Rolands Zauls, Swedbank Ieguldījumu produktu līnijas vadītājs, dalās risinājumos, kā pārvarēt dažādus šķēršļus un turēties pie finanšu disciplīnas, lai veicinātu savu turību. Viņaprāt, tam ir četras zāles.
Pirmās zāles – uzkrājumu veidošana
Pirmās zāles, ar kurām izārstēt plānu naudas maku, ir katru desmito daļu no saviem ienākumiem atlikt uzkrājumam. Teiksim, ja darba alga ir 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas, tad pirmā lieta, ko izdarīt - atlikt 10% jeb 100 eiro kādā atsevišķā krājkontā pirms visiem ikdienas tēriņiem. Lai veicinātu savu labklājību, pamatā ir jāstrādā ar sevi un saviem ieradumiem. Nereti dzirdam: “Ja es pelnītu vairāk nekā tagad, tad es varēšu sākt veidot uzkrājumus,” taču realitātē, augot atalgojumam, augs arī velmes un līdz ar to arī tēriņi. Lai arī sākumā varētu būt grūti pierast, ka no ierastās ikmēneša naudas summas pēkšņi iztrūkst 10%, bet, ejot laikam un maciņam pildoties, ātri vien sapratīsiet, ka var iztikt arī bez tiem 10%.
Tāpat jāsaprot, ko jūs vairāk vēlaties - apmierināt mazākas impulsīvās vēlmes vai lielākas ieceres un sapņus? Pie mazākām velmēm var uzskatīt jauna apģērba iegādi, bez kā teorētiski var iztikt, vai ēdiena piegādi uz mājām, tā vietā, lai vakariņas pagatavotu pašu spēkiem. Tā vietā iespējams patīkamāk būtu realizēt lielākas ieceres un sapņus, piemēram, nopirkt nekustamo īpašumu, auto vai aizbraukt ilgi kārotajā ceļojumā. To visu var sasniegt, uzkrājot regulāri un sistemātiski.
Otrās zāles – izdevumu kontrole
Diemžēl katram no mums ir tik daudz vēlmju, ka mūsu ienākumi tos nekad nespēs apmierināt. Turklāt, augot ienākumiem, augs arī mūsu velmes. Tāpēc ir nepaciešams kontrolēt savus izdevumus, neatkarīgi no ienākumu apmēra. Mūsdienās ir pieejamas dažādas lietotnes, ar kuru palīdzību var kontrolēt savus izdevumus, vai arī katrs pats varam veikt savu izdevumu uzskaiti, lai saprastu, ko no izdevumiem var ierobežot vai samazināt.
Te vērts piebilst, ka ir divi jēdzieni – ‘’nepieciešamie izdevumi’’ un ‘’vēlmes’’. Nepieciešamie izdevumi ir rēķinu nomaksa (komunālie maksājumi, elektrība utt.), maksa par hipotēku, pārtiku un citām lietām – šīs izmaksas parasti būtiski nevaram samazināt. Taču jaunas apģērbs ir tikai mūsu ‘’vēlmes’’, un šīs kategorijas izdevumus lielākajā gadījumā var samazināt.
Tāpat arī jāatceras, ka izdevumu kontrolēšana nav domāta, lai sevi kaut kādā veidā ierobežotu, bet lai naudas maks kļūtu biezāks. Budžeta mērķis ir palīdzēt strukturēt visus nepieciešamos tēriņus, iekļauties tajos un rast opciju atteikties no papildus nevajadzīgām lietām. Turklāt arī pie šādas finanšu disciplīnas ir iespēja apmierināt savas vēlmes, tikai to darīt pēc 10% atlikšanu no saviem ienākumiem.
Trešās zāles - investīcijas
Ja esat ikdienā ieviesuši uzkrāšanas paradumu un izveidojuši zināmu drošības spilvenu neparedzētām situācijām, ir vērts apsvērt domu, kā likt naudai vairoties.
