Kāpēc manam uzņēmumam noderētu kāds ESG sertifikāts vai ilgtspējas reitings

Ne viens vien uzņēmums aizdomājas, vai būtu vērts iegūt kādu ārējo novērtējumu ilgtspējas jomā. Iespēju iegūt sertifikātu vai reitingu ir daudz, taču kurš no tiem ir noderīgākais un vērtīgākais? Un kādiem nolūkiem tas noder?

Finansējuma piesaiste, nozares prasības, iekšējo procesu sakārtošana, reputācijas un sadarbības uzlabošana – šie ir daži no iemesliem, kuru dēļ uzņēmumi vēlas iegūt ESG reitingu vai sertifikātu. Atbildes uz jautājumiem par ilgtspējas (ESG – vides, sociālie un pārvaldības aspekti) sertifikātu vai reitingu iegūšanas lietderību tika meklētas arī Biznesa ilgtspējas padomes (BIP) septembrī notikušajā darbsesijā. Ar savu pieredzi dalījās VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, AS “Madara Cosmetics”, AS “CleanR Grupa”, AS “Latvenergo” pārstāvji.

Viss par reitingiem

Kas ir ilgtspējas reitings un reitingu aģentūras?

ESG reitings ir reitingu aģentūras neatkarīgs viedoklis par uzņēmuma spēju uzņemties atbildību, vadīt riskus un iespējas ESG aspektos un tā ilgtermiņa noturību. Tas līdzīgi kā kredītreitings raksturo investīciju riska pakāpi, proti, investoriem, sabiedrībai ir vieglāk identificēt, izvērtēt uzņēmuma ilgtspēju. ESG reitings var palīdzēt piesaistīt finansējumu ar izdevīgākiem nosacījumiem.

Lai izvērtētu uzņēmumu, reitingu aģentūras vai nu seko līdzi publiski pieejamai ilgtspējas informācijai (pārskatiem, ziņām, u.t.t.), vai arī lūdz iesniegt visaptverošas ikgadējas anketas. Uzņēmumi tiek izvērtēti, balstoties uz risku līmeni dažādos ilgtspējas aspektos, uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, kā arī ieviesto programmu kvalitāti nozares griezumā. Vērtējuma piešķiršanai tiek izmantoti gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi dati, piemēram, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, kibernoturība, sociālās prakses.

Tāpat kredītreitingu aģentūras var veidot savus ilgtspējas indeksus, kas papildina tradicionālos kredītreitingus ar informāciju par uzņēmumu ilgtspējas sniegumu, vai izveidot stratēģiskās partnerības ar citiem ilgtspējas reitingiem. Piemēram, Dow Jones Sustainability Index (DJSI) ir daļa no Standard&Poor’s Dow Jones indeksiem, savukārt Moody’s ir izveidojis stratēģisku partnerību ar MSCI. Šos indeksus izmanto arī jaunu biržās tirgotu investīciju produktu izveidei.

AS “Latvenergo” šogad uzsākusi ESG brieduma novērtējumu sadarbībā ar reitingu aģentūru Standard & Poor’s. ESG reitingu plānots saņemt līdz 2025. gada beigām. AS “Latvenergo” šī nav pirmā pieredze ar starptautiskajiem ESG reitingiem: 2023. gadā ISS ESG pēc savas iniciatīvas veica uzņēmuma ESG novērtējumu. ISS ESG piešķīra AS "Latvenergo" ESG uzņēmuma reitingu B-, kas AS “Latvenergo” ierindo starp 10% visaugstāk novērtētajiem nozares uzņēmumiem. Papildus tika piešķirts Prime novērtējums (Prime badge), ko piešķir uzņēmumiem, kas izpilda ISS ESG stingrās prasības attiecībā uz ilgtspējas sniegumu nozarē.

“Izvēloties ESG reitingu aģentūru, AS “Latvenergo” kā valsts kapitālsabiedrībai svarīgs kritērijs ir cena. Būtiski apsvērumi ir izvērtēšanas process un metodoloģija, atbilstoši kurai vērtējums tiek veikts. Izskatījām arī ESG reitingu lietojumu enerģētikas nozarē. Tāpat svarīgs apsvērums ir aģentūras komunikācija ar mums kā klientu, jo tā liecina par atbalstu izvērtēšanas laikā. Atbilstoši šiem kritērijiem no apskatītajiem pretendentiem mums vispievilcīgākie šķita “Sustainable Fich” un “Standard & Poor’s”,” stāsta AS “Latvenergo” ilgtspējas projektu vadītājs Guntars Mihailovs.

