Māja

Mājas sienas “skrien virsū” un domā par labiekārtošanu? Neesi vienīgais

Ar mājokli kā ar Rīgu – tā īpašniekam vienmēr ir sajūta, ka tas nekad nebūs gatavs. Pēdējā laikā šī sajūta ir piemeklējusi daudzus.

Katrs otrais jeb 64% Latvijas iedzīvotāju* atzīst, ka domā par mājokļa labiekārtošanu vai remontu. Turklāt lielākā daļa (40%) šiem uzlabojumiem krāj arī tam nepieciešamos līdzekļus. Savukārt piektdaļai mājokļa labiekārtošanas jautājumam pievērsties rosinājusi COVID-19 krīzes sniegtā iespēja vairāk laika pavadīt mājās un attiecīgi iespēja pievērsties mājas darbiem.

Laiks, kad liela daļa sabiedrības dzīvo un strādā no mājām jeb pavada lielāko dienas daļu savā dzīvesvietā, nenoliedzami rosina domas par apkārtējās vides uzlabošanu.

Turklāt šis laiks noteikti ir devis iespēju ne tikai ieraudzīt un novērtēt mums apkārt esošo, bet arī pašiem praktiski pievērsties dažādu ideju realizēšanai, kas iepriekš nereti tika atliktas.

Kādam tie ir lielāki remontdarbu plāni, kādam durvju nomaiņa, bet citam jaunu mēbeļu iegāde. To redzam arī, apkopojot kreditēšanas datus. Cilvēku interese par kreditēšanas iespējām – mājokļa remontam un būvniecībai, auto iegādei, lielākiem pirkumiem, ceļošanai un citām vajadzībām – ir atgriezusies un pieprasījums pēc aizdevumiem aug,” stāsta Inese Anckalniņa, Swedbank patēriņa finansēšanas virziena vadītāja.

Visbiežāk plāno tērēt līdz 1000 eiro

Domājot par jautājumu - cik tad daudz finansējuma atvēlēt pārmaiņām mājoklī - jāsecina, ka atvēlētā naudas summa ir atkarīga no izvēlēto pārmaiņu apjoma. Jo radikālākas pārmaiņas izvēlētas, jo lielāki ieguldījumi būs nepieciešami. 

Lielāku remontu vai pārbūves darbu veikšanai, iedzīvotāji izvēlas par labu papildu finansējumam, kas it īpaši būvniecības nozares izmaksu augšupējošajā dinamikā var nozīmēt, ka ar uzkrājumiem bieži vien ir par maz, lai realizētu sākotnējo ieceri. Visbiežāk izmantots finansēšanas produkts šādiem nolūkiem ir mazais mājokļa kredīts.

Iedzīvotāji remontdarbiem vai mājokļa labiekārtošanai visbiežāk (64%) paredz tērēt līdz 1000 eiro, vēl 13% - līdz 2000 eiro, savukārt teju katrs desmitais (9%) – no 3000 līdz 5000 eiro.

 “Aizņēmums līdz 1000 eiro visbiežāk tiek ņemts, kad patiešām pēkšņi nepieciešams iegādāties jaunu sadzīves tehniku - veļas mašīnu, televizoru vai dīvānu. Taču nelielu remontdarbu veikšanai iedzīvotāji visbiežāk aizņemas vidēji 2000 eiro, liecina mūsu apkopotie dati. Savukārt lielāku remontdarbu realizēšanai iedzīvotāji visbiežāk aizņemas līdz 10 000 eiro. Par šādu summu jau iespējams veikt divu istabu tipveida dzīvokļa remontu, iekļaujot gan darba, gan būvmateriālu izmaksas, kā arī iegādāties nekustamo īpašumu reģionos,” atzīmē Inese.

Kādus labiekārtošanas darbus veikt aukstajā sezonā?

Īsumā atbilde ir – rudenī un ziemā var veikt lielāko daļu remontdarbu, īpaši, kas attiecas uz iekšdarbiem. Protams, ir atsevišķi darbi, ko labāk veikt vasarā, piemēram, jumta nomaiņu, taču, piemēram, logus var droši mainīt arī rudenī un ziemā. Turklāt ziemā, logu nomaiņa, tāpat kā citi būvmateriāli, visbiežāk ir pieejami par daudz izdevīgākām cenām, nekā vasarā. Tas tāpēc, ka ziemā pieprasījums pēc materiāliem ir zemāks, līdz ar to ražošana nav tik noslogota.

Arī meistarus ziemā ir daudz vieglāk atrast, nekā vasarā. Vēl der atcerēties, ka ziemā dažādi būvmateriālu veikali rīko izpārdošanas, kas materiālus ļauj iepirkt lētāk, nekā vasarā.

Vēlme par vasarnīcu vai lauku īpašums

Ja esi izlēmis par labu lauku īpašumam vai vasarnīcai, arī šo īpašumu nolūkošanu vari veikt ziemā, jo pieprasījums tad ir krietni zemāks nekā siltajā laikā, un iespējams arī pārdošanas cena būs zemāka.

Šajā laikā arī varēsi novērtēt, kāda ir lauku īpašuma piebraucamā ceļa kvalitāte ziemā, jo nereti vasarā skats ir daudz iepriecinošāks, bet ziemā ceļš jāšķūrē pašam.

Bieži vien vasarnīca vai lauku īpašums, kas ir noskatīti, neatbilst mūsu sen lolotam sapnim par omulīgu atpūtas vietu un būs nepieciešams papildus ieguldījums, lai to pielāgotu savām vajadzībām. Lai arī papildus izdevumi īpašuma atjaunošanai, remontam vai pārbūvei sākotnēji šķiet ne visai patīkams darbiņš, der atcerēties, ka gan komforts dzīvesvietā, gan atjaunota īpašuma vērtība var ļoti būtiski palielināties. Ieguldītie līdzekļi un patērētais laiks atmaksāsies vairākkārt.

Tāpēc, ja ir vēlme vai vajadzība labiekārtot savu dzīvesvietu vai lauku īpašumu, neatliec darbus tikai tāpēc, ka ir “nesezona”. Veic izpēti un iespējams rodi vēl izdevīgākus risinājumus savu ieceru realizēšanai arī ziemā.

*Aptauja veikta 2020. gada jūnijā, sadarbībā ar Snapshots, aptaujājot 704 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku reģionos.