Latvija nav liela valsts, un arī iedzīvotāju mums nav daudz, tādēļ ir saprotama uzņēmēju vēlme meklēt jaunus tirgus ārpus mūsu valsts robežām. Taču šajos meklējumos var gadīties arī daži zemūdens akmeņi. Par to, kā uzņēmumam sagatavoties iziešanai eksporta tirgū un kā saprast, vai tam vispār ir vērts to darīt, stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta Eiropas Biznesa atbalsta tīkla (EEN) projekta koordinatore Jekaterina Vanaga.
Valoda un internets
Viens no pirmajiem priekšnoteikumiem, lai vispār sāktu domāt par savas produkcijas eksportēšanu un sadarbību ar ārzemju partneriem, ir svešvalodu zināšanas. “Tas it kā liekas pašsaprotami, tomēr tik un tā ir gadījumi, kad uzņēmuma vadītājs gribētu darboties ārpus Latvijas, taču ne viņš pats, ne arī viņa darbinieki neprot svešvalodas. Neko darīt – tad nākas vai nu meklēt kādu cilvēku, kas var šajā ziņā palīdzēt, vai arī mācīties valodas pašiem. Kaut vai uzņēmuma mājaslapai ir jābūt svešvalodā, jo mūsdienu digitālajā laikmetā internets ir pirmā vieta, kur tiek meklēta informācija."
"Ir bijuši gadījumi, kad ārvalstu uzņēmēji interesējas par sadarbības iespējām Latvijā un mēs jau varam iedot pamatinformāciju, taču potenciālais sadarbības partneris noteikti vēlēsies atrast sīkāku informāciju uzņēmuma mājaslapā,” stāsta Jekaterina Vanaga.
Ja mājaslapas nav, tad iespējamā sadarbība var pajukt vēl nesākusies. Sliktākajā gadījumā var vismaz izveidot “Facebook” lapu, kas radītu priekšstatu par uzņēmumu.
Jārēķinās, ka atrast sadarbības partneri ārvalstīs būs sarežģītāk nekā tepat, Latvijā. Tam būs jāvelta laiks un resursi, jo diez vai pietiks ar pāris e-pastiem – nāksies tos rakstīt vēl un vēl un laiku pa laikam arī sazvanīties telefoniski.
Sākt ar tuvajām ārzemēm
“Uzņēmējiem, kas meklē sadarbības partnerus ārvalstis, mēs parasti vispirms iesakām pievērst uzmanību ģeogrāfiski tuvākajiem reģioniem. Tur gan mentalitāte būs tuvāka, gan arī būs vienkāršāk aizbraukt pie sadarbības partnera un aizsūtīt preces. Tādēļ mazpieredzējušiem uzņēmējiem rekomendējam sākt ar Lietuvu un Igauniju. Labāk sākumā pamēģināt spēkus tur, nevis uzreiz skatīties uz Vāciju vai vēl tālāk. Kaut gan, protams, tas ir atkarīgs arī no produkcijas veida,” saka Jekaterina Vanaga.
Bet kā saprast, vai tava prece vai pakalpojums kādam ārzemēs vispār ir vajadzīgs, vai tam ir potenciāls noieta tirgus? Šīs lietas ar vēsu prātu visupirms vajadzētu izsvērt pašam uzņēmējam – gan to, vai un kāds pieprasījums pēc konkrētā produkta varētu būt nolūkotajā valstī, gan savas iespējas saražot tādu preču apjomu, ko vispār būtu vērts eksportēt. Ja uzņēmums spēj saražot tikai desmitos skaitāmas preces, tad tam būs vienkāršāk aizbraukt uz kādu tirdziņu kaimiņvalstī, nevis meklēt kontaktus lielveikalu tīklam.
“Kā valsts iestāde mēs nevaram atļauties nevienam atteikt palīdzību pat tādā gadījumā, ja redzam, ka uzņēmēja iecere diez vai būs veiksmīga. Taču mēs varam ar uzvedinošiem jautājumiem likt viņam pašam aizdomāties par aspektiem, kuriem viņš pirms tam, iespējams, nav pievērsis uzmanību. Varam arī ieteikt apmeklēt kādu semināru, lai iegūtu papildu zināšanas. Ja uzņēmums nav gatavs iziet eksporta tirgū, tad, visticamāk, arī ar mūsu doto informāciju tas neko nevarēs iesākt.”
Vēl viens faktors, kas noteikti jāņem vērā, meklējot ceļu uz ārvalstu tirgu, – ir jāpārzina attiecīgās valsts likumdošana. Lai arī Eiropas Savienībā ir vienotas likumdošanas normas, katrā valstī var būt savas likumu nianses, ko nepieciešams zināt.
Piemēram, ja uzņēmums strādā būvniecības nozarē un nosūta savus darbiniekus darbā uz Zviedriju, – kā tam visu pareizi noformēt un pieskaņoties šīs valsts likumdošanai.
