Jebkura krīze ir ne tikai drauds, bet arī iespēja. Covid-19 jaunā realitāte likusi ne tikai mainīt iepirkšanās paradumus pircējiem, bet arī uzņēmējiem steigšus pielāgot savu piedāvājumu un pāriet uz digitālajiem risinājumiem. Daudzi tirgotāji atklājuši e-veikalus, mainījuši piegādes kanālus, uzsākuši pirmās nepieciešamības preču kā, piemēram, masku un dezinfekcijas līdzekļu ražošanu. Papildus tam - uzņēmumi labprātīgi iesaistās sociālās atbildības aktivitātēs. Rakstā esam apkopojuši populārākos mūsu pamanītos virzienus, kuros redzam, kā krīzes laiks pozitīvi veicinājis uzņēmumu attīstību un iesaisti sabiedrības dzīvē.
Savos pieredzes stāstos dalās 220.lv, SQUAD Hour, Labietis, Nata Cafe, Spodrība, Balticovo un LNK Group.
1. E–komercijas strauja attīstība
Covid-19 ir milzīga iespēja e-komercijas attīstībai, palīdzot uzņēmējiem pārvarēt šī brīža situāciju. Latvijā martā vien reģistrēti vairāk nekā 3000 jaunu “.lv” domēna vārdu, kas ir teju par trešdaļu vairāk nekā pirms gada. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka daudzi uzņēmumi šobrīd spiesti strauji digitalizēt savus pakalpojumus, lai noturētu savu biznesu un nezaudētu savus klientus.
Pieaugošs skaits tirgotāju izvēlas neveidot pašiem savu tiešsaistes veikalu, bet izmantot jau funkcionējošu e-komercijas infrastruktūru savas produkcijas noietam. Ārvalstu tirgotājiem tie ir jau labi zināmie Ebay, Amazon, Etsy, bet pie mums Baltijā viens no vietējiem risinājumiem ir Pigu Grupas marketplace, kas Latvijā darbojas ar 220.lv zīmolu. Pēdējās nedēļās marketplace pievienojušies vairāk nekā 100 uzņēmumi no Latvijas.
E-komercijas platforma marketplace apvieno pircējus un pārdevējus ar interneta veikalu 220.lv, Pigu.lt un Kaup24.ee starpniecību. Uzņēmējiem platforma marketplace sniedz iespēju attīstīties un tirgot savas preces, palīdzot sasniegt pircējus visā Baltijā. Tas 220.lv ir ļāvis sevi pieteikt kā tirdzniecības centru internetā, jo tam ir pievienojušies pazīstami un sabiedrībā iecienīti veikali un zīmoli, nodrošinot vēl nebijušu iespēju pircējiem – savus iecienītos veikalus atrast vienuviet. Tiešsaistes iepirkšanās centrs piedāvā arī nodrošināt preču piegādi, ja tas ir nepieciešams.
Ārkārtējā situācija valstī ir likusi mainīt cilvēku ikdienas paradumus un arī satricinājusi uzņēmējdarbību. Uzņēmums prognozē, ka jau šobrīd, un arī pēc krīzes, cilvēkiem būs dabiski izveidojies paradums iepirkties tiešsaistē. Daudzi, kas to nebija darījuši līdz šim, ārkārtas situācijas apstākļos, būs bijuši spiesti izmēģināt, nonākot pie secinājuma, ka iepirkties internetā ir ātri un ērti.
“Domāju, ka turpmāk pircējus pārņems paradums pirkt e-vidē un tā būs pavisam ikdienišķa prakse."
"Bet, kas attiecas uz uzņēmējdarbību, daudzi, kuri ārkārtas situācijas rezultātā būs pārnesuši savu biznesu tiešsaistē, visticamāk, turpinās šo biznesa modeli attīstīt, redzot, ka tas ir droši, rentabli un mūsdienīgi,” norāda Raimonds Žilēns (Raimondas Žilēnas), 220.lv tiešsaistes tirdzniecības platformas marketplace vadītājs.
