Šajā raidieraksta sērijā Raimonds Miltiņš un Rolands Zeltiņš uz sarunu aicinājuši SIA “Lestene” valdes priekšsēdētāju Egīlu Seņkānu, lai pārrunātu aktualitātes piena nozarē.
“Piebraucot pie jebkuras fermas uzreiz var redzēt – kāda ir kārtība fermā, tāda finansēs. Tas ir savstarpēji saistīts. Manu fermu var izstaigāt bez gumijas zābakiem kājās,” ar lepnumu saka Egīls.
Šis “Lestenes” vadītājam ir 33. darba pavasaris saimniecībā, kuru deviņdesmito gadu sākumā viņš uzsāka, kad tika privatizēta daļa no kolhoza platībām. Šodien saimniecība “Lestene” apsaimnieko 1500 hektāru plašu saimniecību, ko papildina vēl 150 nomas hektāru, un diendienā rūpējas par 420 slaucamām govīm un ap 500 jaunlopiem. Govis saimniecībā bijušas jau no paša sākuma, un sākotnējais vidējais 3 000 litru izslaukums šo gadu laikā audzis līdz pat 12 000 litriem. Egīla skatījumā tam pamatā ir dzīvnieku barība, labturība un, protams, arī šķirne.
Kā saimniecībā atrast līdzsvaru starp izslaukumu un efektivitāti?
Māksla nav izslaukumā, bet gan peļņā no katra izslauktā litra. “Lestene” daudz iegulda tehnoloģijās, kā arī skrupulozi seko līdzi tam - cik liela peļņa paliek pāri no katra piena litra.
“Rūpīgi rēķinām pašizmaksu un ar konsultāciju centra speciālistiem regulāri analīzējam arī pašizmaksas struktūru. Lielās saimniecībās galvenās izmaksu pozīcijas ir darba algas un pirktā lopbarība. Mans pašmērķis nav liels izslaukums, bet gan sabalansēta peļņa. Pie šī brīža vidējās piena cenas, kas ir ap 49 līdz 51 centam par litru, atņemot izmaksas, tajā skaitā 7 centus, ko ierēķinām kā amortizācijas izmaksas, pāri būtu jāpaliek ap 3 līdz 6 centiem par litru. Protams, jāņem vērā arī aptuveni 7 centi, ko rēķinām amortizācijas izmaksām,” stāsta Egīls.
Kuras pozīcijas mūsdienīgā saimniecībā šodien aizvietojušas tehnoloģijas?
“Lestenē” ap 1000 piena lopkopības dzīvnieku saimniecībā strādā ap 14 cilvēku. Slaucēju vairs nav, jo šis darbs ir automatizēts. Saimniecība strādā ar automātiskās slaukšanas tehnoloģijām, un telefonā reālā laikā Egīls var redzēt gan katra robota sniegumu, gan katras govs nodrošināto veselību un izslaukumu. Lopkopības nozares vadītājs var attālināti ietekmēt arī slaukšanas robota darbību.
“Šīs jaunās tehnoloģijas ir efektīvas un patīk jaunajiem darbiniekiem. Cilvēki gados vairs nevēlas apgūt visu jauno. Tāpēc esmu uzlabojis uzņēmuma vadīšanas sistēmu tā, ka varu mierīgi doties atvaļinājumā un zinu, ka darbs fermā neapstāsies. Pirmie 10 gadi tādi nebija,” atceras Egīls.
Jaunākajā Swedbank raidieraksta sērijā ar piena lielsaimnieku, SIA Lestene valdes priekšsēdētāju Egīlu Seņkānu uzziniet:
- Kas ir lietas, kurās nevajadzētu investēt?
- Kā izskatāmies pret tuvākajiem kaimiņiem, ko varam no viņiem mācīties?
- Kas ir pareizais virziens jauniem ieguldījumiem?
