Šajā raidieraksta sērijā Swedbank mediju attiecību vadītājs Jānis Krops kopā ar Swedbank lauksaimniecības ekspertiem Raimondu Miltiņu un Rolandu Zeltiņu atskatās uz izaicinājumiem pilno vasaru.
“Šis bija daudzsološs gads…līdz jūlija vidum, kad laikapstākļu kāršu namiņš sāka šķobīties,” rezumē Raimonds Miltiņš. “Tik izaicinošu gadu nozarei varbūt nevajadzēja,” viņu papildina Rolands Zeltiņš.
Tomēr abi eksperti ir vienisprātis par to, ka, neskatoties uz laikapstākļu radītajiem izaicinājumiem, Latvijas lauksaimniekiem jāturpina fokusēties uz gudru saimniekošanu un efektivitātes celšanu no katra apsaimniekotā hektāra.
Vai izsludinātais ārkārtas stāvoklis Latvijas lauksaimniekiem tiešām ir kaut kas ārkārtējs?
Kopumā tas, protams, ir kas neredzēts, un līdzīgu stāvokli izsludinājuši arī mūsu kaimiņi lietuvieši un igauņi. Nenoliedzami lēmumu par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu visā Latvijā un visos sektoros var vērtēt dažādi, tomēr svarīgākais šobrīd ir, lai atbalsta nauda sasniegtu mērķi – tos lauksaimniekus, kam tiešām palīdzība nepieciešama, nevis tiktu izkaisīta kā helikoptera nauda pār visiem, ieskaitot tos, kuri aizvadījuši rekordlabu gadu un kam atbalsts nemaz nav nepieciešams.
Kā ārkārtas stāvokļa kontekstā rīkosies banka?
Kopā ar FNA jau esam pauduši viedokli – aicinām saimniekus nākt un laicīgi kopā ar banku kā savu finanšu partneri domāt par risinājumiem. Šī situācija arī no saimniekiem prasa plašāk paskatīties uz savu darba stilu, prasmēm, arī saimniekošanas mērogu un jaudu tikt ar to galā. Ja šajā punktā saimniecība neizdara būtiskus mājasdarbus, tad arī, piemēram, pamatsummas atlikšana par gadu uz priekšu daudz ko nerisinās.
Kā vērtējama situācija nokultās ražas ziņā?
Graudaugu raža šobrīd lielākoties ir nokulta, vietām palikuši griķi vai lopbarības kukurūza. Šī brīža sliktā ziņa ir tāda, ka laikapstākļu dēļ nevarējām ielikt labu pamatu nākamajam gadam.
Ir reģioni, kuros ir rekordražas, bet saimnieki nav tik apmierināti ar cenu. Tomēr Vidzemes un Latgales reģionos ražība ir vāja, krietni zem vidējās, un arī lielākā daļa graudu kvalitāte – ir lopbarības. Vēsturiski mēs ievācam 20% lopbarības un 80% pārtikas graudus – šogad proporcija ir otrāda. Redzam, ka saimnieki pievērsušies arī jauniem kultūraugiem – kaņepēm, liniem. Tomēr lielie segmenti saglabājas nemainīgi –kvieši, rapsis mieži, pupas, un auzas . Saimnieku lielākais izaicinājums arvien ir sabalansēt matemātiku ar to – ko lieku uz lauka un ko nokuļu. Nozares pamatvērtības būs un paliks biržā tirgotie produkti.
Jaunākajā Swedbank raidieraksta sērijā uzziniet:
-
Kāds šis gads bijis piena un gaļas liellopu audzētājiem?
-
Kā klājas dārzeņu audzētājiem?
-
Kāda ir situācija tehnikas un zemes tirgū?
-
Kā vērtējama Eiropas fondu līdzekļu pieejamība?