Tiešsaistes iepirkšanās platformas pārstāvji novērojuši, ka līdz ar Covid-19 ierobežojošo pasākumu ieviešanu, pircēju pirkumu groza saturs palielinājies – cilvēki pērk vairāk vienā pirkuma reizē. Kā arī, mazāk tiek maksāts skaidrā naudā. Šobrīd populāra ir piegāde uz pakomātiem, ievērojot bezkontakta principu.
Ne tikai tirgotāji, bet arī pakalpojumu sniedzēji mēģina turpināt savu darbību e-vidē. Pakalpojumu uzņēmumi ir radoši un internetā pieejamas arī ārstu konsultācijas, tiek piedāvātas arī jaunas izklaides iespējas, piemēram, grāmatu lasījumi tiešsaistē, teātra un operas izrādes. Šo laiku var izmantot arī, lai pašizglītotos un apgūtu jaunas zināšanas e-lekcijās un e-semināros. Sporta klubi ir atraduši veidu, kā turpināt savu darbību, kad klātienes treniņi un nodarbības nav atļautas – piedāvā treniņus tiešsaistē.
Sporta kluba “SQUAD Hour” vadītājs Kristaps Strods, nezaudējot savu sportisko garu un optimismu, atzīmē: “Ticam, ka šis ir īstais laiks būt patiesiem un pieturēties pie sava uzņēmuma vērtībām – mūsu gadījumā tas nozīmē patiesas rūpes par savējiem un saglabāt pozitīvu garu gan ikdienā, gan sportojot."
"Aicinām arī pārējos darīt tāpat – būt pozitīviem un patiesiem tam, kam ticat. Bizness tam sekos!”
Līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī, sporta klubs tiešsaistē sāka piedāvāt klientu lokā pieprasītākos, augstākas un zemākas intensitātes treniņus bezmaksas, kas veicami jebkurā laikā un vietā. Tādējādi uzņēmums rūpējas par lojālo klientu labsajūtu, kā arī piesaista jaunus sportot gribētājus, kas meklē veidus, kā izkustēties, strādājot no mājām. Kristaps Strods atzīst, ka regulāras fiziskas aktivitātes paaugstina dopamīna līmeni, jeb vienkāršākiem vārdiem – dara cilvēkus laimīgākus. Lai gan šobrīd uzņēmumam grūti novērtēt šo jauninājumu ietekmi uz “SQUAD Hour” biznesu ilgtermiņā, viņš ir pārliecināts, ka šāda sociāli atbildīga rīcība pret klientiem vienlaikus kalpo arī par lielisku komandas morāles uzlabotāju arī darbiniekiem.
2. Piegādes kanālu maiņa
Patērētāju uzvedības maiņa līdz ar Covid–19 ierobežojumiem, mainīja arī daudzu uzņēmēju ikdienas darbību. Iepriekš tie savu biznesa centrāli veidoja ap fizisko atrašanās vietu, bet līdz ar sociālo distancēšanos un kraso apmeklētāju skaita samazināšanos, uzņēmēji straujā tempā uzsāka piedāvāt piegādi uz mājām. Pircēju vēlme izvairīties no klātienes kontakta, mudināja arī bezkontakta piegādes veida ieviešanu.
Viens no alus darbnīcas "Labietis" dibinātājiem, Reinis Pļaviņš, atklāj, ka strauji atrada risinājumu, pielāgojoties valsts noteiktajiem ierobežojumiem. “Mūsu lielākā problēma bija tā, ka lielāko daļu no saražotās produkcijas realizējām paši savā krogu tīklā – trīs krogi Rīgā un viens Liepājā. Tāpat nelielu daļu tirgojām caur HoReCa un lielveikalos. No visa šī mums vienas dienas laikā palika tikai lielveikali – tuvu pie 80% pārdotā apjoma vienkārši pazuda."
