Laura Grēviņa: kā gudri ietaupīt šodien, lai forši tērētu vecumdienās

Savos 20 un 30 gados vecumdienas plānošanas horizontā visbiežāk netiek iekļautas, jo fokusā ir ceļošana, pirmā auto vai mājokļa iegāde.

Taču Laura Grēviņa atzīst: “Mūsu paaudze arī vecumdienās gribēs dzīvot jaudīgi. Mēs negribēsim skaitīt centus, lai nopirktu maizes kukulīti. Mēs gribēsim bageti un vēlams – Francijā. Bet, lai tas nebūtu tikai nesasniedzams sapnis, jārīkojas jau tagad!” Laura ir viena no Swedbank Veselā saprāta izaicinājuma dalībniecēm, kura cenšas atrast veidus, kā šodien gudri ietaupīt to, ko forši tērēt vecumdienās.

Vai pirms Veselā saprāta izaicinājuma biji aizdomājusies par dzīvi vecumdienās un kādas tās gribētu sev?

Jā, arī pirms izaicinājuma pēdējā laikā arvien vairāk aizdomājos par to, vai spēšu vecumdienās dzīvot tā, kā dzīvoju šobrīd vai vismaz tuvu tam. Man ir radušās bailes, vai nebūs tā, ka ienākumi samazināsies tik strauji, ka būšu spiesta pamatīgi mainīt savu dzīvesveidu un nevarēšu atļauties lietas, kas man patīk, piemēram, ceļošanu, labu un kvalitatīvu pārtiku. Ļoti negribu, lai no tā visa būtu jāatsakās tikai tādēļ, ka fiziski vairs nebūs iespējams strādāt. Lai gan domāju, ka to darīšu maksimāli ilgi, nekad nevar paredzēt, kāda būs mūsu veselība ilgtermiņā. Nevēlos būt slogs saviem bērniem vai vīram. 

Vai kopumā biji iedziļinājusies Latvijas trīs līmeņu pensiju sistēmā un varbūt pat apskatījusies, kāds būs tavs provizoriskās pensijas apmērs vecumdienās (portālā Latvija.lv)?

Esmu informēta par pensijas trim līmeņiem. Tā kā esmu pašnodarbinātā, uzskatu, ka lielā mērā esmu pati atbildīga par savu pensiju, un uz valsts atbalstu nepaļaujos. Visi maksājumi ir jāveic man pašai, un tiešā veidā esmu atbildīga par to, kāda būs mana pensija nākotnē. Nesen arī sāku veikt maksājumu pensiju 3. līmenī, jo provizoriskais pensijas apmērs pagaidām mani neiepriecina. 

Vai jēgpilns uzkrājums vecumdienām šķiet kaut kas sasniedzams vai tomēr ne?

Tā kā man ir 29 gadi, uzskatu, ka vēl varu paspēt veikt jēgpilnu uzkrājumu vecumdienām. Domāju – jo ilgāk to novilcina, jo grūtāk sasniedzams mērķis tas ir. Pagaidām pensiju 3. līmenī veicu nelielas iemaksas, bet tuvākajā laikā plānoju tās palielināt. 

Kā ikdienā motivē sevi gudri ietaupīt un ietaupīto naudu novirzīt uzkrājumam?

Mana lielākā motivācija ir vēlme ceļot. Tā kā mīlu to darīt tagad, zinu, ka gribēšu to darīt arī pēc gadiem 30 un 40, un vēlos būt droša, ka man tam pietiks līdzekļu. Vēlos būt finansiāli neatkarīga arī vecumdienās. 

Kādi ir tavi padomi, kur ikdienā meklēt mazos un gudros ietaupījumus, kas beigās summējas lielā atbalstā?

Patiesībā tas ir pavisam vienkārši. Nav jau jāatsakās no visa un vienmēr, tomēr reizēm braucienu ar taksometru var aizstāt ar velo (un no tā arī ir lielāka bauda), kafiju šad tad var iedzert mājās, nevis kafejnīcā, jauno grāmatu lētāk var noklausīties audioformātā vai paņemt bibliotēkā, nevis iegādāties jaunu. Ietaupīt var pavisam ikdienišķās lietās, un tas nav ne sāpīgi, ne grūti. Vienkārši jātērē saprātīgi. 


Kāpēc, tavuprāt, būtu jāsāk krāt vecumdienām jau šodien, nevis jāatliek lēmums uz rītdienu?

Jo vēlāk to sāk darīt, jo lielāka summa mēnesī būs jāatliek, lai uzkrātu sev vēlamo summu. Domāju, ka krāt ir vērts tad, kad jūtamies fiziski spējīgi, un 10, 20 vai 40 eiro mēnesī, vai cik nu kuram sanāk, ir daudz vieglāk uzkrāt tagad, nevis tad, kad, piemēram, sāks streikot veselība. 

Kāda ir visbūtiskākā atziņa, ko šī izaicinājuma laikā esi sapratusi par vecumdienām un uzkrājumu veidošanu šādam tālākam mērķim?

Domāju, ka mūsu paaudze arī vecumdienās gribēs dzīvot jaudīgi. Mēs negribēsim skaitīt centus, lai nopirktu maizes kukulīti. Mēs gribēsim bageti un vēlams – Francijā. Bet, lai tas nebūtu tikai nesasniedzams sapnis, jārīkojas jau tagad! Un tieši tagad tas ir pavisam vienkārši!

Izaicini savu veselo saprātu arī tu! Savukārt #veselaissaprats dalībnieku gaitām vari sekot viņu Instagram kontos: @lauragrevina, @ieva_florence un @tomsalsbergs.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?