Iesācējiem būtu vērts apsvērt ieguldīt tā saucamajos gatavajos bankas investīciju produktos, piemēram, privātajā portfelī. Veicot iemaksas šajā produktā, laika gaitā varat gūt potenciālu peļņu no aktīvu izaugsmes finanšu tirgos un papildus no valsts katru gadu atgūt 20% no veiktajām iemaksām. Vērts piebilst, ka iemaksu maksimālais apjoms var būt 10% no bruto gada ienākumiem, bet ne vairāk kā 4000 eiro. Sanāk, ja veiksiet 50 eiro maksājumu katru mēnesi, tie būs 600 eiro gadā, un no šīm iemaksām jums būs garantēta peļņa 120 eiro (20%), ko atgūsiet katru gadu no valsts.
Arī šī nodokļu nauda, ko atgūsiet, būtu jāliek strādāt. To varat ieguldīt jau citos finanšu instrumentos, piemēram, ieguldījumu fondos vai arī uzņēmumu akcijās.
Tas viss varbūt šķiet ilgi un garlaicīgi, bet kā reizi teica nelaiķis Pauls Semjuelsons (ASV ekonomists, Nobela prēmijas laureāts): “Ieguldīšanai vajadzētu vairāk līdzināties krāsas žūšanai vai zāles augšanai. Ja vēlaties aizrautību, paņemiet 800 ASV dolāru un dodieties uz Lasvegasu.” Nevaru noliegt viņa loģiku, jo vairumā ātras peļņas iespējas ir apvītas ar ļoti augstu risku zaudēt visu naudu, vai bieži vien ir kārtējā krāpšana.
Turpretim regulāra, pacietīga ieguldīšana ilgtermiņā var nest lēnus, bet ļoti iepriecinošus augļus. Piemēram, ja katru mēnesi ieguldītu 100 eiro kādā fondā ar vidējo gada ienesīgumu 7%, pēc 20 gadiem no ieguldītiem 24000 eiro jūsu maciņš būtu papildinājies kopsummā par 52000 eiro. Sākumā šķiet, ka 7% gadā ir maz, bet ilgtermiņā visi iepriekšējo gadu procenti akumulējas un ar katru gadu veido lielāku un lielāku peļņu.
Ceturtās zāles - piesardzība
Nepareizi lēmumi vai visu detaļu neizpētīšana pirms ieguldījumu veikšanas var nest lielus zaudējumus. Lai sevi un savu maciņu pasargātu, kārtīgi izpētiet uzņēmumu vai nozari, kurā vēlaties ieguldīt. Neveiciet ieguldījumus uzņēmumos un nozarēs, ko nesaprotat, nepārzināt vai arī tādos uzņēmumos, kuriem beigās nesekosiet līdzi. Ieguldījumu fondiem vai uzkrājošajām apdrošināšanām izpētiet visus saistošos dokumentus, ieguldījumu stratēģijas, naudas izmaksas nosacījumus, līgumsodus, saistošās komisijas maksas konkrētajam produktam.
Ieguldot nelieciet visas olas vienā grozā, lai arī cik simpātisks un peļņu sološs konkrētais ieguldījums jums nešķistu. Centieties vienmēr diversificēt savus ieguldījumus starp dažādiem produktiem (akcijas, ieguldījumu fondi, dzīvības apdrošināšanā utt.), uzņēmumiem, nozarēm un ģeogrāfisko sadalījumu. Ja kaut ko nesaprotiet vai jums trūkst pieredzes, konsultējieties ar nozares speciālistiem. Domājiet vienmēr par peļņu vidējā un ilgākā laika perspektīvā un negaidiet to ātri. Tāpat arī nebaidieties, ja kādā brīdī peļņa pārvēršas zaudējumos, vai sākotnējais ieguldījums ir krities savā vērtībā. Finanšu tirgi novērtē pacietīgos un mierīgos jeb tos, kas vētras laikā pieturas pie kursa un turpina ieguldīt ilgtermiņā!
