Atskatoties uz līdzšinējo finanšu tirgu sniegumu šogad, galvenais secinājums – šis ir bijis vēl viens ļoti labs, investoriem dāsns gads. Ir bijuši arī satricinājumi, taču lielākoties tik īslaicīgi, ka investors, kurš pārāk cītīgi neseko aktuālajām norisēm tirgos, to ietekmi varēja pat nepamanīt. Kāds solās būt nākamais gads? Izaicinājumu joprojām netrūks, taču pozitīvi ietekmējošie faktori ir spēcīgi, tāpēc pastāv iespēja, ka arī nākamais gads investoriem joprojām būs labvēlīgs.
Jauni rekordi un īslaicīgas svārstības
Viens no galvenajiem finanšu tirgu indeksiem S&P 500 līdz pat šī gada septembrim ieskaitot uzrādīja 8 pozitīvus mēnešus pēc kārtas, tikai oktobrī nedaudz sabremzējoties, lai novembra sākumā pēc Donalda Trampa ievēlēšanas atkal augtu. Salīdzinājumam – iepriekšējā, tirgiem ļoti pozitīvajā 2023. gadā tie bija 5 pozitīvi mēneši pēc kārtas. Līdz oktobra beigām S&P 500 un Nasdaq Composite abi uzrādīja ap 21%, savukārt Eiropa – 8% un Japānas NIKKEI – 18.6% izaugsmi. Vienu no straujākajiem pieaugumiem šogad piedzīvoja Hongkongas Hang Seng indekss, pieaugot par 24.2%. Līdz ar to finanšu tirgu pasaulē atkal ir jauni rekordi. Dažkārt tas investoros rada bažas, ka rekordiem neizbēgami sekos korekcija. Tomēr finanšu tirgu vairāk nekā 100 gadu vēsture rāda izaugsmi ilgtermiņā, un regulāri rekordi ir likumsakarīga šādas izaugsmes sastāvdaļa.
Protams, neiztikt bez svārstībām – ne tirgu ilgtermiņa vēsturē, ne arī šogad, kad, piemēram, piedzīvojām tā saukto augusta “melno pirmdienu”. Augusta sākuma korekcijas bija saistītas ar dažādu apstākļu sakritību, tostarp pieaugošām bažām par smagākas piezemēšanās riskiem ASV ekonomikai pēc bezdarba rādītāju publicēšanas, Japānas finanšu tirgu turbulenci un ziņām par Vorena Bafeta Berkshire Hathaway liela apjoma Apple akciju pārdošanu. Tomēr tirgi ļoti ātri atguvās un, ja cilvēks tiem aktīvi nesekoja līdzi vai, piemēram, tajā brīdī bija atvaļinājumā, šo svārstību ietekmi pat varēja nepamanīt.
Likmju kritiens sācies
Vēl viens jau ilgi gaidīts notikums šogad bija starpbanku procentlikmju samazināšana, kas nu ir uzsākusi gana strauju lejupeju. Eiropas Centrālā banka samazināja eiro likmi gan 12. septembrī, gan 17. oktobrī – katrā reizē par 0,25%. Savukārt ASV Federālo rezervju sistēmai 18. septembrī bija pārsteidzoši liels samazinājums – uzreiz par 0,5%, savukārt 7. novembrī vēl par 0,25%.
Lielāko valstu starpbanku likmju mazināšana tuvākajā laikā visticamāk turpināsies, jo inflācijas mērķi ir gandrīz sasniegti, tikai klāt pievienojas tādi faktori kā ražošanas rādītāju un citu svarīgu indikatoru bremzēšanās lielākajās ekonomikās, kas dod pamatu turpmākajam likmju mazinājumam. Uz lielo pasaules valstu fona Japāna ir vienīgā, kas lēnām turpināja celt likmes.
