Dziesmu un Deju svētki ir vairāk nekā kultūras notikums – tā ir tradīcija, kas vieno latviešu tautu cauri paaudzēm, laiku lokiem un mainīgiem izaicinājumiem.
Kā iedvesmoties un atdzīvināt šo kustību laikā, kad tuvojas kārtējie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, pastāstīs Swedbank valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis un viņa meita Elizabete.
Tradīciju virkne, kas veido neaizmirstamas atmiņas
Laura dzīvē jau kopš dalības zēnu korī skolas gados mūzikai bijusi liela nozīme. Viņš pats kā jauktā kora dalībnieks dziedājis trīs Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos, taču kopā ar ģimeni tos ik reizi apmeklē arī kā skatītājs. Laurim Dziesmu svētki saistās ar divējādām sajūtām:
“No vienas puses, ar gadiem pastiprinās kopējais līdzpārdzīvojums – dziesmas kopkorī izskan ar jaudu, kādu var piedzīvot vien Mežaparka estrādē. No otras puses, atceros savus dalībnieka gadus, un no skatītāju rindām cenšos ieraudzīt sevi toreiz. Tas padara iepriekšējo svētku pieredzi vēl vērtīgāku.”
Starp viņa mīļākajiem Dziesmu svētku skaņdarbiem ir “Jāņu vakars”, “Mūžu mūžos skan dziesma” un “Pūt, vējiņi!”, ar ko saistās īpašākās svētku atmiņas:
“Tajās piecās sekundēs, kad “Pūt, vējiņi!” pēdējais akords rumbalsī izskan Mežaparka debesīs, šķiet, ka laiks uz brīdi apstājas. Tas ir emocionāli ļoti spēcīgs mirklis.”
Kā dalībniekam Mežaparka Lielā estrāde un Dziesmu svētki Laurim saistās ar mēģinājumiem visos laikapstākļos un ierastām tradīcijām, piemēram, dalībnieku gājienu, kāpšanu uz skatuves, vietu ieņemšanu rindās pirms lielkoncertiem un satraukuma pilno gaidīšanas brīdi pirms uzstāšanās sākuma.
“Neiztrūkstoša Dziesmu svētku sastāvdaļa bija arī dalībnieku balle no sestdienas uz svētdienu,” Lauris atceras, “jaunībā bija vairāk jaudas, un varēju to izbaudīt ar pilnu krūti. Visas šīs pieredzes savijas tradīciju virknē, kas veido neaizmirstamas atmiņas.”
Kā ģimenes tradīcijas iedvesmo jauno paaudzi?
Lauris nav vienīgais savā ģimenē, kam Dziesmu svētki ir svarīgi. Viņa mamma ir komponiste un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore Selga Mence, savukārt meita Elizabete uzsākusi savu ceļu mūzikas instrumentu spēles pasaulē.
“Esmu priecīgs, ka meita arī izvēlējusies mūzikai atvēlēt nozīmīgu lomu savā dzīvē. Kora dziedāšanas pieredze mani dziļi ietekmējusi un devusi gandarījumu, un Elizabete to izdarījusi savā veidā, apgūstot vijoles spēli. Tas mums palīdzējis attīstīt ģimenes tradīcijas, kopā apmeklējot koncertus Latvijā un ārzemēs,” stāsta Lauris.
Elizabete, kura Dziesmu svētkos līdz šim piedalījusies kā skatītāja kopā ar ģimeni, ar nepacietību gaida iespēju piedalīties svētkos arī kā dalībniece. Arī viņai svētki ir svarīga ģimenes tradīcija, ko kopj, apmeklējot koncertus un sadziedāšanos.
“Man ļoti patīk Dziesmu svētki, un ir svarīgi būt daļai no tiem, jo, manuprāt, tie ir nozīmīga tradīcija gan Latvijai, gan mūsu ģimenei,” viņa atzīst.
Ko var darīt vecāki, lai iedvesmotu bērnus turpināt dziedāt un dejot?
Lauris uzsver, ka pastāv risks, ka dziesmu un deju kustība sabiedrībā var mazināties, tāpēc to ir apzināti jāatbalsta un jāattīsta. Viņš norāda, ka, lai arī skatītāji izjūt spēcīgas emocijas, dziedātāji dziesmas spēku piedzīvo pat vēl intensīvāk un dziļāk. Īpaši tas jūtams tautasdziesmu apdarēs.
“Mēs dzīvojam citā laikmetā nekā šo tradīciju radītāji – arī attiecībā uz informācijas, mediju un mūzikas satura patēriņu, kas paliek arvien sadrumstalotāks. Tāpēc mūsdienās ir vēl lielāka nozīme tam, kā dziesmu svētki var dot sabiedrībai iespēju izjust kopā muzicēšanas brīnumu, kas rodas a capella dziedāšanā, dejošanā vai spēlēšanā orķestrī, piedzīvojot latviešu tradīcijas “pirmajā personā”,” Lauris uzskata.
“Arī paši svētki ir mainījušies – agrāk tie bija cieši saistīti ar brīvības atgūšanas emocijām, bet tagad dzīvojam citos laikos ar citiem izaicinājumiem. Tomēr dziesmu svētkiem joprojām ir būtiska loma latviskās identitātes uzturēšanā,” viņš papildina.
Viņaprāt, muzicēšanu vai dejošanu bērniem nevajadzētu uzspiest, bet gan radīt vidi, kurā bērniem pašiem būtu interesanti šīm aktivitātēm pievienoties.
“Nonākšana korī vai deju kolektīvā bērniem ir arī veids, kā pavērt iespējas iegūt jaunas pieredzes, draugus, emocijas, uz ko viņi ar laika distanci atskatīsies kā uz pilnīgi citu vērtību,” Lauris norāda, piebilstot, ka arī viņam pašam šīs ir mīļas atmiņas, ko nest līdzi un par ko priecāties visu atlikušo dzīvi.
Arī Swedbank kā Dziesmu un Deju svētku lieldraugs apzinās šo tradīciju vērtību. Lauris uzskata, ka tieši ikdienas darbs, kolektīviem satiekoties un pilnveidojoties mēģinājumos, koncertos un izbraucienos kā mazas tērcītes vai dzīpari savij Dziesmu svētku jostu tik spēcīgu.
“Svētki ir kā kulminācija, bet tradīciju pamats veidojas no tiem mazajiem elementiem, kas ir tas ikdienas darbs. Tāpēc, manuprāt, svarīgi to atbalstīt, veicināt, un iedvesmot,” viņš noslēdz.
- Vairāk stāstus par Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmi un tās pēctecību dažādās ģimenēs lasi šeit
