Biežākās kļūdas, kas mums neļauj izveidot uzkrājumus nākotnei
Uzkrājumi

Biežākās kļūdas, kas mums neļauj izveidot uzkrājumus nākotnei

Lai arī lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka uzkrājumu veidošana nākotnes nodrošināšanai ir ļoti svarīga, daudzi vienlaikus atzīst, ka uzkrājumi, kas ļautu garantēt iztiku krīzes situācijā, veidoti netiek.

Nereti dzirdami attaisnojumi “man vienkārši nesanāk” vai arī – “es nemāku krāt”. Taču, izprotot neizdošanās iemeslus,  var mēģināt situāciju mainīt un atrast īstos paņēmienus uzkrājumu veidošanai.

Kādas ir visbiežāk pieļautās kļūdas un kā no tām izvairīties, lai krāšanu pārvērstu pavisam vienkāršā un patīkamā ieradumā?

Aizmāršība. Liela daļa no mūsu ikdienas darbībām notiek automātiski, jo tā ir daļa no dzīves rutīnas – no rīta izdzert kafiju, paēst brokastis, doties uz darbu. Arī naudas krāšanu jāmēģina pārvērst par rīcību, kuru nedrīkst aizmirst izpildīt tāpat kā darba pienākumus. Risinājums: ņem talkā plānotāju vai telefonā iestati norādi, kas reizi nedēļā vai mēnesī tev atgādina – veikt uzkrājumu! Vai tā ir naudas ieskaitīšana uzkrājumu kontā vai noglabāšana kādā citā vietā – tas jau paliek katra paša ziņā. Kā lielisks palīgs šeit varētu kalpot dažās bankās pieejamā iespēja noapaļot naudas summu, maksājot ar karti. Proti, pēc katra ar karti veiktā pirkuma uzkrājumu kontā tiek ieskaitīta starpība starp konkrētā pirkuma summu un nākamo pilno eiro.  Tas ļauj veidot nelielus ikmēneša uzkrājumus, par to īpaši pat nepiedomājot.

Nav automātiskas darbības. Ja tomēr paša spēkiem neizdodas katru mēnesi atlikt naudu iekrājumiem, palīgā var nākt automātisko maksājumu iestatīšanas iespēja. Piemēram, Swedbank Krājrīks piedāvā uzstādīt automātiskos maksājumus, kas katru mēnesi novirzīs noteiktu naudas summu tavā uzkrājumu kontā. Šādi automatizēti inovatīvie risinājumi palīdz izveidot ieradumu un ļauj tev jebkurā brīdī ielūkoties krājkontā, lai tu spētu sekot līdzi savam progresam. Tas palīdz nepamest iesākto un izvirzīt arvien jaunus mērķus.

Bezmērķīga krāšana. Īpaši sākumā ir svarīgi izvirzīt konkrētu mērķi, kura piepildīšanai iekrātā nauda ir domāta. Jebkuras darbības izpildes pamatā ir motivācija, un tāpat tas ir ar naudas krāšanu. Būtiski ir šo mērķi uzriez sasaistīt ar konkrētu naudas summu.

Piemēram, jauns dators var maksāt no 300 līdz 2000 eiro vai pat vairāk. Ja mērķis ir jauns dators, tad atrodi konkrēto modeli, kuru vēlies iegādāties, un Swedbank Krājrīka mērķī tev būs opcija ierakstīt gan tā cenu, kas ir vēlamā sasniedzamā summa, gan mērķa nosaukumā ievadīt konkrētā datora modeli.

Tas palīdzēs nepadoties un stingri turēties pie iesāktā, atainojot arī procentus, cik no mērķa summas esi jau sasniedzis, lai beigās vari baudīt savu panākumu augļus.

Nesamērīgi lieli mērķi pašā sākumā. Nesāc krāšanas ieradumu veidošanu ar pārāk ambicioziem mērķiem! Apzinies savas iespējas un sākumā izvēlies kaut ko nelielu, kam vari sakrāt pavisam neilgā laika posmā – tas palīdzēs noturēt motivāciju. Pārāk lielu mērķu izvirzīšana var novest pie vilšanās sajūtas, jo vēlamais rezultāts var šķist pārāk tāls un nesasniedzams. Svarīgi, lai nerodas vēlme visam atmest ar roku un padoties, tāpēc lielākus mērķus izvirzi pakāpeniski.

Nav naudas iekrājumu veidošanai. Cilvēki nereti mēdz apgalvot, ka iemesls, kāpēc neizdodas izveidot uzkrājumus, ir brīvu līdzekļu trūkums. Lielākajā daļā šādu gadījumu ir jāiemācās ar naudu apieties gudrāk un kārtīgi jāpārskata savi ikmēneša izdevumi. Noteikti gandrīz katram ir kādi tēriņi, no kuriem var atteikties bez īpašiem pārdzīvojumiem. Kādam tie var būt impulsīvi pirkumi, ejot garām kārtējam sejas masku stendam, bet citam – lieka sporta inventāra pirkšana, kuru tā arī neviens neizmanto.

Pārāk liela sevis ierobežošana. Kad apzināti visi obligātie ikmēneša maksājumi, nav nepieciešams visus atlikušos līdzekļus uzreiz novirzīt uzkrājumiem. Neatstājot neko izklaidēm, kultūras pasākumiem vai kādām citām vajadzībām, var pārņemt sajūta, ka krāšana dēļ rodas pārāk daudz ierobežojumu.

Nevajag sev pilnībā atņemt lietas, kas ikdienā sagādā prieku, taču vajag kārtīgi apsvērt, no kā var pamazām atteikties bez pārāk liela diskomforta.

Uzkrājumu veidošanas atlikšana. Atceries asprātīgo teicienu – “nedari šodien to, ko vari atlikt uz rītu!” Tā to arī jāuztver – kā asprātību. Ar krāšanu ir tāpat kā  ar visa cita jaunā sākšanu –  jo vairāk atliksi, jo grūtāk pēc tam būs iesākt. Pirmais solis ir jāsper brīdī, kad esi izlēmis un pateicis sev, ka naudas iekrājumu veidošana tavā dzīvē ir svarīgs mērķis. Izvirzi to kā prioritāti un pēc visu obligāto maksājumu veikšanas novirzi naudu savam iekrājumu mērķim. Neatliec to uz mēneša beigām – tad kontā naudas vairs būs gaužām maz, bet prātā tikai viena doma – nekas, sākšu ar nākamo mēnesi. Izdari to uzreiz!

Kā ar jebkuru neveiksmi vai neizdošanos, svarīgākais ir uzreiz nepadoties! Katram var būt  citāds risinājums, kā naudas uzkrāšanu un iekrājumu veidošanu vislabāk pielāgot savam dzīvesveidam. Savu kļūdu un vajadzību izpratne palīdzēs atrast īstos soļus, lai nākotnē krīzes situācijās tu varētu justies droši.