Izvēloties piemērotāko ESG reitinga sagatavotāju, jāapsver šādi faktori:

Reitinga izmantošanas mērķi. Būtu jāizprot, kā ieinteresētās puses (investori, bankas, sadarbības partneri) izmanto šo vērtējumu (reitingu) un kuru datu analīze šim nolūkam ir visatbilstošākā. Piemēram, ja uzņēmumā ir atjaunojamās enerģijas/SEG samazināšanas stratēģija, kura ir būtiska investoriem, uzņēmums var izvēlēties brīvprātīgi atklāt informāciju CDP klimata pārmaiņu programmā vai Dow Jones ilgtspējas indeksā.
Reitingu aģentūras vispārējā pieeja un metodoloģija. Būtu jāizvērtē, kurus tematus aģentūra izmanto reitinga izveidē un kuri aspekti tiek vērtēti atšķirīgi. Ir jāizvēlas aģentūra un reitingi, kas ir visatbilstošākie uzņēmuma ilgtspējas stratēģiskajiem rezultātiem.
Nozarē populārākās aģentūras. Būtu jāizvērtē, ar kurām ilgtspējas reitingu aģentūrām sadarbojas citi nozares uzņēmumi, konkurenti. Iecienītas reitingu aģentūras pakalpojumu izmantošana ļaus uzlabot salīdzināmību nozarē pēc galvenajiem veiktspējas rādītājiem (KPI). Savukārt pašam uzņēmumam tas ļaus salīdzināt savu un konkurentu vērtējumus, lai identificētu jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi.
Uzņēmumam būtiski papildu aspekti. Atbilstoši specifiskiem ilgtspējas aspektiem un pieejamajiem datiem, uzņēmumam būtu jāizvērtē, vai ir kādi papildu apsvērumi, kas var ietekmēt reitingu aģentūras izvēli. Svarīgs aspekts var būt arī pakalpojuma cena, jo maksa par reitingu aģentūras darbu svārstās plašā diapazonā.

^{Informāciju apkopoja PwC un Rīgas lidosta.}

“Ņemot vērā, ka Rīgas lidosta Latvijas ilgtspējas indeksa vērtējumā bija sasniegusi augstāko novērtējuma līmeni, šķita tikai likumsakarīgi paskatīties uz starptautisko reitingu un akreditāciju pieejamību. Mēs izpētījām to darbības principus, potenciālos ieguvumus, kā arī analizējām dažādus avotus un citu lidostu pieredzi – gan izvēlētos reitingus, gan motivāciju tos izmantot vai neizmantot. Šobrīd vēl esam lemšanas procesā, jo mums ir svarīgi, lai ieguldītais darbs un finanšu līdzekļi atsvērtu ieguvumu ilgtermiņā,” stāsta Santa Auguste-Šole, Rīgas lidostas Ilgtspējas un vides pārvaldības nodaļas vadītāja.

Viss par sertifikātiem

Kas ir ilgtspējas akreditācija (sertifikāts) un kam tas noder?

Ilgtspējas akreditācija (sertifikāts) ir neatkarīgas trešās puses vai sertificējošas organizācijas izsniegts apliecinājums, kas apstiprina to, ka uzņēmuma produkti, procesi, sistēmas vai visa darbība atbilst konkrētiem ESG standartiem vai labākajai praksei.

Sertifikāti labi noder, lai demonstrētu uzņēmuma apņemšanos ievērot ilgtspējas stratēģijā izvirzītos mērķus, kā arī var kalpot kā norāde uz uzņēmumam vai tā ieinteresētajām pusēm svarīgiem tematiem.

Sertifikācijas procesa mērķim nevajadzētu būt perfektam rezultātam, bet gan stratēģiskai izpratnei par to, kuras prasības sniedz reālu pievienoto vērtību un kuras radītu uzņēmumam pārāk lielu administratīvo slogu.

