemes ar speciālas dziļurbuma zemes zondes palīdzību. Tā tiek ievadīta zemē līdz pat 100 m dziļumam, kur temperatūra visu gadu ir ap +10°C, un darbojas līdzīgi zemes siltumsūknim.
  • Pazemes ūdeņu siltumsūknis – tā apkurei tiek izmantots pazemes ūdeņos uzkrātais siltums. To nosaka temperatūru starpība – līdzīgi kā dziļurbuma siltumsūkņiem, gruntsūdeņu temperatūra cauru gadu ir aptuveni +10°C.
  • Gaisa siltumsūknis – par enerģijas avotu tiek izmantots saules sasildītais āra gaiss. Ziemām kļūstot arvien siltākām, kad temperatūras stabiņš reti kad noslīd pat zem -10°C, šis siltumsūkņu veids kļūst arvien populārāks. Taču jāņem vērā, ka gaisa siltumsūkņi efektīvi darbosies tikai līdz pirmajam salam, pēcāk to jāpapildina ar papildus siltuma ražotāju.

Atceries arī par apkures sistēmas uzturēšanas izmaksām

“Esam pieraduši vērtēt apkures sistēmas pēc to uzstādīšanas izmaksām, taču jāsaprot, ka tam papildu veidojas izmaksas par apkures sistēmas uzturēšanu aptuveni turpmākajiem 15 – 20 gadiem. Tādēļ, izvērtējot vienu vai otru risinājumu, nepieciešams koncentrēties nevis uz uzstādīšanas, bet gan apkures sistēmas izmaksām tās kalpošanas laikā,” iesaka energoauditors Gatis Žogla.

Tas nozīmē, ka reizēm daudz izdevīgāk būs uzstādīt apkures katlu, kas kurināms ar granulām, bet citos gadījumos – siltumsūkni. Tādēļ pirms uzticēšanās dažādu tirgotāju goda vārdam un solījumiem, nežēlo līdzekļus un piesaisti speciālistu, kas varēs veikt tehniski ekonomisko pamatojuma izstrādi. Tās laikā tiek apskatīti dažādi iespējamie apkures risinājumi un izvēlēts tas risinājums, kas tiks uzskatīts par izdevīgāko tieši tavam mājoklim.

Cik ilgā laikā atmaksājas apkures sistēmas maiņa?

Ja līdz šim tavs mājoklis tika apkurināts ar elektroenerģiju vai dīzeļdegvielas katlu, zini – apkures sistēmas nomaiņa atmaksāsies jau tuvāko gadu laikā. Taču šobrīd sevišķi aktuāls ir jautājums par apkures sistēmām, kuru enerģijas avots ir dabasgāze. Kā zināms, līdz pat straujajam cenu kāpumam, dabasgāzes katla nomaiņa pret ko citu atmaksājās ilgākā laikā posmā, taču šobrīd, kad tās cenas ir pieaugušas piecas reizes, pāreja uz jebkuru citu risinājumu atmaksāsies dažos gados. Kā atzīst eksperti:

“Neviens nevar prognozēt kad un kā mainīsies dabasgāzes cenas, taču visticamāk tās neatgriezīsies iepriekšējā līmenī, jo katru gadu tās sadārdzinās vides nodokļi.”

Kopumā dabai un mūsu maciņam draudzīgāki varam būt neatkarīgi no tā, kādu apkures sistēmu esam izvēlējušies. Tajās reizēs, kad ziemā vēlies atvērt logu, atceries, ka karstums norāda uz aptuveni 20 – 30% izšķērdību izmantotās siltumenerģijas patēriņā. Tādēļ, ja tas ir iespējams, izmanto automātiskās vadības sistēmas, kas tavā “vadībā” samazinās siltuma padevi un apkures izmaksas.

Par jauno valsts atbalsta programmu sniegto piedāvājumu un to, kā katrs varam parūpēties par sava mājokļa izmaksu samazināšanu un saules paneļu uzstādīšanu, diskutēsim jau 21. aprīlī.
Pievienojies Facebook diskusijai un uzdod sev interesējošus jautājumus ekspertiem!