Pirms vairāk nekā diviem gadiem Ilgvars Skračs ar ģimeni no divistabu dzīvokļa pārvācās uz pašu rokām celtu privātmāju Valmiermuižā. Kad pagājis gads, meklēti risinājumi, kas palīdzētu ietaupīt izmaksas par elektrību, kā rezultātā Ilgvars uz mājas jumta uzstādījis saules paneļus. Laika gaitā gribējies kļūt vēl neatkarīgākam, tāpēc, kad pienācis laiks ģimenes auto maiņai, izvēle veikta par labu elektroauto. Šoreiz uzzināsim, kā mainījusies Skraču ģimenes ikdiena kopš elektroauto iegādes un vai tiešām, pateicoties saules paneļiem, ar jauno auto iespējams pārvietoties teju bezmaksas.
Saules paneļi atmaksāsies jau pēc 5 gadiem
Tā kā māju Skraču ģimene būvēja paši, pēc ievākšanās Ilgvaru esot piemeklējusi tāda kā tukšuma sajūta, jo lielais mērķis bija piepildīts, bet ko tālāk? Tā nu radusies ideja par saules paneļiem. “Biju dzirdējis neskaitāmus mītus – Latvijā jau neesot saules, sākuma investīcija neatmaksājas un tā joprojām. Taču jo vairāk pētīju un analizēju, jo vairāk sapratu, ka saules paneļu izbūve man var atmaksāties jau pēc desmit gadiem. Nospriedu, ka investīcija ar 10% atdevi gadā ir tīri laba, tāpēc tā vietā, lai izbūvētu sētu, plānoto budžetu novirzīju saules paneļu uzstādīšanai. Tas gan bija pēc tā laika elektrības cenām – tagad, kad cenas ir strauji kāpušas, mans ieguldījums saules paneļos atmaksāsies jau piecu gadu laikā.”
Dienas plāni līdz ar saules gaismu
Pašlaik Latvijā ieviestā neto sistēma nosaka, ka saules paneļu īpašniekiem nav jāmaksā par saražoto enerģiju, ja vien tā uzreiz tiek izmantota mājsaimniecībā un netiek nodota tīklā, tāpēc līdz ar saules paneļu uzstādīšanu mainījušies arī Skraču ģimenes paradumi.
“Ja iepriekš veļasmašīnu un trauku mašīnu darbinājām naktīs, jo sekojām līdzi elektrības cenām biržā, tad tagad vairāk elektroenerģiju tērējam tieši gaišākajā dienas daļā. Ja arī visa saražotā jauda netiek izmantota uzreiz, to, kad nepieciešams, varu paņemt no tīkla, papildus samaksājot par sadali. Šogad mans elektrības rēķins septembrī bija 30 eiro par iztērētām 1000 kilovatstundām.”
Ņemot vērā, ka Skraču ģimene mājā jau bija nodzīvojusi gadu un skaidri zināja savus energoresursu patēriņa paradumus, sākotnēji tikai uzstādīti 12 saules paneļi, kas pilnībā nosedza mājas tēriņus. Vēl pēc gada saules paneļu skaits uz jumta tika palielināts, lai ar to saražoto jaudu nodrošinātu arī uzlādes jaunajam elektroauto.
Auto, ko “uzpildīt” mājās
Par elektroauto iegādi Ilgvars sācis interesēties, kad tirgū parādījušies pirmie ģimenei draudzīgie elektroauto modeļi ar iespēju bez papildus uzlādes veikt maršrutu Valmiera - Rīga - Valmiera (~220km). Elektroauto sākotnējās izmaksas ir dārgākas nekā auto ar iekšdedzes dzinēju, taču, redzot cik ērti un efektīvi elektrību var saražot mājās, Ilgvars sācis rēķināt potenciālos ieguvumus tā iegādei.
“Ikdienā ar auto nepārvietojos daudz - gadā tie ir aptuveni 15 tūkstoši kilometri. Pie šāda nobraukuma pēc sākotnējiem aprēķiniem izdevīgāks sanāk auto ar iekšdedzes dzinēju, taču, parēķinot dīzeļdegvielas cenas un manas iespējas uzlādēt auto mājās, ieguvums bija acīmredzams. Sajūtas, ko piedzīvoju pirmo reizi izbraucot ar elektroauto, bija lieliskas, tāpēc racionālajam aprēķinam klāt pievienojās arī emocionālais faktors. Tagad, kad ar savu Škoda Enyaq braucu jau vairākus mēnešus, savu izvēli ne reizi neesmu nožēlojis, jo līdz ar komfortu klāt nākuši arī finansiālie ieguvumi.”
