Mārtiņš Kazāks, Swedbank Latvija galvenais ekonomists: Neraugoties uz globālās nenoteiktības un negatīvo risku plīvuru, nudien nav tik slikti, kā izskatās. Pērn Eiropas ekonomika ir augusi spējāk, nekā gaidīts. Pašlaik noskaņojums ir diezgan labs un liek domāt, ka arī nākamgad izaugsme varētu būt diezgan solīda.
Latvijā ekonomikas izaugsmes zemākais punkts jau ir aiz muguras, un šajā un nākamajā gadā ekonomikas izaugsme būs ap 3%, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pērn. Bet arī riski saglabājas – neziņa par Donalda Trampa īstenoto politiku, vēlēšanas Eiropā, Brexit ietekme, ģeopolitiskā situācija. Ko pašreizējā makroekonomiskajā situācijā var ieteikt darīt uzņēmējiem?
Izmantot pasaules ekonomikas izaugsmi
Lai gan publiskajā retorikā vairāk tiek dzirdēts par ekonomikas izaugsmes riskiem, it sevišķi politiskajiem, patiesībā pasaules ekonomikas izaugsme nemaz nav slikta. Ir svarīgi neaizmirst, ka ekonomika aug un dažkārt pat straujāk, nekā gaidīts.
Ko tas nozīmē Latvijas uzņēmējiem – eksporta pieprasījums pasaulē ir, un ir īstais laiks investēt attīstībā un eksporta tirgu apgūšanā, domāt par to, kā pārdot tirgos ārpus Latvijas. Ja neinvestēsim šobrīd, varam palaist šo iespēju garām.
Paspēt iekāpt zemo likmju vilcienā
Joprojām dzīvojam zemo procentlikmju apstākļos, bet jāņem vērā, ka tas neturpināsies mūžīgi. Patlaban aizņemties vēl joprojām ir diezgan lēti. ASV procentlikmes ir sākušas kāpt, Eiropā EURIBOR process norit vēlāk, jo ekonomikas atšķiras, tomēr atbilstoši prognozēm 2018. gada otrajā pusē EURIBOR varētu pietuvoties nullei un pēc tam pāraugt plusos.
Nedusēt uz iekšējā patēriņa atgūšanās lauriem
2017. gadā Latvijas ekonomika augs divreiz straujāk nekā pagājušajā gadā – sāks ieplūst ES struktūrfondi, atsāksies investīcijas, atkopsies būvniecība. Līdz ar to augs arī nodarbinātība, un iedzīvotāji varēs tērēt vairāk. Šogad atgriežas arī inflācija, kas tiek prognozēta 2,5% apmērā.
Iekšzemes patēriņš augs, taču jāatceras, ka Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk un Latvija var saražot vairāk nekā apēst (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē). Tāpēc mazajiem ražotājiem jādomā, kā kooperēties, lai varētu iziet eksporta tirgos.
Lielākas algas – lielāks ražīgums
Līdz ar ekonomikas atkopšanos augs nodarbinātība, un cīņa par darbiniekiem saasināsies. Arī reģionos līdz ar būvniecības atgūšanos darba tirgus kļūs aktīvāks. Tas nozīmē, ka uzņēmēji būs spiesti celt algas, kas savukārt nozīmēs nepieciešamību celt ražīgumu un veikt investīcijas.
Sekot valūtu kursu izmaiņām stratēģijas veidošanā
Domājot par eksporta tirgu izvēles stratēģiju, ir vērts paturēt prātā valūtu vērtības prognozes. Paredzams, ka eiro būs relatīvi lēts, taču stiprināsies Zviedrijas krona, Norvēģijas krona un Krievijas rublis. Tas nozīmē, ka pārdot preces tirgos ārpus Eiropas Savienības būs vieglāk.