"Labi, ka valdība ātri noreaģēja un atļāva tirdzniecību tiešsaistē, ko mēs nekavējoties izmantojām un ātri izveidojām vietni bode.labietis.lv, kā arī pārkvalificējām savus bārmeņus par loģistikas speciālistiem, kas mūsu alu piegādā klientiem Pierīgā tajā pašā dienā."
"Nedēļas laikā arī vienojāmies ar kurjerdienestu, kas mūsu alu var nogādāt visā Baltijā nākamajā dienā,” atklāj Reinis Pļaviņš.
Šobrīd cerot, ka ar šo risinājumu varēs noturēt biznesu līdz ārkārtas stāvokļa beigām, jaunais tirdzniecības kanāls, kas pirms mēneša vēl nebija pat plānos, veido kopējo uzņēmuma ieņēmumu lauvas tiesu. “Esmu pārliecināts, ka nozares kolēģiem, tāpat kā mums, tā ir nevis peļņu nesoša inovācija, bet izdzīvošanas jautājums. Internetveikals ir vienīgais veids ārkārtas stāvokļa pārdzīvošanā īpaši tām darītavām, kurām nav izdevies ielauzties lielveikalu plauktos,” uzsver R. Pļaviņš.
Ar līdzīgiem secinājumiem dalās arī uzņēmējs Ivars Rutkovskis, kurš ir “Nata Cafe” kafejnīcas īpašnieks. Viņa vadītājam uzņēmumam risinājums biznesa saglabāšanai bija jāatrod jau pirmajā ārkārtas situācijas izsludināšanas dienā, jo kafejnīca atrodas salīdzinoši noslēgtā vietā Lāčplēša ielā 106/108, kuras apmeklējums ir pilnīgi atkarīgs no deju nodarbību un treniņu apmeklējumiem, jo laikā, kad iepriekš dzīvība kūsāja kafejnīcas telpās, jau 14. martā, pirmās ārkārtas situācijas izsludināšanas dienā, bija klusums, kas lika rīkoties nekavējoties.
Cerība piesaistīt apmeklētājus no apkārtējiem birojiem nebija. “Nata Cafe” sākumā vērsās pie saviem patstāvīgajiem klientiem ar lūgumu pasūtīt ēdienu līdzņemšanai. Tāpēc uzņēmums steidzīgi izdomāja jaunu risinājumu, kā pārorientēt savu piedāvājumu, liekot uzsvaru uz veģetāro pusfabrikātu – desiņu, saldētu produktu un dažādu sojas izstrādājumu – piegādi uz mājām pašu spēkiem, bet ar Bolt Food un Wolt starpniecību piegādā silti pagatavotus ēdienus. Lai gan ēdienu piegāde ļauj turpināt uzturēt uzņēmuma darbību, tomēr šobrīd ar to vien nepietiek, lai kompensētu pirmskrīzes apjomus.
“Nata Cafe” saimnieks Ivars Rutkovskis gan nezaudē optimistisku skatu uz dzīvi un biznesu: “Ne velti ir teiciens – ikviena krīze paver jaunas iespējas, tikai tās ir jāspēj saredzēt."
"Jālūkojas plašākā mērogā, jādomā tālredzīgi, jāpieņem, iespējams, neikdienišķi lēmumi. Ja tā labi padomā, risinājumi ir! Galvenais – nenokārt degunu, bet skatīties uz šo situāciju no gaišās puses. Šis ir lielisks brīdis, kad ar atrast laiku iemācīties kaut ko jaunu, kas aizņemtības dēļ pirms tam nebija iespējams. Ticu, ka pēc šīs krīzes kļūsim citādāki – labāki, nevis tikai turpināsim ierastajā garā.”
3. Deficīta preču ražošana
Līdz ar Covid-19 infekcijas izplatīšanos, sejas maskas, dezinfekcijas līdzekļi un citi medicīniskie aizsardzības līdzekļi, strauji kļuva par deficītu. Vairāki Latvijas uzņēmumi sociālās atbildības vadīti un saskatot milzīgo pieprasījumu, īsā laikā uzsāka to ražošanu. Citiem tas bija kaut kas pilnīgi jauns, bet citiem esošās produkcijas jaudu palielināšana.