Nozares, kas visvairāk iegūst no likmju samazināšanas, ir tās, kuras visvairāk cieta augsto likmju periodā – nekustamo īpašumu joma, arī mazākas izaugsmes un tehnoloģiju kompānijas. Jāatceras gan, ka tirgi jau daļēji bija šo nozaru uzņēmumu novērtējumos “iecenojuši”.
Lielāko ekonomiku pulss
Lai gan ASV uz brīdi valdīja bažas par darba tirgus sabremzēšanos, septembrī tas uzrādīja ļoti labu atgūšanos. Patlaban, pēc ekspertu vērtējuma, arvien pārliecinošāk izskatās, ka būs izdevies panākt tā dēvēto mīksto piezemēšanos jeb soft landing, vienlaikus samazinot inflāciju.
Aplūkojot citas pasaules lielās ekonomikas, kā interesantu faktu var minēt Ķīnas valdības lielāko ekonomikas atbalsta paku kopš pandēmijas. Tostarp tā samazināja aizņemšanās izmaksas un apsver ieguldīt 142 miljardus ASV dolāru lielākajās valsts bankās, lai atbalstītu vājo ekonomiku un atgrieztos pie 5% izaugsmes mērķa. Rezultātā septembra beigās dienas laikā Ķīnas tirgi bija kāpuši par 8,5%, kas ir lielākais vienas dienas pieaugums kopš 2008. gada. Kopumā kopš septembra vidus Shanghai Shenzen indekss pieaudzis par gandrīz 30%. Atvērti jautājumi par ilgtermiņa tendencēm saglabājas, ņemot vērā gan ģeopolitiskās norises, gan protekcionismu, kas pieņemas spēkā. Nopietnākai Ķīnas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai būs nepieciešams vēl būtiskāks valdības atbalsts. Taču skaidrs ir viens – ja Ķīna augs, tas nāks par labu visiem pasaules tirgiem.
Eiropa šogad ir piedzīvojusi mērenu, bet pozitīvu izaugsmi. Pat tās lielākā ekonomika – Vācija – par spīti negatīvajām prognozēm otrajā ceturksnī pat piedzīvoja nelielu pieaugumu.
Oktobra otrajā pusē tika saņemtas svaigas Starptautiskā Valūtas fonda prognozes par lielāko ekonomiku izaugsmi 2024. un 2025. gadā, kurās centrālās bankas tika uzslavētas par veiksmīgu inflācijas sabremzēšanu, vienlaikus saglabājot ekonomikas izaugsmi. Tāpat tika uzsvērts, ka jau 2024. gadā pasaules publisko parādu apjoms varētu sasniegt 100 triljonus USD, līderos esot tādām sistēmiski svarīgām valstīm kā ASV un Ķīna. Kombinācijā ar lēnu izaugsmi tas nav pārāk labs priekšnoteikums nākotnei. Tomēr kopumā Starptautiskais Valūtas fonds paredz, ka lielās ekonomikas turpinās izaugsmi, eirozonai 2025. gadā augot par 1,2% (pret 0,8% 2024. gadā), ASV – par 2,2% (2,8% 2024. gadā) un Ķīnai – par 4,5% (4,8% 2024. gadā).
Politika un tās ietekme uz tirgiem
Atskatoties uz šo gadu, ir acīmredzami, ka ģeopolitiskie riski turpina būt ļoti nozīmīgs ietekmējošais faktors. Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā divus gadus, un potenciālās miera sarunas pagaidām ir teorētisku iespēju līmenī. Kopš oktobra sākuma arī būtiski eskalējies Irānas un Izraēlas militārais konflikts.
Šis ir bijis un turpina būt arī nozīmīgu politisko vēlēšanu gads. Šogad vēlēšanām ir bijis pa spēkam dažus akciju tirgus uz laiku izsist no sliedēm. Pēc vēlēšanām Francijā tika atlaists parlaments, kas atspoguļojās Francijas finanšu tirgu kritumā, kurš līdz šim īsti nav atguvies. Arī Japānā pēc vēlēšanām septembra beigās nokritās akciju cenas. Taču, par spīti periodiskām fluktuācijām, finanšu tirgi ir rādījuši ļoti labu sniegumu. Proti, tirgi noreaģē, bet diezgan ātri arī nomierinās: finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, uz vēsturiskā fona joprojām ir salīdzinoši zems (izņemot augusta sākuma svārstīšanos).
