Māja

Ko ņemt vērā, ja šogad plāno būvēt vai atjaunot māju?

Vēlme būvēt, pārbūvēt un remontēt ir aktuāla daudziem, jo īpaši pēdējā laikā, kad pieaugusi vajadzība pēc individuālas telpas.

Kādas ir tendences ēku būvniecībā un ko ņemt vērā, ja plāno savas mājas celtniecību vai renovāciju šogad, skaidro Swedbank būveksperts Gatis Pūcītis.

Cenas aug, ēku izmēri sarūk

Pagājušajā gadā varēja novērot, ka iedzīvotāji izvēlas būvēt platību ziņā mazākas ēkas. Kā stāsta Gatis:

“Jaunbūvējamo privātmāju platība ir samazinājusies par vienu istabu jeb aptuveni 13 m2. Es to skaidrotu ar racionālu pieeju telpu plānošanā, domājot par kopējām projekta būvizmaksām un izmaksām ēku ekspluatējot.”

Pērn būvizmaksu pieaugums bija straujāks nekā iepriekšējos gados - aptuveni 13%, salīdzinot gadu pret gadu. Visstraujākais kāpums tika novērots 2021. gada vidū, kad pieauga kokmateriālu cenas. Patreiz izmaksu kāpums ir sabremzējies, taču, ņemot vērā energoresursu cenu pieaugumu, kā arī ģeopolitiskos saasinājumus, izmaksu dinamika nākotnē ir miglā tīta.

“Domāju, ka būvizmaksu samazinājums pārskatāmā nākotnē nav gaidāms, galvenokārt dēļ darbaroku trūkuma valstī un energoresursu cenu nestabilitātes. Tāpat jāņem vērā Baltkrievijai un Krievijai noteiktās sankcijas, kas ietekmēs būvmateriālu cenas, jo, piemēram, metālu līdz šim daudz eksportējām tieši no šīm valstīm. Tāpēc prognozēju, ka nākošajā gadā būvizmaksas turpinās pieaugt, provizoriski kāpums varētu būt ap 10%,” atzīmē Gatis.

Lielākais cenu pieaugums pērn bija novērojams metālam un metāla izstrādājumiem, kokmateriālam, tajā skaitā OSB un saplāksnim, kā arī darbaspēkam. Pārējās izmaksas pieauga loģistikas un energoresursu dārdzības dēļ, bet ne tik izteikti, kā iepriekšminētajiem būvmateriāliem.

Populāras koka ēkas

Taču, neskatoties uz kokmateriālu cenu pieaugumu, arvien turpinās koka karkasu ēku popularitāte. Šādu ēku būvniecība prasa salīdzinoši mazāku iesaisti no īpašnieku puses, lielāku laika ekonomiju, kas kopsummā atsver šķietami dārgākas būvmateriālu izmaksas. Turklāt, pasūtot, piemēram, industriāli ražotus vairāku slāņu masīvkoka paneļus, ēkas būvniecība ir daudz ātrāka, un atkrīt izmaksas par darbaspēku ēkas karkasa būvniecības laikā.

Tāpat redzam, ka iedzīvotāji apsver arī dažādu energoefektīvu risinājumu integrēšanu privātmāju būvniecības laikā, piemēram, saules paneļu uzstādīšanu, elektroauto uzlādes punktus un citus elementus, kas samazina ēkas uzturēšanas izmaksas ilgtermiņā. Taču, kā norāda Gatis, to, cik energoefektīva būs ēka, nosaka budžets:

“Kopumā ir vērojams progress ar energoefektīvu risinājumu ieviešanu būvēs, taču tas ir lēns. Iemesls tam ir buvizmaksas. Redzam, ja rocība ļauj un ir pārliecība par energoefektīvas būves efektivitāti nākotnē, tad klients izvēlas būvēt šādu ēku, taču jārēķinās, ka būvizmaksas būs krietni virs vidējā līmeņa. Īsumā - jo augstāka energoefektivitātes klase, jo lielākas būvizmaksas.”

Taču energoefektīvu risinājumu izmantošanu privātmāju būvniecībā varētu veicināt šogad plānotā valsts atbalsta programma atjaunojamo energoresursu izmantošanai siltumpagādē. Pēc Gata domām, šī ir lieliska iniciatīva, jo paredzētais pieejamā finansējuma apjoms noteikti pavērs plašākas iespējas iedzīvotājiem, piemeklējot sev piemērotāko un efektīvāko risinājumu vai pat risinājumu kombināciju.

Jārēķinās ar darbaspēka izaicinājumiem un piegādes termiņiem

Pirms būvdarbu uzsākšanas, noteikti vajadzētu veikt gana nopietnu izpētes darbu par ekonomisko pusi – investīcijas pret ieguvumu. Citiem vārdiem - pēc cik ilga laika sāks atmaksāties konkrētais risinājums, kā arī par ierīces vai veiktā darba amortizāciju/nolietojumu, garantijas laiku un uzturēšanu.

Papildus tam jāizvērtē arī praktiskās iespējas – vai konkrētajā vietā izvēlētais risinājums ir iespējams un efektīvs? Piemēram, vai iespējams uzstādīt vēja ģeneratoru, saules paneļus, zemes siltumsūkni un citus risinājumus, kas pieprasa konkrētus parametrus ēkas atrašanās vietai vai zemes platībai.

Gatis, ikdienā konsultējot klientus par būvniecības tāmēm, noteikti iesaka nebūt pārāk optimistiskiem attiecībā uz izmaksām, bet labāk piekopt pesimistiskāku pieeju un vēlāk priecāties par ekonomiju, nekā vilties par to, ka nevar iekļauties budžetā.

Tas pats attiecas arī uz darbu izpildes laika grafiku, īpaši šobrīd, kad materiālu piegādes un trūkstošais darbaspēks daudziem sagādā galvassāpes. Un to svarīgi ņemt vērā ne tikai tiem, kuri būvē ēku no jauna, bet arī plānotajiem pārbūves un renovācijas darbiem. Tāpat, gatavojot tāmi, jāparedz finanšu rezerve, ja sadārdzinās materiāli vai rodas neparedzēti izdevumi. Tos var rēķināt pat 10% apmērā no kopējām plānotajām izmaksām.

Kopumā Gatis iesaka jau savlaicīgi meklēt vajadzīgos materiālus, kā arī domāt par alternatīviem risinājumiem, un apzināt potenciāli vajadzīgos celtniekus un speciālistus