Izstādes nav mirušas
Vēsturiski viens no labākajiem veidiem, kā uzņēmējam parādīt sevi, paskatīties uz citiem un pameklēt noderīgus kontaktus, ir dažādu nozaru starptautiskās izstādes. Varētu likties, ka digitālajā laikmetā izstādes savu laiku ir nodzīvojušas, jo tagad taču visu var izdarīt internetā, tomēr tā nav.
“Lai gūtu priekšstatu, kas vispār notiek nozarē un kāds ir piedāvājums, izstādes ir ļoti noderīgas. Vienkāršāk taču ir izstaigāt vienu izstāžu halli, nevis apstaigāt desmitiem veikalu. Turklāt izstādē uzņēmējs var atrast potenciālos sadarbības partnerus. Tiesa, labāk vispirms ar tiem savlaicīgi sazināties elektroniski un sarunāt tikšanos izstādes laikā. Protams, laika gaitā izstādes ir mazliet transformējušās, tomēr savu nozīmi tās zaudējušas nav. Turklāt LIAA ir programma, kas palīdz atgūt daļu no ieguldītajiem līdzekļiem, ja Latvijas uzņēmējs ar savu stendu ir aizbraucis un piedalījies kādā izstādē ārzemēs,” skaidro Vanaga.
LIAA var arī palīdzēt atrast biznesa partnerus ārvalstīs. Šādu atbalstu var sniegt gan LIAA pārstāvniecības 19 valstīs, gan EEN projekts. EEN ir Eiropas Komisijas (EK) projekts, kurā LIAA ir iesaistījusies jau pirms 11 gadiem un kura mērķis ir palīdzēt maziem un vidējiem uzņēmumiem attīstīties starptautiski. Dzīvē tas notiek apmēram tā: uzņēmējs atnāk uz LIAA, pastāsta par savu darbības veidu un iecerēm ārpus Latvijas, piemēram, Austrijā. Tā kā Austrijā nav LIAA pārstāvniecības, tad sadarbības partneru meklēšana notiek caur EEN. Atbalsta tīkla darbinieki sazinās ar partneriem Austrijā un ievāc visu nepieciešamo informāciju, ko tālāk nodod uzņēmējam.
Līdzīgi notiek arī saziņa no otras puses – ja kādam austriešu uzņēmumam ir interese par Latvijas tirgu un potenciāliem sadarbības partneriem šeit (piemēram, tas interesējas, vai kāds latviešu šūšanas uzņēmums varētu izpildīt darba apģērba izgatavošanas pasūtījumu), tad viņš ar EEN partnera palīdzību kontaktējas ar LIAA, kas tad savukārt meklē atbilstošu Latvijas uzņēmumu.
EEN projekts darbojas gan eksporta, gan importa virzienos un var palīdzēt Latvijas uzņēmumiem arī tad, ja tie meklē izejvielas, tehnoloģijas vai jaunus produktus izplatīšanai Latvijā. Piemēram, uzņēmums “Pupuchi”, kas ražo pupu čipsus, meklēja pupu piegādātāju ārzemēs – un beigu beigās ar EEN palīdzību atrada to Spānijā. Ne vienmēr sadarbības partneru meklēšana ir saistīta ar rūpniecības vai lauksaimniecības precēm, tā var būt arī pakalpojumu sfēra. Piemēram, nesen kāds Latvijas parādu piedziņas uzņēmums atradis sadarbības partneri Lietuvā.
Sekot datubāzei
Loģisks jautājums – cik efektīva ir EEN palīdzība un cik bieži uzņēmējiem ar aģentūras atbalstu tiešām ir izdevies atrast jaunus sadarbības partnerus ārvalstīs? Precīzus datus šajā ziņā apkopot ir pagrūti, jo uzņēmējam nav jāatskaitās par saviem panākumiem vai neveiksmēm ārzemēs, taču zināms, ka pēdējo divu gadu laikā ir bijuši vismaz 60 gadījumi, kad noslēgti sadarbības līgumi. “Mums ir arī pastāvīgie klienti, kas regulāri izmanto mūsu palīdzību vai arī mūsu datubāzes, meklējot sadarbības partnerus ārvalstīs,” saka Vanaga.
Datubāze ir īpašas pieminēšanas vērta, jo tajā ir apkopoti vairāk nekā 6000 biznesa, tehnoloģiju un pētniecības pieprasījumi un piedāvājumi visā Eiropā. Uzņēmums tajā var ievietot savu sludinājumu vai arī meklēt sadarbības partnerus. “Ļoti labi ir tas, ka šos sludinājumus ir caurskatījuši arī mūsu partneri attiecīgajās valstīs, tādēļ ir garantija, ka konkrētais uzņēmums patiešām pastāv. Latvijā šo datubāzi izmanto apmēram 300 reģistrētie lietotāji, kas regulāri saņem jaunumus e-pastā. Te gan jāteic, ka efektīvāks būs sludinājums, kurā Latvijas uzņēmums kaut ko meklē, nevis piedāvā, jo pēdējo ir ļoti daudz. Datubāzē var arī paskatīties, kas vispār notiek konkrētajā nozarē Eiropas tirgū, kādi ir jaunumi.”
Noderīgas saites:
