Nauda

Ko ņemt vērā tiem, kurus COVID-19 “iesvieda” digitālajā pasaulē?

COVID-19 daudzus no mums teju “iesvieda” digitālajā pasaulē, un kā parasti, līdz ar jauniem digitāliem paradumiem nākuši klāt arī riski.

Piemēram, daļai cilvēku vēl ir maz iemaņu krāpnieku atpazīšanai un drošības likumu ievērošanai virtuālajā vidē.

Digitālie risinājumi palīdz pandēmijas ierobežojumu laikā

Nozīmīgas pārmaiņas dažkārt notiek lēcienveidīgi, proti, tās veidojas un “briest” ilgāku laiku, līdz kļūst par dzīves sastāvdaļu. Par katalizatoriem mēdz būt arī krīzes, un pašreizējā Covid-19 pandēmija ir kļuvusi par pamatu nākamajai pārmaiņai, – tā ir digitālu finanšu pakalpojumu kļūšana par visas sabiedrības ikdienu. Arī jau ilgi pirms Covid-19 norisēm attālināti norēķini bija kļuvuši par mūsu ikdienu.

Tomēr masveidīgums, ar kādu digitālie risinājumi tiek izmantoti tagad, liecina, ka šī ir viena no pārmaiņām, kas pēc ilgākas “nobriešanas” ir ienākusi gandrīz visā sabiedrībā.

Swedbank pētījums par bankas pakalpojumu izmantošanu Latvijā rāda, ka teju piektdaļa cilvēku tieši Covid-19 dēļ ir sākuši maksāt ar karti vai telefonu skaidras naudas vietā. Absolūts vairākums (87%) no šiem cilvēkiem atzīst, ka turpinās pamatā norēķināties bez skaidras naudas arī pēc pandēmijas. Savukārt katrs trešais norāda, ka arī pirms krīzes izmantoja pamatā bezkontakta norēķinus, kur vien tas ir iespējams. Zīmīgs cipars: patlaban jau 90% no Swedbank izsniegtajām kartēm ir bezkontakta.

Krāpnieki nesnauž un medī naudu digitālajā vidē

Taču daļa sabiedrības līdz ar straujo digitalizāciju un arī Covid ierobežojumiem jaunajos paradumos tika “iesviesta”, nevis izvēlējās šo ceļu pati. Tas ir stress un iziešana ārpus komforta zonas, kas aktualizē prasmi lietot digitālos rīkus un zināšanas par drošības pamatprincipiem.

Piemēram, šobrīd jau vairākus mēnešus vērojam pamatīgi pieaugušo krāpnieku aktivitāti, kas izvilina no cilvēkiem jau digitālos rīkus (internetbankas pieejas kodus, Smart-ID PIN kodus, karšu datus utt.) un tas noved pie reālas naudas zaudēšanas.

Cilvēki ir gadsimtiem mācījušies atpazīt krāpniekus fiziskajā vidē, un mūsdienās neviens uz ielas sastaptajam svešiniekam mājas atslēgu īsti neatdos. Taču virtuālajā vidē – internetā, pa telefonu – cilvēki pašpasludinātajiem banku darbiniekiem vai investīciju “guru” savas digitālās naudas atslēgas (Smart-ID kodus) vai pat pašu naudu diemžēl bieži atdod.

Viens no drošības baušļiem ir:

  • banka nekad pati nezvanīs vai nerakstīs klientam, lai lūgtu pateikt vai atsūtīt piekļuves datus bankai (Smart-ID, kalkulatora kodus vai citu informāciju). Banka arī nekad nezvanīs un neaicinās jebkādu iemeslu dēļ pārskaitīt naudu uz citu kontu. Kā arī – viss, kas izskatās pārāk izdevīgs, lai būtu reāls, visdrīzāk ir krāpniecība (šis jau vairāk ir “investīcijas platformu” zvanu sakarā). Tā kā – esam apdomīgi un modri paši, mācām savus radus, draugus un kaimiņus!

Uz filiālēm nāk īpašos gadījumos

Bankas filiāle kā galvenais klienta kontaktpunkts jau labu laiku ir pagātnē. 57% iedzīvotāju atzīst, ka uz banku tagad dodas ļoti reti vai neiet vispār, un tikai 29% cilvēku ir apmeklējuši banku vienu reizi pēdējā gada laikā. 7% gadījumu cilvēki atzīst, ka tieši Covid-19 ierobežojumu dēļ apguvuši internetbanku un uz banku nedodas (vairumam šāds ieradums bija jau iepriekš). Galvenie kontaktu kanāli ar banku šobrīd ir internetbanka un mobilā lietotne.

Tas liecina, ka jau iepriekšējais vīrusa uzliesmojums ir mainījis paradumus cilvēkiem visdažādākajās vecuma grupās un ar atšķirīgu pieredzi.

Vai tas nozīmē, ka nākotnē bankas filiāles vairs nebūs? Būs, tikai to loma mainīsies. Cilvēks ir izveidojies par sociālu, uz kontaktiem orientētu būtni gadu simtu un pat tūkstošu vēsturē. Tāpēc arī nākotnē šāds kontakts būs vajadzīgs, tostarp ar finanšu ekspertiem, tikai visdrīzāk jau kādos īpašos gadījumos, kad svarīgs ir ne tikai risinājums, bet arī klātienes satikšanās, aprunāšanās ar ekspertu.

“Tehniskie iemesli” un alternatīvas

Palielinoties digitālo pakalpojumu skaitam un arī lietošanai, ir gluži statistiski pieaugusi iespēja, ka cilvēks kaut reizi sastopas ar kādiem īslaicīgiem tehniskiem traucējumiem – tas ir neizbēgami. Tieši tāpēc banka no savas puses strādā, lai veidotu alternatīvas. Piemēram, jau šobrīd Swedbank izveidotas atsevišķas sistēmas, lai pieslēgtos internetbankai vai mobilajai lietotnei. Tas nozīmē, ja kādu brīdi nevar pieslēgties bankai datorā, visdrīzāk to joprojām ir iespējams izdarīt telefona lietotnē. 

Tāpat ar Smart-ID – reti, bet gadās situācijas, kad tas īslaicīgi nestrādā, taču gan telefonu, gan tagad arī datoru lietotāji Swedbank internetbankai var pieslēgties ar biometriju (pirksta nospieduma vai sejas attēla palīdzību).

Jāatceras, ka finanšu pakalpojumi šobrīd ir pieejamāki nekā jebkad agrāk, pateicoties digitālajiem risinājumiem. Tāpēc mūsu atbildība ir turpināt izglītot cilvēkus par digitālo bankas pakalpojumu iespējām, priekšrocībām un arī – kā to darīt droši.

Savukārt mācība, kas gūta jau sen – vienmēr būs kāda sabiedrības daļa, kura tehnoloģiju pārmaiņu laikā ir spiesta tām pielāgoties.

Domājot par tiem klientiem, kuri var arī apmulst visos jauninājumos, piemēram, kā sazināties ar banku, vēlamies atgādināt vienu -

  • lai kāda būtu jūsu situācija, vienmēr varat zvanīt pats savas bankas konsultantam. Tikai tā varat būt droši, ka uzticēsiet savus finanšu jautājumus bankas darbiniekam, kurš palīdzēs.