Māja

Kādi ir attālināto studiju biežākie izaicinājumi un kā ar tiem tikt galā?

Šobrīd, kad studijas teju vai gadu norit pilnībā attālināti, daudzi studenti vienlīdz saskaras kā ar izaicinājumiem, tā iespējām.

Kā šajā laikā tikt galā ar psihoemocionālo slodzi, padomos dalās jauniešu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.

Motivācija – lielākais izaicinājums

Lielai daļa studentu šobrīd problēmas sagādā motivācija, jo studijas no mājām prasa augstu koncentrēšanās spēju un uzmanības noturēšanu. Kā stāsta Eduards, kurš studē RTU Rīgas Biznesa Skolā: “Šobrīd ir daudz grūtāk būt motivētam un klausīties lekcijas no mājām un arī ieturēt regulāru rutīnu, kuru neapgrūtina mājas režīms.”

Arī Keita Luīze, kura Rīgas Stradiņa universitātes 2. kursā studē sabiedriskās attiecības, norāda, ka vislielāko sarežģījumu rada izjauktais dienas ritms.

Ir grūti piekopt tādu pašu rutīnu, kā iepriekš. Katru dienu jārod motivācija mācīties, jo tā vien šķiet, ka dienā ir ļoti daudz brīvā laika. Tāda ilūzija rada auglīgu augsni prokrastinācijai.”

Kopumā aptaujātie studenti norāda, ka šī brīža studijas ir pilnīgi atšķirīgas no tām, kādas tās bija klātienē. Kāds atzīst, ka uzkrājis mazāk zināšanu, mācoties attālināti, kādam studijas šķiet vienmuļas, savukārt kādam intensīvā komunikācija ar pasniedzējiem un grupu biedriem dažādās platformās rada spriedzi un trauksmainības sajūtu.

Plāno nākotni, lai sevi uzmundrinātu

Nils Sakss Konstantinovs, jauniešu psihoterapeits norāda: “Pirmais solis būtu atzīt, ka situācija ir ārkārtēja un saglabāt tajā ierasto rutīnu visticamāk nebūs iespējams. Tāpat arī daudziem var nebūt iespējams saglabāt līdzšinējo aktivitāšu, socializēšanās vai akadēmiskā snieguma līmeni. Bet tas ir tikai pašsaprotami – mēs atrodamies vēsturiskas krīzes viducī, būtu dīvaini, ja tas neietekmētu mūsu dzīves un sajūtas. Otrs – pragmatiski ieplāno savu “iztikas minimumu”. Kas ir tās lietas, kuras man noteikti jāizdara, lai saglabātu savu fizisko, mentālo un arī finansiālo veselību? Jānoliek sesija, jāuzraksta e-pasti, jāpagatavo ēst, jāizkustās vienreiz dienā… Šīs lietas vērts skrupulozi saplānot un sekot plānam kā drošības instrukcijai. Ja izdosies paveikt ko vairāk – lieliski, bet nebūs iemesla sev pārmest, ja kādas stundas pavadīsi ne pārāk produktīvi. Trešais – plāno nākotni!

Mūsu smadzenēm ir nepieciešams zināt, ka priekšā gaidāms kas labs, jo tikai tad var mazināties trauksme un saspringumi. Varbūt ieplāno ceļojumu – kaut vai gadu vai pat divus uz priekšu. Tas būs labs atgādinājums, ka arī šī krīze, tāpat kā visas iepriekšējās, kādā brīdī beigsies.”

Mazinoties tēriņiem, izdodas ietaupīt. Taču atceries sevi arī iepriecināt!

Lai arī studentu ikdiena ir izaicinājumu pilna, tomēr arī šajā situācijā ir zelta maliņa, jo daudziem studentiem ir rast ietaupījumus. Kādam mazinājušies tēriņi par ikdienas lietām, kāds pārvācies atpakaļ pie vecākiem.

Esmu ievērojis, ka izdevumi ir krietni samazinājušies, jo netiek tērēta nauda tādām lietām kā transports, ēšana ārpus mājas, apģērba iegāde utt. Tāpēc ir bijusi iespēja pat ietaupīt naudu. Esmu arī sācis veidot uzkrājumus pandēmijas laikā. par ko arī lepojos,” atzīmē Eduards.

Taču, lai sevi kaut mazliet iepriecinātu, studenti atzīst, ka arī ļauj vaļu mirkļa pirkumiem. Keita stāsta, ka: “Lai arī šobrīd izdodas ietaupīt uz tādām lietām kā transports un apģērbs, tomēr vairāk nauda aiziet pārtikā un dažādām online izklaidēm, piemēram, “Netflix” abonementā.”

Nils Saks Konstantinovs atzīst: “Lai labi justos, mūsu smadzenēm ir vajadzīgi pozitīvi uzmundrinājumi. Pretējā gadījumā var iestāties nomāktība, depresivitāte un grūtības motivēties arī vajadzīgākajām lietām. Pandēmijas laikā ļoti samazinājies pozitīvo stimulu skaits – mēs nevaram apmeklēt ballītes, aiziet uz kino, atalgot sevi ar kādu izbraucienu vai vienkārši pasēdēt ar draugiem kafejnīcā. Tāpēc noteikti būtu vērts izmantot ietaupītos līdzekļus sevis uzmundrināšanai, darot vai iegādājoties pozitīvus uzmundrinājumus. Kas ir šie uzmundrinājumi? Jebkas, kas liek Tev justies priecīgākam.”