Drošas braukšanas principi rudenī – kas jāzina ikvienam autovadītājam?

Drošas braukšanas principi rudenī – kas jāzina ikvienam autovadītājam?

Rudens sezona nenozīmē vien riepu nomaiņu, bet arī rūpīgu tehnisku sagatavošanos un autovadītāja pielāgošanos jaunajiem braukšanas apstākļiem.

Klāt oktobris, kas nozīmē, ka termometra stabiņa līmenis sāk kristies, bet autovadītājiem jāsāk pievērsties sava spēkrata sagatavošanai aukstajam laikam.

Padomu par to, kā tehniski sagatavot savu automašīnu un kam pievērst uzmanību pie tā stūres, vaicājām Jānim Vankam, Drošas Braukšanas Skolas direktoram.

Slapjais un tumšais laiks, kas samazina pārredzamību un palielina iespējas sadursmēm ar dzīvniekiem, pirmie mīnusi, kas rezultējas salnās un tā saucamajā “melnajā ledū”, lietus pilnās un dziļās peļķes - izaicinājumu, ar ko saskaras vadītāji, netrūkst. Tāpēc rudenī, tāpat kā ziemā, vērtīgi pieturēties pie principa “jo lēnāk brauksi, jo tālāk tiksi”.

Stāsts nav tikai par riepām

Lai arī faktiski ziemas riepām jābūt uzstādītām vien no 1. decembra, patiesībā riepas būtu jānomaina tad, kad gaisa temperatūra vairs nepārsniedz +5-6°C grādus. Taču Jānis norāda, ka autovadītājiem rudens sezonas sākumā nebūtu jāuztraucas tikai par ziemas riepu uzstādīšanu, bet tik pat liela vērība jāpievērš arī vairākām citām tehniskajām detaļām.

“Vēl pirms tumšās rudens sezonas autovadītājiem savs spēkrats jāaprīko ar visu, kas nodrošina labu redzamību. Pirmkārt, tās ir jaunas logu slotiņas, otrkārt, jāparūpējas par mašīnas lukturu tehnisko stāvokli, kā arī to, lai tie būtu noregulēti leņķī, kas neapžilbina citus braucējus. "

"Tik pat svarīgi ir nomainīt salona gaisa filtrus - tad, kad salona gaisa filtrs nav nomainīts, mašīnas iekšpusē svīst ciet logi, kas apgrūtina braukšanu un redzamību. Visbeidzot - nevajag aizmirst arī par loga šķidruma nomaiņu uz tādu, kas ir paredzēts zemākām temperatūrām, lai nenonāktu situācijā, kad bāciņa ir aizsalusi, un logu šķidrums nav izmantojams,” padomos dalās Drošas Braukšanas Skolas direktors Jānis Vanks.

Jābūt divtik modriem 

Jāatceras, ka šajā laikā var pārsteigt ne tikai mainīgie laikapstākļi, bet arī citi ceļa satiksmes dalībnieki - “neredzamie” gājēji, kas var izskriet no slikti izgaismotas gājēju pārejas, velobraucēji, kā arī ceļa virsmas stāvoklis, jo sevišķi dienas tumšajā laikā. “Ir jābūt ļoti uzmanīgiem, sevišķi neapgaismotos ceļa posmos, kā arī ir jāņem vērā mainīgie laikapstākļi - slapjš sniegs un atkala, kā arī sakritušās lapas uz ielām. Šobrīd ir ražas novākšanas laiks, kas nozīmē to, ka uz šosejas brauc lauktehnika, tādēļ uz ceļa var būt dubļi un izbērti graudi, kas pasliktina riepu saķeri ar ceļa virsmu un var traucēt spēkrata vadāmību,” norāda Jānis.

Uz ceļa mēdz notikt dažādas bīstamas situācijas, un autovadītājam ir jābūt gatavam, lai spētu no tām veiksmīgi izvairīties. Drošas braukšanas skolas vadītājs uzsver: “Autovadītājam ir jāparedz, ka ir sliktāka redzamība, tādēļ ir laicīgi jāizplāno savi manevri un laicīgi jāparāda virzienrādītājs, lai citi satiksmes dalībnieki spētu savlaicīgi noreaģēt.”

Sargies no meža dzīvniekiem

Visbeidzot, - kā jau visu gadu, arī meža dzīvnieku kustība ir intensīva, un to pamanīšanu var apgrūtināt tumšais laiks. Jānis iesaka izmantot tālās gaismas, ja tas ir iespējams, un pārvietoties ar drošu un atbilstošu braukšanas ātrumu, neskatoties uz to, ka norādītais atļautais ātrums var būt lielāks.

“Galvenais, esot uz ceļa, ir drošības sajūta, kā arī racionālu un pareizu lēmumu pieņemšana. Piemēram, situācijās, kad no kontakta ar meža dzīvnieku nevar izvairīties drošā veidā, un tas ir augumā mazs zvērs, lai cik skarbi tas neizklausītos, labāk izlemt par labu savai dzīvībai un braukt dzīvniekam virsū - šādi samazinot iespēju izraisīt vēl bīstamākas sekas, piemēram, iebraukšanu grāvī vai pretējā joslā,” skaidro Jānis.

Kā liecina Swedbank apdrošināšanas atlīdzību statistika par 2021. gadu, visbiežāk sadursmes notiek ar stirnām, retāk ar aļņiem, briežiem un meža cūkām. Zaudējumus nodara arī sadursmes ar mazākiem meža dzīvniekiem, piemēram, zaķiem vai jenotiem. Pērn, kādam auto īpašniekam pēc sadursmes ar jenotu automašīnai nodarītie zaudējumi bija 1190 eiro.

Vidējā izmaksātā KASKO apdrošināšanas atlīdzība par auto remontu pēc sadursmes ar dzīvnieku 2021. gadā bija 2026 eiro.

Savukārt lielākā izmaksātā atlīdzība pērn bija pēc sadursmes ar stirnu, kura pārleca pāri ceļa nožogojumam un izskrēja uz ceļa. Šajā gadījumā automašīnu nebija ekonomiski pamatoti atjaunot, tāpēc klients saņēma apdrošināšanas atlīdzību 24 800 eiro apmērā par automašīnas pilnīgu bojāeju.

Jāatzīmē, ka turpmāk Swedbank KASKO apdrošināšanas klientiem nebūs jāmaksā pašrisks, ja būs notikusi sadursme ar dzīvnieku. 0 eiro pašrisks tiks attiecināts uz gadījumiem, kad transportlīdzeklis būs cietis satiksmes negadījumā, tieši saduroties ar dzīvnieku (neatkarīgi no tā, vai tas ir  savvaļas dzīvnieks, mājdzīvnieks vai putns) un par notikušo būs informētas atbilstošās institūcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā konkrētajā negadījuma vietā.

Rudens sezonā novēlām būt iecietīgiem pret citiem autovadītājiem, netaisīt straujus manevrus un nevajadzīgas apdzīšanas, kā arī kontrolēt mašīnu, nevis būt tās pasažieriem.