Kādā rudens vakarā Sandra, kā ierasts, devās pastaigā ar suni, kad viņai līdzās apstājās automašīna. Vadītājs bija pamanījis suņa mirgojošo kakla siksniņu, bet pašu sievieti – tikai pēc tam. Šī negaidītā saruna lika Sandrai aizdomāties, cik bieži rūpējamies par bērnu un mājdzīvnieku drošību, bet savu redzamību uz ceļa atstājam otrajā plānā.
Pilsētas apgaismojums rada maldīgu drošības sajūtu
Tā bija parasta, drēgna rudens diena, kad vakari jau kļuva arvien tumšāki. Sandra devās pastaigā pa pilsētu, kur ielu apgaismojums nebija vienmērīgs – dažviet lukturi dega, citviet bija tumšāks. Tā kā viņas pastaigu maršruti parasti neiekļauj lielceļu malas vai citas neapdzīvotas vietas, bet gan pilsētu, līdz tam nebija uzskatījusi par nepieciešamu lietot atstarotāju.
“Man pašai atstarotāju nebija, un nekad arī nebija bijuši, bet vienmēr šķita, ka bērniem gan tiem obligāti jābūt,” atceras Sandra. Toties sunim bija mirgojoša kakla siksniņa, lai gan Sandra pati vairs īsti neatceras, vai tā iegādāta drošības apsvērumu dēļ vai vienkārši sekojot suņu modes tendencēm.
Pastaigas laikā viņai līdzās apstājās automašīna, un vadītājs nolaida logu. Sākumā Sandra sabijās, nesaprotot, ko svešinieks no viņas vēlas. Taču izrādījās, ka vīrietis vienkārši gribējis pievērst uzmanību kādai būtiskai detaļai.
“Labi, ka jūsu sunim ir tā mirgojošā siksniņa! Vispirms pamanīju viņu un tikai tad ieraudzīju jūs,” Sandra atceras viņa teikto.
Autovadītājs devās tālāk, bet Sandrai šī īsā saruna palika prātā. Līdz tam viņa bija uzskatījusi, ka, pastaigājoties pa pilsētu, kur ir ielu apgaismojums, par savu redzamību īpaši nav jāraizējas. “Drīzāk paļaujamies, ka paši būsim uzmanīgāki un vērīgāki,” viņa secina. Tomēr šis gadījums parādīja, ka ar paša uzmanību vien nepietiek – svarīgi, lai arī citi satiksmes dalībnieki tevi laikus pamanītu.
Rūpes par bērnu drošību un ikdienas paradumu maiņa
Piedzīvotais Sandrai lika vairāk aizdomāties par drošību tumšajā laikā, īpaši par bērniem, kuriem pašiem jāmēro ceļš no skolas uz mājām. Lai viņi būtu labāk pamanāmi, Sandra iegādājās atstarojošu dziju un sāka adīt šalles. Tas bija veids, kā apvienot drošību ar apģērbu, ko bērni labprāt valkātu.
“Bērni kļūst par pusaudžiem, un viņiem svarīga ir arī mode – atstarotāji nešķiet stilīgi,” skaidro Sandra.
Arī pati būdama autovadītāja, Sandra apzinās, cik svarīgi, lai gājēji tumsā būtu laikus pamanāmi. Viņa stāsta, ka līdz šim pie stūres nav piedzīvojusi situāciju, kurā būtu bijis grūti saskatīt gājēju, jo sastaptie cilvēki izmantojuši lukturīšus vai atstarojošus elementus. Tomēr pašas pieredze viņai likusi saprast, ka pat pazīstamā pilsētas vidē un apgaismotās ielās ne vienmēr var paļauties uz to, ka autovadītāji gājēju laikus pamanīs.
Par to, cik nopietnas var būt ceļu satiksmes negadījumu sekas, liecina arī pērnā gada Swedbank dzīvības apdrošināšanas atlīdzību dati. No visām reģistrētajām ceļu satiksmes negadījumu traumām gandrīz puse jeb 49% bija kaulu lūzumi, savukārt 26% veidoja sasitumi un vieglāki ievainojumi. Turklāt visbiežāk traumas guvuši cilvēki vecumā no 26 līdz 45 gadiem (75% no visiem analizētajiem ceļu satiksmes negadījumu traumu gadījumiem).
Lai gan atstarotāji un citi drošības paradumi palīdz mazināt negadījumu risku, pilnībā no neparedzētām situācijām pasargāts nav neviens. Tāpēc līdzās rūpēm par savu redzamību uz ceļa ir vērts padomāt arī par finansiālu drošības spilvenu. Viens no risinājumiem ir Swedbank dzīvības apdrošināšana ar traumu papildsegumu, kas atbilstoši apdrošināšanas noteikumiem var sniegt finansiālu atbalstu traumas gadījumā.