AS “Spodrība” piedāvāto produktu klāsts mainījās, kad valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, kas deva impulsu uzņēmumam radikāli mainīt fokusu, izvēloties dezinfekcijas līdzekļu ražošanu kā prioritāro. Šie produkti šobrīd aptver jau gandrīz 70% no kopējā ražošanas apjoma.
“Apziņa, ka AS “Spodrība” produkcijas lietošana var kādam izglābt pat dzīvību, rada dziļāku jēgu uzņēmuma darbībai un būtībai kopumā,” uzsver Baiba Megre, AS “Spodrība” direktore.
Lai uzņēmums pielāgotos augošajam pieprasījumam, tika strauji kāpināta arī kopējā ražošanas intensitāte, uzstādot jaunas iekārtas, būtiski palielinot darbaspēka resursus un izejmateriālu rezerves.
Kā vienu no krīzes ieguvumiem, AS “Spodrība” direktore uzsver darbinieku jauniegūto prasmi darbu plānot efektīvāk un produktīvāk. Lielu gandarījumu sniedz arī fakts, ka ar sava darba rezultātiem uzņēmums sniedz iedzīvotājiem plašākas aizsardzības iespējas pret Covid-19 apdraudējumu. Šajā krīzes situācijā AS “Spodrība” ne tikai saglabā darba vietas esošajiem darbiniekiem, bet spēj piedāvāt arī papildu vakances.
Motivējot citus uzņēmējus rīkoties līdzīgi, Baiba Megre norāda: “Šobrīd jāskatās arī uz kopējo sabiedrības guvumu – gan nepieciešamo produktu piedāvājumā, gan darba vietu saglabāšanā. Šis ir laiks, kad mums nemitīgi jābūt gataviem pārmaiņām, meklējot arvien jaunas iespējas.”
4. Lielāks atbalsts sabiedrībai
Šis ir laiks, kad daudzi uzņēmumi nesavtīgi un ar dāsnu sirdi ir iesaistījušies Covid-19 krīzes risināšanā. Tā ir iespēja asociēt savu zīmolu ar labiem darbiem, un sniegt reālu palīdzību tiem, kam tā ir visvairāk vajadzīga. Labie darbi izpaužas gan ziedojumu veidā, sniedzot atbalstu mediķiem, sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām un visiem tiem, kas nonākuši grūtībās Covid-19 krīzes dēļ. Katrs uzņēmums savu iespēju robežās var atrast veidu, kā iesaistīties krīzes risināšanā.
“Balticovo” nolēma krīzes situācijā palīdzēt ar dezinfekcijas līdzekļa ziedošanu prioritāri valsts sektoram – medicīnas un izglītības iestādēm, iekšlietu struktūrām, sociālajiem dienestiem, pašvaldībām u.tml. Uzņēmumā regulāri rūpējas par dējējvistu bio-drošību – šim nolūkam paši ražo dezinfekcijas līdzekli, ar kuru ikdienā nosmidzina transporta līdzekļus, kas iebrauc fabrikas teritorijā, lai fabrika būtu pasargāta no tādiem riskiem, kā, piemēram, putnu gripu.
Toms Auškāps, komunikācijas un attīstības direktors uzņēmumā, stāsta: “Ik dienu saražojam ap 3 līdz 4 tonnām šī šķīduma. Kad valstī aktualizējās Covid–19 problēma un sapratām, ka valsts līmenī ir iestājies dezinfekcijas līdzekļu deficīts, bija pašsaprotami, ka varam būt noderīgi valstij šajā sarežģītajā brīdī. "
"Aprēķinājām un pieņēmām lēmumu, ka esam gatavi Latvijai dāvināt šo līdzekli aptuveni vienu tonnu dienā. Vienojāmies par stingru fokusu.”
