Anželika Dobrovoļska, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja
Aizvadītais gads pensiju uzkrājumu jomā bija pretrunīgs, taču vienlaikus sniedza vērtīgas atziņas. Tas vēlreiz spilgti apliecināja, cik nozīmīga ir ilgtermiņa domāšana, stabila sistēma un profesionāla ieguldījumu pārvaldība – īpaši laikā, kad dažādo politiskie lēmumi un finanšu tirgu svārstības rada papildu nenoteiktības.
2025.gads sākās ar būtiskām izmaiņām – valdības lēmumu par pensiju 2. līmeņa iemaksu likmes samazināšanu no 6% uz 5% no bruto algas. Analizējot pērnā gada 11 mēnešu datus, redzams, ka kopējais iemaksu apjoma kritums bija aptuveni 11%, iepriekš prognozēto 17% vietā. Šo pozitīvo ietekmi veicināja algu pieaugums un jaunu dalībnieku ienākšana darba tirgū. Taču individuālā līmenī faktiskā situācija nemainījās un ieguldījums nākotnes pensijā būtiski samazinājās. Šis politiskais lēmums samazināt pensiju 2.līmeņa iemaksu apjomu atgādina, ka pat šķietami nelielas izmaiņas šodien var būtiski ietekmēt ienākumus pēc vairākiem gadu desmitiem.
Ja pašmāju politiskie lēmumi laivu sašūpoja, tad finanšu tirgi 2025. gadā pierādīja savu noturību. Lai arī pavasarī piedzīvojām straujāku kritumu, atkopšanās bija ātra un pārliecinoša. Dolāra vērtības kritums un pieticīgāks ASV tirgus sniegums salīdzinājumā ar 2024. gadu netraucēja lielākajai daļai Latvijas pensiju 2. līmeņa akciju plāniem 2025. gadā pārsniegt 7% ienesīgumu. Vēl iespaidīgāk izskatās pēdējo divu un trīs gadu griezumi – vidējais gada ienesīgums virs 14%. Tas ir apliecinājums tam, ka ieguldījumi finanšu tirgos, neskatoties uz īstermiņa svārstībām, atmaksājas.
Īpaši zīmīgs šajā kontekstā ir OECD 2025. gada ziņojums, kurā, vērtējot 2024. gada rezultātus, Latvijas pensiju 2. līmeņa plāni ierindojās 6. vietā OECD valstu vidū. Aiz sevis atstājām tādas valstis kā Zviedrija, Igaunija, Vācija un Dānija. Tas ir spēcīgs signāls gan sabiedrībai, gan politikas veidotājiem – Latvijas pensiju sistēma strādā konkurētspējīgi arī starptautiskā mērogā. Tāpēc mums ir jārūpējas par pensiju sistēmas ilgtspējību un jāveicina iedzīvotāju uzticība, nevis katrā vēlēšanu ciklā jāķeras pie idejām par jaunām reformām.
Zemākas komisijas, vairāk ieguldījumi akcijās
2025.gadā Swedbank kā lielākais pensiju 2. līmeņa pārvaldītājs Latvijā ir mērķtiecīgi strādājusi, lai uzlabotu iedzīvotāju pensiju uzkrājumu rezultātus. Esam mainījuši ieguldījumu pieeju, dzīves cikla plānos aktīvāk ieguldot individuālajās akcijās. Tas ļāva labāk izmantot tirgus iespējas un deva jūtami labāku sniegumu gada otrajā pusē, radot papildu vērtību krājējiem.
Vienlaikus esam saglabājuši augstus ilgtspējas standartus – aizsargājot cilvēku uzkrājumus no ilgtermiņa riskiem. Tas nozīmē atbildīgu ieguldīšanu, CO₂ emisiju mērķu ievērošanu un atteikšanos no uzņēmumiem, kas kaitē videi vai sabiedrībai, vienlaikus nezaudējot fokusu uz peļņu un uzkrājumu pieaugumu.
Būtisks ieguvums iedzīvotājiem 2025. gadā ir arī pensiju 2.līmeņa komisiju samazinājums. Swedbank pensiju 2. līmeņa plānu pastāvīgā komisija šobrīd ir 0,2–0,29% – viens no zemākajiem līmeņiem ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski. Tas nozīmē, ka lielāka daļa no katra cilvēka iemaksām paliek viņa paša nākotnes pensijai.
Ne mazāk svarīgi – esam aktīvi palīdzējuši cilvēkiem izvēlēties vecumam atbilstošus pensiju plānus. Kopš 2024. gada vidus šādu pāreju ar Swedbank atbalstu veikuši vairāk nekā 42 tūkstoši cilvēku, un jau 63% mūsu dalībnieku atrodas vecumam piemērotos plānos. Tas ir būtiski vairāk nekā vidēji tirgū un nozīmē labākas iespējas uzkrāt lielāku pensiju nākotnē.
Ko sola 2026.gads?
Raugoties uz 2026. gadu, būtiskas strukturālas izmaiņas pensiju 2. līmenī šobrīd nav paredzētas. Tomēr Saeimas vēlēšanu gads tradicionāli nes paaugstinātu politisko aktivitāti un arī dažādus ne vienmēr ilgtermiņā izsvērtus priekšlikumus. Šādā brīdī ir īpaši svarīgi saglabāt sistēmas stabilitāti un paredzamību. Igaunijas pieredze jau rāda, kādas sekas var būt dalības vājināšanai pensiju 2. līmenī, un nav nejaušība, ka kaimiņvalsts šobrīd meklē veidus, kā mazināt iepriekšējo reformu negatīvo ietekmi. Latvijas pensiju sistēma ir veidota, lai mazinātu nākotnes nevienlīdzību, ņemot vērā gan demogrāfiju, gan sabiedrības vājās uzkrājumu veidošanas tradīcijas – un šis pamats nedrīkst tikt sašķobīts.
Finanšu tirgos 2026. gads ir sācies ļoti spēcīgi, un vadošie aktīvu pārvaldītāji prognozē, ka akcijas saglabāsies pievilcīgākā aktīvu klase. Inflācijas mazināšanās, monetārās politikas mīkstināšana un noturīga uzņēmumu peļņas izaugsme turpinās sniegt atbalstu, īpaši ASV tirgum. Vienlaikus jābūt gataviem tirgus svārstībām, kur arvien lielāka nozīme būs konkrētu uzņēmumu un nozaru izvēlei. Galvenie riski – inflācijas noturība, ģeopolitiskā spriedze un politiski lēmumi – nekur nepazudīs. Tāpēc īpaši svarīga ir pensiju uzkrājuma veidošanā ir disciplīna un ilgtermiņa skats.