Visvairāk gaidītas šogad bija ASV prezidenta vēlēšanas, kas 6. novembrī atnesa ziņu par Donalda Trampa negaidīti pārliecinošo uzvaru. Neskatoties uz lielajām bažām ASV sabiedroto valstu vidū par ASV nākotnes pieeju ārpolitikai, kā arī Kamalas Herisas atbalstītāju vidū par Trampa attieksmi pret cilvēktiesībām, importa tarifiem un ietekmi uz budžeta deficīta palielināšanos, ASV tirgi pēc rezultātu noskaidrošanas piedzīvoja kāpumu, visiem trim galvenajiem ASV indeksiem sasniedzot jaunus rekordus. Papildu kopējam ASV indeksu pieaugumam, īpaši pieauga jomas un uzņēmumi, kam Tramps iepriekš ir paudis atbalstu – kā, piemēram, mikročipu un tērauda ražotāju akcijas. Tāpat tika pieredzēts straujš bitkoina un citu kriptovalūtu vērtību pieaugums. Viens no galvenajiem Trampa atbalstītājiem bija Īlons Masks. Viņam piederošā Tesla strauji pieauga vērtībā uz pēdējā gada augstāko līmeni, tirgiem cerot uz ieguvumu no Trampa plānotajiem tarifiem, kas ierobežotu Ķīnas elektroauto konkurenci ASV tirgū.
Finanšu tirgiem ļoti nepatīk neskaidrība, un šīs vēlēšanas izcēlās ar ļoti ātru rezultātu noskaidrošanu, kā arī, vismaz uz doto brīdi, nav notikuši īpaši ASV sabiedrības nemieri, no kā daudzi baidījās. Iepriekšējā tirgu pieredze liecina, ka kopumā vēsture ASV akcijām vēlēšanu gados, no vienādojuma izņemot atsevišķus saskaitāmos, ir bijusi visai labvēlīga. Svārstības vēlēšanu iespaidā parasti ir bijušas salīdzinoši nelielas un īslaicīgas, bet pēc tam, kad radusies skaidrība par rezultātu, bieži vien sekojusi izaugsme. Arī nākamgad, tai skaitā, pateicoties Trampa fokusam uz ekonomikas attīstību, ASV ekonomikas un finanšu tirgu izaugsme varētu turpināties.
Mākslīgā intelekta tēma joprojām karsta
Augsto tehnoloģiju un īpaši mākslīgā intelekta stāsts pasaulē turpina noteikt toni finanšu tirgos, un es kopā ar citiem ekspertiem ticu šī stāsta turpinājumam arī nākamgad un ilgtermiņā. Protams, paliek jautājums, kādos virzienos attīstība notiks. Šobrīd lielie tehnoloģiju milži ir dominējoši pasaules un ASV tirgus indeksos un ir salīdzinoši dārgi no akciju cenas / uzņēmumu peļņas viedokļa. Taču šī dominance ilustrē arī šo uzņēmumu pašreizējo spēku un pārsvaru to pamatdarbībā.