Iedrošinot citus uzņēmējus rīkoties krīzes situācijā, “Balticovo” tic, ka labas lietas vai darbības vairo labos darbus. Toms Auškāps uzsver: “Ticam, ka visi dezinfekcijas līdzekļa saņēmēji, kas šajā gadījumā ir valsts sektors, sajutīs atbalstu un rūpes, kas, savukārt, spēcinās viņus atbalstīt pārējo Latvijas sabiedrību. Ir patīkama sajūta, ka varam padarīt Latviju par labāku zemi.”
Sociāli atbildīgu piemēru rāda arī LNK Group, kas realizē vairākas sociālā atbalsta programmas ar mērķi palīdzēt tiem, kam tas visvairāk ir nepieciešams. Šobrīd ar uzņēmuma atbalstu tiek nodrošināta pusdienu pagatavošana un piegāde Latvijas Infektoloģijas centra 123 mediķiem, kuri šobrīd ilgstoši strādā paaugstinātas slodzes apstākļos. Savukārt, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas medicīnas darbiniekiem ar uzņēmuma atbalstu tiek piegādātas 75 000 medicīnisko masku un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas mediķi ar psihologa konsultācijām.
LNK Group valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs uzsver: “Daudziem šajos ārkārtas apstākļos nepieciešama solidaritāte un faktiska palīdzība."
"Ar šīm sociālām iniciatīvām vēlamies sniegt palīdzīgu roku tiem mediķiem, kuri ir ciešā saskarsmē ar Covid–19 pacientiem un, kuriem palīdzība šobrīd visvairāk ir nepieciešama. Ikvienam no mums šajā ārkārtas situācijā jāsaprot, kā mēs katrs varam sniegt arī atbalstu citiem. Mēs esam pārliecināti, ka tikai kopīgiem spēkiem slimības izplatību izdosies ātrāk ierobežot.”
Šobrīd uzņēmums aicina arī citus uzņēmējus, kuriem ir iespēja, turpināt labi iesākto atbalsta sniegšanu. Palīdzība ir nepieciešama arī attālinātajam skolas procesam. Tā piemēram, tiem Dzelzavas pamatskolas skolēniem, kuriem mājās nebija datortehnikas, LNK Group nodrošināja gan datortehniku, gan interneta pieslēgumu līdz šī mācību gada beigām. Tāpat pie jauniem datoriem ar LNK Group atbalstu tika arī Barkavas, Degumnieku un Liezēres pamatskolas skolēni, kuriem līdz šim nebija pieejama datortehnika, lai mācītos attālināti.
Kā Covid-19 mainīs pasauli?
Šobrīd vēl grūti precīzi iezīmēt, kas tieši būs galvenās šīs krīzes mācības, bet viens ir skaidrs, ka šī krīze kaut kad beigsies, un pasaule būs mainījusies. Harward Business Review norāda, ka mums jārēķinās, ka Covid-19 krīze nozīmīgā veidā mainīs uzņēmējdarbības vidi un sabiedrību. Tas, visticamāk, veicinās tādas jomas kā iepirkšanās tiešsaistē, tiešsaistes izglītība, kā arī, piemēram, ieguldījumus sabiedrības veselības aizsardzībā. Ļoti iespējams, ka mainīsies tas, kā uzņēmumi veido savas piegādes ķēdes, mazinot atkarību no tikai viena piegādātāja.
Nenoliedzami, ka Covid-19 piespiedu kārtā ir paātrinājis digitālo transformāciju. Daudzi tehniski uzlabojumi, piemēram, lai darbinieki varētu strādāt no mājām, tika ieviesti zibenīgi. Jaunu digitālo prasmju apgūšana ir ikviena uzņēmēja un darbinieka dienas kārtībā. Arī mūsu paradumi Covid-19 ietekmē strauji mainās – laiks rādīs, kas kļūs par noturīgu paradumu un, kas paliks par karantīnas īslaicīgu raksturojošu iezīmi.