“BCorp sertifikācijas kritēriji palīdzēja mums uzdot pareizos jautājumus par procesiem, sakārtot datus un skaidri nošķirt, kur pietiek ar esošajiem mehānismiem un kur kaut kas jāpapildina. Piemēram, klientu atgriezeniskās saites jomā – vai pietiek ar Trustpilot un brīvprātīgo produktu testiem, vai tomēr jāievieš papildu kritēriji, ko iesaka BCorp. Galvenais bija saglabāt fokusu uz jomām, kur mūsu ietekme kā biznesam ir vislielākā,” stāsta AS “Madara Cosmetics” Personāla direktore Marta Kāle.

Izvēloties piemērotāko ilgtspējas sertifikāta / akreditācijas izsniedzēju, jāizvērtē šādi faktori:

Apņemšanās, mērķi un ziņotie rādītāji. Vienuviet būtu jāapkopo klientiem sniegtās saistības/apņemšanās, mērķi un ziņotie rādītāji.
Nozarē populārākās akreditācijas. Būtu jāizvērtē un jāizanalizē, kuras akreditācijas izmanto citi nozares uzņēmumi, konkurenti.
Izmaksas un ieguvumi. Būtu jāsalīdzina konkrētu akreditāciju iegūšanas izmaksas un reāli ieguvumi uzņēmumam, tādējādi atrodot piemērotāko biznesa finanšu vajadzībām.
Nozīme ieinteresēto pušu acīs. Būtu jāsaprot, kuras akreditācijas (sertifikāti) ir svarīgas ieinteresētajām pusēm, proti, kuras akreditācijas visbiežāk lieto (izvērtē) uzņēmuma ieinteresētās personas.
Akreditācijas iegūšanas ātrums. Būtu jāizvērtē, kuras novērtējumos iekļaujamās akreditācijas var iegūt uzreiz, bez lieliem ieguldījumiem no uzņēmuma puses (“ātra uzvara”) un kuru iegūšanai būs jāveic kādi konkrēti uzlabojumi. .
Uzņēmumam būtiskākie sertifikāti. Būtu jāprioritizē iegūstamās akreditācijas, pamatojoties uz to nozīmi uzņēmuma ilgtspējas stratēģijai un ambīciju līmenim.

Uzņēmumi, kas ieguvuši dažādus ESG sertifikātus (B Corp, EcoVadis), akreditācijas procesā atklāja, ka darba drošības un cilvēktiesību jomā nācās iekšējos dokumentos un uzņēmuma politikās formalizēt darbības, kas Latvijā tiek uzskatītas par pašsaprotamām vai kuras reglamentē normatīvie akti. Izrādās, citās valstīs diezgan daudzi darba drošības un cilvēktiesību aspekti ir atstāti uzņēmumu rokās, nevis aprakstīti normatīvajos aktos, tādēļ sertifikātu izsniedzēji prasa stingrus pierādījumus konkrētai rīcībai.

“EcoVadis novērtējums balstās nozares risku analīzē. Piemēram, komerctelpu uzkopšanā viens no būtiskiem riskiem bija bērnu nodarbināšana. Sertifikācijas procesā mums bija jāpievieno pierādījums – uzņēmuma politika vai cits dokuments, kas apliecina to, ka neizmantojam bērnu darbu. Mēs ievērojam Latvijas Darba likumu, taču to pievienot nebūtu lietderīgi. Līdz ar to sapratām, ka vairāki cilvēktiesību aspekti, tostarp atsauces uz dažādiem starptautiskajiem ietvariem, ir jāiestrādā uzņēmuma politikās. Tas būtu pierādījums tam, ka mēs šos cilvēktiesību jautājumus esam izvērtējuši un tos ievērojam, ” atzīst vides pakalpojumu koncerna AS “CleanR Grupa” ilgtspējas vadītāja Inga Krieķe.

Kādi ir ieguvumi no sertifikācijas un reitinga?

Ir pieņemts uzskatīt, ka šāds neatkarīgs ārējais novērtējums palīdz piesaistīt finansējumu ar labākiem nosacījumiem, taču patiesībā pareizi izvēlētiem un iegūtiem ilgtspējas sertifikātiem un reitingiem ir vairāki ārējie un iekšējie ieguvumi.