Lielie tehnoloģiju uzņēmumi savukārt tic tālākam mākslīgā intelekta vilnim un iegulda tajā daudz naudas, šāda veidā gan pastiprinot mākslīgā intelekta viļņa attīstību, gan savu dominanci šajā jaunajā jomā. Lielā mērā Big Tech šajā jomā iegulda arī tāpēc, ka nav citas izvēles, ja negribi iepalikt citiem. Piemēram, mākslīgā intelekta rīks ChatGPT strauji palielina savu popularitāti un tirgus daļu, apdraudot “gūglēšanas” popularitāti nākotnē. Tradicionāli ASV tehnoloģiju jaunuzņēmumus finansēja Silīcijas ielejas riska kapitāla fondi, kur vidējais agrīnas attīstības fonds ir 150 miljonu ASV dolāru apmērā. Savukārt pasaules lielākais mākslīgā intelekta jaunuzņēmums Open AI pavisam nesen piesaistīja investīciju 6,5 miljardu dolāru apmērā. Tas nozīmē, ka investīciju pasaulē privātā kapitāla pusei īsti nav tik lielas naudas, lai pilnībā atbalstītu mākslīgā intelekta nozares izaugsmi, savukārt tehnoloģiju milžiem tāda ir. Līdz ar to lielākie investori mākslīgā intelekta nozarē ir tieši Big Tech uzņēmumi, kuri, pateicoties mākslīgā intelekta jomas izaugsmei, kļūst vēl dominējošāki. Viņi ir galvenie spēlētāji šajā jomā, jo ir vieni no retajiem, kas var atļauties ieguldīt tik milzīgus līdzekļus. Līdzīgs stāsts ir par flagmani Nvidia, kas ir kļuvis ārkārtīgi dominējošs, piemēram, atsevišķu čipu nišās tam ir 88% tirgus daļa. Tas rada arī zināmus riskus – ja notiek cita veida tehnoloģijas “izlaušanās”, tas var ietekmēt pašreizējās pozīcijas.
Vēl viena aktuāla tēma tehnoloģiju nozarē ir datu apstrādes centri un enerģijas resursi, jo šī nozare tos patērē ļoti daudz. Septembra beigās viens no lielākajiem riska kapitāla investoriem BlackRock izveidoja pirmo šāda veida investīciju fondu 30 miljardu ASV dolāru apmērā, lai ieguldītu tieši mākslīgā intelekta datu centros un enerģijas avotos. Pēc Amazon un Google intereses par maziem, modulāriem atomreaktoriem, lai darbinātu savus datu centrus, oktobrī ievērojami pieaugusi šāda veida enerģijas spēlētāju akciju vērtība. Liela perspektīva saredzama arī jaunajās energoefektīvākās tehnoloģijās, kas apstrādātu mākslīgā intelekta datus. Piemēram, kvanta datori, kuru plašāks lietojums varētu būt sagaidāms pēc 5–10 gadiem, patērē daudz mazāk enerģijas un varētu atrisināt enerģijas resursu problēmas.
Kas būs nākamgad?
Precīzi pateikt, kā īsti būs nākotnē, protams, nevar neviens, tomēr ir daudzi faktori, kas liek domāt, ka arī nākamajam gadam vajadzētu būt labvēlīgam. Ir skaidrība pēc vēlēšanām, inflācija jau ir mazinājusies un procentlikmes tiek laistas uz leju. Tam vajadzētu stimulēt patēriņu, līdz ar to ekonomikas un finanšu tirgi var īpaši palīdzēt dažām atsevišķām nozarēm. Kā liecina Starptautiskā Valūtas fonda prognozes, lielākās pasaules ekonomikas kopumā visticamāk piedzīvos mērenu izaugsmi.
Lielo tehnoloģiju uzņēmumu dominance visdrīzāk turpināsies, tāpat kā mākslīgā intelekta izaugsmes stāsts – kaut vai tāpēc, ka big tech tajā aktīvi investē. Turklāt, kamēr 2023. gadā finanšu tirgu izaugsmi ļoti izteikti pozitīvi ietekmēja tieši big tech uzņēmumi, šogad izaugsme ir pārcēlusies arī uz citām jomām, un ticami, ka tas varētu turpināties nākamgad.
Tāpēc kopumā nākamā gada prognozes ir pozitīvas – varbūt tas netiek gaidīts tik spīdošs kā šis, bet pašreizējās prognozes sliecas uz izaugsmes pusi.
