Un šis jautājums ir: "Kas notiks, ja kādu dienu viens no mums vairs neatgriezīsies mājās?"
Ligita par to sāka domāt pēc vīra pamudinājuma noslēgt dzīvības apdrošināšanu. Tobrīd tas šķita kā piesardzības solis nākotnei, nevis kaut kas tāds, kas kādreiz būs nepieciešams. Taču dzīve lēma citādi.
Kad jābūt stiprai visu vietā
Ligitas vīrs strādāja par tālbraucēju šoferi. Kārtējais darba brauciens uz Zviedriju neatšķīrās no daudziem iepriekšējiem. Vēl Ziemassvētkos visa ģimene bija kopā, taču jau desmit dienas vēlāk viņu dzīve apmeta kūleni. Darba laikā pēc insulta Ligitas vīrs nomira. Viņam bija tikai 51 gads. Tobrīd ģimenē auga divas meitas – 13 un 18 gadus vecas.
“Šoks pēc šādas ziņas saņemšanas ir milzīgs. Tas viss ir viens liels haoss. Tev ir divi raudoši bērni, kuriem vajag atbalstu, un vienlaikus pašai jāsaprot, kā vispār tikt galā ar visu notiekošo,” atceras Ligita.
Papildus emocionālajam satricinājumam bija jārisina arī daudzi praktiski jautājumi. “Man bija jādomā, kā vīru nogādāt mājās uz Latviju, kā sakārtot dokumentus un kā vispār orientēties situācijā, kurai neviens nekad nav gatavs.”
Ligita stāsta, ka gan viņai, gan vīram bija noslēgta dzīvības apdrošināšana. Toreiz tas šķita tālredzīgs lēmums, taču neviens nedomāja, ka tā vispār būs vajadzīga.
Divu ienākumu vietā pēkšņi ir viens
Pēc vīra zaudējuma realitāte mainījās ne tikai emocionāli, bet arī finansiāli. “Vienu dienu ģimenē ir divi pelnītāji, bet nākamajā – tikai viens. Un tu ļoti skaidri saproti, ka tās otras algas vairs nekad nebūs.” Vienlaikus bija jārūpējas par meitām, jāturpina maksāt rēķini un jādomā par mājokļa kredītu.
“Protams, bērniem tika kārtota apgādnieka zaudējuma pensija, bet tas ir process, kas aizņem laiku. Turklāt tā noteikti neaizvieto otra ģimenes apgādnieka ienākumus.” Tieši šajā brīdī būtisku atbalstu sniedza apdrošināšana. “Saņemtā atlīdzība ļāva dzēst hipotekārā kredīta atlikumu. Tas bija milzīgs atvieglojums. Ja nebūtu apdrošināšanas, būtu panika.”
Laiks, kurā nav jādomā par izdzīvošanu
Ligita uzsver, ka pēc šāda zaudējuma cilvēkam vienlaikus jātiek galā ar ļoti daudzām lietām. “Kamēr sakārto dzīvi jaunajā situācijā, paiet ilgs laiks. Tās nav dažas dienas vai viens mēnesis. Ir jāpārstrukturē visa dzīve – ienākumi, izdevumi, nākotnes plāni.” Tieši tāpēc finansiālais atbalsts šajā laikā bija īpaši svarīgs.
“Padoties jau nevar. Bet izmisumā gan var krist ļoti viegli. Tas, ka tev ir pieejami līdzekļi un nav jāuztraucas par kredītu vai tūlītējiem izdevumiem, ļoti palīdz,” norāda Ligita.
“Ar mani jau tā nenotiks” – līdz brīdim, kad notiek
Neviens neplāno zaudēt dzīvesbiedru 51 gada vecumā. Tāpat kā neviens neplāno palikt viens ar bērniem, kredītsaistībām un nepieciešamību vienā dienā pārkārtot visu savu dzīvi. Tomēr tieši šādas situācijas atgādina, ka apdrošināšana nav stāsts par sliktāko scenāriju. Tā ir iespēja parūpēties par saviem tuvākajiem laikā, kad viņiem tas būs visvairāk nepieciešams.
Swedbank apdrošināšanas dati rāda, ka pērn dzīvības apdrošināšanas atlīdzībās Latvijā klientiem izmaksāti 1,56 miljoni eiro. Būtiska daļa atlīdzību saistīta ar nāves gadījumiem, bet arī traumām un invaliditātes gadījumiem, kad cilvēkam uz laiku vai pavisam zūd iespēja parūpēties par sevi un saviem tuviniekiem.
Atskatoties uz savu pieredzi, Ligita secina, ka dzīvē nevar paredzēt visu. Taču var parūpēties, lai grūtākajos brīžos ģimenei būtu vismaz mazāk jāuztraucas par finansiālo pusi. “Neviens nezina, kas notiks rīt. Bet mēs varam izdarīt visu iespējamo, lai cilvēkiem, kurus mīlam, būtu vieglāk, ja dzīve pēkšņi mainās.”