Ārējais ESG novērtējums palīdz izvērtēt padarīto. Gan reitingi, gan sertifikāti ļauj salīdzināt pašu paveikto ar citiem nozares spēlētājiem, noteikt, kuros aspektos uzņēmums ir sasniedzis vairāk, un identificēt jomas, kurās vēl jāpiestrādā. Tā labi redzams, kā konkrētais uzņēmums izskatās uz nozares kopējā fona. Savukārt pats vērtēšanas process neļauj ieslīgt pašapmierinātībā par paveikto, kā arī paver iespēju iegūt papildu labās prakses piemērus.
Stratēģisks atskaites punkts un iespēja uzlabot iekšējos procesus. Novērtējuma rezultāti ļauj izprast, kuras jomas un aspekti uzņēmumam būtu jāpilnveido nākamajā ilgtspējas stratēģijas periodā. Vērtēšanas process ļauj iegūt “svaigu skatu” uz procesiem uzņēmumā un palīdz atklāt lietas, kas būtu uzlabojamas. Atsevišķas reitingu aģentūras piedāvā arī papildu maksas pakalpojumus – konsultācijas, kurās ar konkrētiem piemēriem skaidro nepieciešamos uzlabojumus.
Uzņēmuma iekšējo dokumentu pilnveidošana atbilstoši ESG jomā paveiktajam. Atsevišķās ESG jomās Latvijā vairākas darbības ir pašsaprotamas vai reglamentētas normatīvajos aktos, tomēr novērtēšanas process liek šīs lietas formalizēt uzņēmuma politikās un iekšējos dokumentos. Pateicoties tam, jebkurš nākamais izvērtējums jau būs daudz vieglāks.
Labāka un izdevīgāka finansējuma piesaiste. Finansētājiem ir vieglāk strādāt ar uzņēmumiem, kuri ir saņēmuši sertifikātus vai reitingus, jo tas nozīmē, ka iekšējie procesi konkrētajā jomā ir formalizēti un sakārtoti. Tādējādi uzņēmumi var pretendēt uz labākiem finansēšanas nosacījumiem. Tāpat ESG reitingi var palīdzēt citos procesos, piemēram, ja uzņēmums finansējumu piesaista biržā, tostarp emitē obligācijas, savukārt ESG sertifikāti var noderēt labāka kredītreitinga iegūšanā.
Moderns uzņēmuma tēls un laba reputācija. ESG reitingi un sertifikāti paver plašas iespējas komunikācijai. Tie palīdz izveidot labu stāstu, kas uztur modernu uzņēmuma tēlu un nostiprina labu reputāciju. Tā veidojas arī piederība uzņēmumu kopienai, kuriem rūp planētas nākotne.
Pieeja jauniem eksporta tirgiem un sadarbības partneriem. Konkrēti sertifikāti atver plašāk durvis jaunos tirgos vai kalpo kā papildu arguments sadarbības uzsākšanai ar jauniem klientiem, piemēram, Vācijā, Francijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, citur Eiropā. Atsevišķās nozarēs, piemēram, kosmētikas ražošanā šis ir ļoti svarīgs aspekts.
Sadarbība kopienas un nozares ietvaros. Sertifikāts kalpo kā papildu motivators sadarboties ar citiem to saņēmušajiem uzņēmumiem, ļaujot kopīgi strādāt pie konkrētiem tematiem, lai padarītu nozari labāku un ilgtspējīgāku.

Jaunākā Baltijas līmeņa finansētāju aptauja, ko pēc BIP pasūtījuma veica konsultāciju uzņēmums “Futurcene” sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, liecina, ka trešo pušu reitingi un akreditācijas uzlabo vērtējumu par klienta ESG faktoriem. Tā norādīja katrs piektais (21%) respondents, bet katram ceturtajam (28%) tie atviegloja izvērtēšanas procesu datu pieejamības dēļ. Proti, ārējie apliecinājumi līdztekus ESG pārskatiem un citiem publiski pieejamiem ilgtspējas datiem finanšu iestādēm kļūst par aizvien nozīmīgāku informācijas avotu, lemjot par finansējuma piešķiršanu.