Dziedot dzimu, dziedot augu – māsu Katrīnas un Annas Patrīcijas Kareļu Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopšanas stāsts

Ar ko Dziesmu un deju svētki asociējas muzikālajām māsām Karelēm?

Dziesmu un deju svētki kā tradīcija, kas ļauj izjust kopā būšanas prieku

Kā ar savu piemēru rūpēties par Dziesmu un deju svētku tradīcijas aktīvu kopšanu, stāsta muzikālās māsas Katrīna un Anna Patrīcija Kareles, kuras folkloras tradīcijā iesaistītas jau no dzimšanas un šobrīd rūpējas arī par tās nodošanu nākamajām paaudzēm.

Ģimeniska sajūta folkloras kopu vidē un svētki kā visu tautu savienojošs brīdis

“Varu teikt, ka Dziesmu un deju svētkos ar folkloras kopu “Tarkšķi” esmu piedalījusies jau no dzimšanas - tātad visos svētkos pēdējo 20 gadu garumā,” savu stāstu uzsāk mūziķe Anna Patrīcija Karele.

“Mans spilgtākais Dziesmu un deju svētku piedzīvojums ir 2015.gada svētku noslēgums. Tas bija pirmais gads, kad folkloras programma tika iekļauta noslēguma koncertā. Mums bija tā lieliskā iespēja uzstāties kopā ar tādu kā mazu kopienu no visas Latvijas folkloras kopām, un tur arī tiku pie iespējas dziedāt solo, pārstāvot Zemgales novadu!”

Savukārt Katrīna, daloties iespaidos par svētkiem, teic: “Folklorā ir ģimeniska sajūta - jūs visur virzāties kopā - gan svētkos, gan ikdienā, gan arī lielajos notikumos, kādi ir Dziesmu un deju svētki. Noslēguma koncerti ir brīdis, kas ļauj sajust, ka mēs, visa Latvija, esam savienojušies kopā milzīgā notikumā. Tas dod ticību un motivāciju nākotnei, kā arī stiprina mūsu patriotismu un vēlmi rūpēties par tradīcijas turpināšanos arī nākamajās paaudzēs.”

Domājot par īpašiem brīžiem svētkos, Anna Patrīcija atceras: “Pagājušajos Dziesmu svētkos bija dalībnieku sadziedāšanās pēc Dziesmu svētkiem. Mūziķi no katra novada apvienojās, es biju Zemgales bariņā, un tas bija brīdis, kad folklora varēja paspīdēt - mēs izpildījām tikai tautasdziesmas!”

Tradīciju nodošanu nākamajai paaudzei kā ģimenes lieta un dzīves uzdevums

Atbildot uz jautājumu par Dziesmu un deju svētku tradīcijas nodošanu nākamajām paaudzēm, Katrīna teic:

“Man tradīciju nodošana nākamajai paaudzei ir ļoti svarīga, jo folkloras kustībā darbojos kopš dzimšanas. Un šobrīd es tiešām jūtu kā savu uzdevumu, nodot to tālāk bērniem un jauniešiem. Ne tikai strādājot nometnēs kā skolotājai, mācot vijoles spēli, bet arī daloties internetā un publicējot, kā mēs ar ģimeni svinam tradicionālos gadskārtu svētkus, kā arī Lieldienas un Ziemassvētkus.”

Turpinot māsas teikto, Anna Patrīcija papildina:

“Ņemot vērā to, ka mūsu mamma ir arī mūsu folkloras kopas vadītāja, tas ir tikai un vienīgi viņas nopelns, ka esmu iegājusi folklorā un ka man ir tā lieliskā iespēja piedalīties visos Dziesmu un deju svētkos - katru gadu mēs tur esam, un es to piedzīvoju kopā ar savu mammu un folkloras kopu, un visu savu ģimeni.”

Kopā būšanas prieks kā galvenā svētku vērtība

“Man ir ļoti liels prieks piedzīvot, kā “Tarkšķu” jaunākā paaudze, sevišķi mazie bērni, piedalās Dziesmusvētkos, jo es redzu, ar kādu prieku viņi to dara. Neviens viņus nav piespiedis tur būt! Visi paši grib spēlēt instrumentus, apgūt dančus un dziesmas! Ir sildi sildoši redzēt, ar kādu prieku viņi uzstājas un dzied, un lec iekšā danču vakarā vai sadziedāšanās brīžos. Jaunā paaudze ir tikpat motivēta un iedvesmota, kādas mēs bijām un vēl turpinām būt,” savos novērojumos dalās Katrīna.

Folkloras kopā no dzimšanas

“Abi mūsu vecāki ir piedalījušies Dziesmu svētkos arī kā dalībnieki. 19 gadu vecumā mūsu mamma izveidoja folkloras kopu “Tarkšķi”. Mēs piedzimām jau šai folkloras kopā. Sākumā “Tarkšķi” darbojās Rīgā. Tad ar ģimeni pārvācāmies uz Iecavu, un no tā brīža “Tarkšķi” ir Iecavā,” stāsta Katrīna.

“Foklora mums nekad nav bijusi nodarbe, kas ir jādara caur piespiešanos vai asarām. Bet no pusaudža vecuma un uz augšu tā jau kļuvusi par sirdslietu, ko mēs gribām darīt arī citos kolektīvos un mazākās grupiņās. Šobrīd esam izveidojušas arī savu folkloras trio, kurā darbojamies brīvāk. Tas ir dzīvesveids, kas satuvina visu mūsu ģimeni, jo folkloras kopā esam ne tikai mēs, bet arī mūsu brālēni un māsīcas, mana krustmāte – visa ģimene!” savu stāstījumu par Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmi savā dzīvē noslēdz Katrīna.

Iesaisties un esi daļa no šīs tradīcijas arī Tu, vai pamudini savus bērnus, mazbērnus vai krustbērnus pieredzēt maģisko mirkli Mežaparka lielajā svētku estrādē!

  • Vairāk stāstus par Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmi un tās pēctecību dažādās ģimenēs lasi šeit.