Tā kā mājās Ilgvars ir uzstādījis auto uzlādes staciju, ar savu auto Skraču ģimene pārvietojas teju bez maksas. “99% no auto uzlādēm veicu mājās no saražotās saules paneļu enerģijas. Turklāt uzlādes stacijas jauda automātiski pielāgojas saules paneļu saražotajam apjomam, nodrošinot arī efektīvu enerģijas pašpatēriņu. Tagad ar auto pārvietojos biežāk, jo vairs nevajag satraukties par izmaksām - “degviela” man ir teju par brīvu.”
Kā vēl vienu elektroauto ieguvumu Ilgvars uzsver apkopes izmaksas. “Ja kā līdzvērtīgu auto ņemam, piemēram, Škoda Kodiaq ar iekšdedzes dzinēju, kuram apkopes nepieciešamas pie pirmajiem 30 tūkstošiem kilometru ar aptuvenām izmaksām 450€, tad manam elektroauto vienas apkopes izmaksas ir 150€, turklāt tās nepieciešamas tikai ik pēc diviem gadiem, neatkarīgi no nobraukuma.”
Ceļš līdz Lietuvai un atpakaļ – 2,70 eiro
Jaunais auto iemēģināts arī tālākiem izbraucieniem, kad no Valmiermuižas Skraču ģimene devusies uz Klaipēdu Lietuvā. “Braucienu no mājām sāku ar 100% uzlādētu auto akumulatoru. Pa ceļam Rīgā desmit minūtes uzlādēju auto, kamēr dzēru kafiju. Bez tā varēju iztikt, taču vēlējos pirmo reizi izmēģināt publisko uzlādes staciju, par ko samaksāju 2,70 eiro. Tā kā Lietuvā pieejamas bezmaksas uzlādes stacijas, papildus Latvijā lādēties vairs nebija plānots. Pa ceļam vēl paviesojāmies Kuldīgā un Liepājā, un līdz Palangai nonācām ar 18% akumulatora atlikumu. Palangā pie pārtikas veikala bija pieejams bezmaksas lādētājs, kur pusstundu veicām uzlādi, kamēr iepirkāmies. Uzlādējām auto līdz 50% un devāmies tālāk uz Klaipēdu.”
Arī atpakaļceļā Ilgvars izmantojis Lietuvas bezmaksas uzlādes iespējas. “Atpakaļceļā Palangā stundas laikā uzlādējām trūkstošos 70% līdz pilnam akumulatoram un devāmies mājās. Ceļā pavadījām aptuveni piecas stundas un Valmiermuižā nonācām ar 20% pilnu akumulatoru. Tā nu mūsu kopējie ceļa izdevumi uz un no Klaipēdas bija tikai 2,70 eiro. Tieši šī iemesla dēļ ar ģimeni aizvien biežāk veicam neplānotus izbraucienus, kas mums nerada nekādas papildus izmaksas.”
Priekšrocības arī ārpus Rīgas
Tā kā Ilgvara ikdiena visbiežāk paiet Valmierā, bezmaksas stāvvietas un braukšana pa sabiedriskā transporta joslām Rīgā nav bijis izšķirošais elektroauto iegādē. Prasīts salīdzināt ieguvumus, pārvietojoties ar “zaļo” auto, Ilgvars uzskaita vairākus:
- braukšanas komforts,
- zemas pārvietošanās izmaksas (Ilgvara gadījumā teju bezmaksas),
- retākas un lētākas auto apkopes,
- jauda un paātrinājums,
- mūsdienīgas tehnoloģijas,
- neatkarība.
“Citi varbūt teiks, ka šis vairs nav auto, bet gan dators, taču komforts un iespējas, ko mūsdienās sniedz elektroauto, ir lieliskas. Joprojām lielā daļā sabiedrības eksistē neskaitāmi mīti, taču visbiežāk tādi ir tiem, kuri paši braucienu ar elektroauto vēl nav izbaudījuši. Tās ir ne tikai ērtības, bet arī iespēja kļūt energoneatkarīgam, kas pie pašreizējām cenām un inflācijas ir jo svarīgāk.”
