Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
Trešajā ceturksnī bezdarba līmenis pakāpās līdz 6,9%. Tas ir nedaudz augstāk nekā iepriekšējā ceturksnī un arī pārsniedz to līmeni, ko redzējām gadu iepriekš. Bezdarbnieku skaits ir audzis par 3,2 tūkstošiem, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni. Tai pat laikā reģistrētais bezdarbs ir teju visu laiku zemākajā 4,7% līmenī. Te gan jāņem vērā, ka pēdējā laikā mazāka bezdarbnieku daļa reģistrējas Nodarbinātības Valsts aģentūrā, tāpēc faktiskā un reģistrētā bezdarba dati var uzrādīt atšķirīgas tendences.
Tomēr šoreiz faktiskā bezdarba kāpums neliecina par darba tirgus vājināšanos. Vienlaicīgi novērojam būtisku pieaugumu to iedzīvotāju skaitā (+15,2 tūkstoši pret pagājušo gadu), kas iepriekš bija neaktīvi un vēlējās iesaistīties darba tirgū. Turklāt liela daļa no viņiem šajā periodā arī iekārtojās darbā. Nodarbināto skaits gada laikā palielinājās par 12 tūkstošiem, un nodarbinātības līmenis sasniedza 65,2%. Tas nozīmē, ka gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem strādāja. Nedaudz augstāku īpatsvaru mēs vēsturiski esam redzējuši vien 2018.-2019.gadā. Tā ir laba ziņa darba devējiem un ekonomikai, ņemot vērā, ka darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits turpina samazināties un vidējā darbinieka vecums pieaug.
Tas, ka lielāks īpatsvars iedzīvotāju iesaistās darba tirgū, darba devējiem palīdz labāk aizpildīt vakances. Protams, ne vienmēr pieprasītās un piedāvātās prasmes sakrīt. Un jo saspringtāks darba tirgus, jo darba devēji vairāk izjūt atbilstoša darbaspēka trūkumu. Šobrīd aptuveni 15% uzņēmumu aptaujās norāda, ka izaicinājumi atrast piemērotus darbiniekus, kavē uzņēmuma attīstību. Bet ir nozares, kur šis rādītājs ir par kārtu augstāks. Piemēram, informācijas pakalpojumu nozarē, tas sasniedz 39%.
Prognozējam, ka ekonomika turpinās augt, attiecīgi darba tirgus kļūs vēl saspringtāks un bezdarba līmenis atkal samazināsies. Attiecībā uz nodarbinātību gaidas atšķiras pa nozarēm, kopumā skats ir piesardzīgs ar minimālu optimisma devu. Uzņēmēju aptaujās redzam, ka pakalpojumu sektorā un būvniecībā strādājošie uzņēmumi sliecas par labu darbinieku skaita palielināšanai tuvākajos mēnešos. Turklāt būvniecībā ar nodarbinātību saistītais optimisms ir augstākais kopš 2019. gada pavasara. Savukārt apstrādes rūpniecības un mazumtirdzniecības nozarēs vērojama piesardzība, kas var būt saistīta ar globālo nenoteiktību un snaudošo mājsaimniecību patēriņu.
