Kādus mājasdarbus mājokļa apdrošināšanai uzliek globālā sasilšana?

Lai gan šķiet, ka klimata pārmaiņas mūs neietekmē, aizvien biežāk pieredzētās dabas stihijas liecina par pretējo.

Spēcīgo lietusgāžu izraisīti plūdi Centrāleiropā, plaša mēroga ugunsgrēki un karstuma viļņi Dienvideiropā, plūdi Jēkabpilī, kā arī lielgraudu krusa un vētra Zemgalē. Šie ir tikai daži no gadījumiem, kurus piedzīvojām pagājušajā gadā, taču liela daļa no Latvijas iedzīvotājiem ar to sekām turpina sadzīvot joprojām.

Kā iespējams pasargāt savu mājokli no dabas varenības un vai globālā sasilšana mainījusi arī apdrošināšanas nozares skatījumu uz iekļaujamajiem riskiem mājokļa apdrošināšanas polisēs? Kā skaidro “Swedbank” Mājokļa apdrošināšanas produktu līnijas vadītāja Linda Rostoka, atbildes slēpjas detaļās jeb apdrošināšanas nozares regulējumā un katra apdrošinātāja spējā nodrošināt solīto pakalpojumu, taču apziņa, ka no klimata pārmaiņām neizbēgsim, kļūst arvien redzamāka.

Zaudējumu apmērs pieaug

Ņemot vērā nesenos ekstrēmos notikumus, klimata pārmaiņu ietekme uz apdrošināšanas nozari ir acīmredzama. Kopējie dabas katastrofu zaudējumi Eiropas Savienībā (ES) no 1980. līdz 2022. gadam sasniedza jau aptuveni 650 miljardus eiro.[1] Pat pie scenārija par globālo sasilšanu ar 1,5°C pieaugumu prognozēts, ka līdz 2050. gadam saistītie zaudējumi ES gandrīz dubultosies, turklāt izmaksas būs ievērojami augstākas, ja vidējā temperatūra paaugstināsies par 2°C vai 3°C.[2]

Dabas stihiju ietekmi redzam arī Swedbank datos[3] – pagājušā gadā katra desmitā (12%) mājokļa apdrošināšanas atlīdzība bija par dabas stihiju radītiem zaudējumiem. No tiem visvairāk zaudējumi tika atlīdzināti vētras radītu bojājumu dēļ (45%), taču nereti Latvijas iedzīvotāji cietuši zaudējumus arī no plūdiem (28%), krusas (12%) un apjomīga sniega svara (3%), kas salauzis konstrukcijas. Pieaudzis ir ne tikai gadījumu skaits, bet arī atlīdzināmo zaudējumu apmērs. Vidējā atlīdzība par dabas parādību radītiem zaudējumiem sasniedza jau 1965 eiro, kamēr lielākā izmaksātā atlīdzība bijusi teju 60 000 eiro. Šādos gadījumos mājokļa īpašnieki var priecāties, ka finansiālie zaudējumi nav jāsedz no saviem ietaupījumiem vai jāmeklē radu un draugu palīdzība, lai aizņemtos nepieciešamo summu, taču ne visi cietušie ir vienlīdzīgā situācijā.

Vienots regulējums kopīgam atbalstam

Jau šobrīd Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde apkopo informāciju, lai noteiktu nepieciešamos pasākumus, kas nodrošinātu iedzīvotājiem pēc iespējas lielāku finansiālo drošību klimata pārmaiņu ietekmes dēļ. Tikmēr Latvijā joprojām Apdrošināšanas likumā ir noteikts – ja apdrošināšanas līgumā nav noteikts citādi, apdrošinātājs nav atbildīgs par nodarītajiem zaudējumiem, kuri radušies dabas katastrofu dēļ, tādējādi izvēle uzņemties risku tiek atstāta apdrošinātāja ziņā. Tomēr Apdrošināšanas nozares pilnveidošana kļūst aizvien aktuālāks jautājums Latvijas likumdevēja dienaskārtībā. Jau šobrīd Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) uzdevumā tiek veikts pētījums ar mērķi novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas apdrošināšanas nozares pilnveidošanai, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmē radītos zaudējumus. [4]Pētījuma rezultātā izstrādātās vadlīnijas var kalpot kā atbalsts vienlīdzīgiem spēles noteikumiem visiem iesaistītajiem, kur ieguvējs būs ikviens Latvijas iedzīvotājs. Vienlaikus iedzīvotājiem ir jāapzinās, ka plašāka apdrošināšanas aizsardzība ietekmēs pakalpojuma cenu, tāpēc izaicinoša būs divu savstarpēji pretēju lietu saskaņošana – patērētājam pieejama cena, lai varētu atļauties apdrošināt īpašumu, un apdrošinātāja vajadzība nodrošināt pietiekami lielas finanšu rezerves, pieaugot atlīdzināmo lietu skaitam.

Kamēr vadlīnijas top, mājokļa īpašniekiem būtiski ir pievērst uzmanību savam apdrošināšanas līgumam – rūpīgi izvērtēt polisē iekļautos riskus, izņēmuma gadījumus un ierobežojumus atlīdzības izmaksai. Tāpat svarīgi ir pārliecināties, vai mājoklis apdrošināts tā atjaunošanas vērtībā bez noteikta apdrošinājuma summas limita līgumā.

Mājokļa tehniskais stāvoklis un īpašnieka atbildība

Arī mājokļu īpašniekiem ir jāveic daži priekšdarbi, lai krīzes situācijās justos droši, ka zaudējumus atlīdzinās apdrošinātājs. Dabas stihiju postījums var būt tikai pēdējais piliens jau bojātām konstrukcijām vai atklāj to izbūves trūkumus. Piemēram, ja satrunējusi sēta neiztur vētras stiprumu vai sniega svars salauž pārlieku trauslu, Latvijas ziemām neatbilstošu jumta konstrukciju. Tāpēc esošus trūkumus mājoklī īpašniekiem jānovērš jau savlaicīgi. Arī mums pērn nācies atteikt apdrošināšanas atlīdzību gadījumos, kad dabas stihijas radīja zaudējumus, tomēr bojājumu cēlonis bija hroniskas mājokļa kaites jeb mājokļa tehniskais stāvoklis pirms negadījuma.

Par spīti minētajam, iedzīvotāji ar labāko gribu sakārtot īpašumu var saskarties ar gadījumiem, kad riskus ar saviem spēkiem tiešā veidā nevar mazināt. Diemžēl, liela daļa apdrošinātāju neapdrošina riskus, kā plūdus regulāri applūstošā zonā vai vētras radītus bojājumus, ja vējš nav sasniedzis noteiktu stiprumu. Šāda veida atteikumi liek atgriezties pie iepriekš minētā jautājuma par apdrošināšanas nozares pilnveidošanu.

Globālā sasilšana ir neizbēgama realitāte, kas arvien vairāk ietekmēs mūsu dzīves. Lai apdrošināšana kļūtu par vēl jo nozīmīgāku atbalstu klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanai, nozarē nepieciešami uzlabojumi, un tikmēr iedzīvotājiem ir jābūt jo īpaši atbildīgiem un informētiem līgumslēdzējiem. Tomēr ne mazāk svarīgi ir turpināt darbu ar zaudējumu cēloni – veikt pasākumus potenciālu katastrofu novēršanai un sekmīgi realizēt klimata politiku. Artavu šo seku novēršanai un mazināšanai varam ieguldīt mēs katrs ar savu rīcību.