Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
Apkopojot apstrādes rūpniecības sniegumu, nu jau trešo gadu pēc kārtas jāsaka, ka gads nozarei ir bijis visai sarežģīts. 2023. gadā viens no būtiskākajiem izaicinājumiem bija nepietiekams pieprasījums. Gada nogalē pieprasījuma trūkumu kā ražošanu ierobežojošu faktoru akcentēja aptuveni puse nozares uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Komisijas aptaujas datiem – tas ir pēdējās dekādes sliktākais rādījums. Vājāks pieprasījums ražošanas rezultātos ir redzams ar nepārprotamu mīnusa zīmi. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi 2023. gada 11 mēnešos ir sarukuši par 5.2% (kalendāri izlīdzināti dati salīdzināmajās cenās), salīdzinot ar to pašu periodu 2022. gadā. Gada otrajā pusē izlaides līmenis nostabilizējās (mēnesis pret mēnesi redzam, ka kritums ir apstājies) un novembrī kritums gada griezumā jau bija mērenāks, t.i. par 1.8%.
Lielākā daļa apstrādes rūpniecības apakšnozaru 2023. gada 11 mēnešos saražoja mazāk nekā gadu iepriekš. Visstraujākais kritums - par 10-30% - bija vērojams tādās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs kā poligrāfija un ierakstu reproducēšana, mēbeļu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, kā arī automobiļu (pus)piekabju ražošana. Izlaide saruka arī divās no top 3 lielākajām apakšnozarēm – kokapstrādē (-8.4%) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-6.8%). Tomēr ne visiem pagājušā gada rezultāti bija neiepriecinoši. Pārtikas produktu ražošana, kas ir otra lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, auga par 4%. Vēsturiskā salīdzinājumā tas ir ļoti labs rezultāts. 2023. gads bija veiksmīgs arī datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražotājiem (+20%), elektrisko iekārtu (+8.9%) un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražotājiem (+4.2%).
Augstā inflācija, procentu likmju kāpums un nenoteiktība – tas viss ir nelabvēlīgi ietekmējis iedzīvotāju pirktspēju un privāto investīciju aktivitāti, tātad arī pieprasījumu pēc Latvijas apstrādes rūpniecības ražojumiem gan vietējā tirgū, gan mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Labā ziņa, ka šie faktori ir pārejoši un pieprasījums šogad atsāks augt, tomēr ne uzreiz. Pagaidām apstrādes rūpniecības uzņēmumu vērtējums par pasūtījumiem gan vietējā, gan eksporta tirgū saglabājas pesimistisks. Tomēr labā ziņa - jau šobrīd redzam, ka iedzīvotāju pirktspēja sākusi palēnām atkopties. Privāto investīciju aktivitātes sasparošanos, attiecīgi arī aktīvāku būvniecību un mājokļu tirgu ārējos tirgos varam gaidīt, sākot ar gada otro pusi, pēc tam, kad centrālās bankas būs uzsākušas procentu likmju mazināšanu. Tam sekos arī preču pieprasījums. Latvijā un citās Baltijas valstīs pieprasījumu rada arī publiskais sektors ar Eiropas Savienības fondu palīdzību. Finanšu ministrijas prognozes rāda, ka šogad ekonomikā ieplūdīs krietni lielāks Eiropas Savienības fondu un citu instrumentu finansējums. No tā ieguvēji būs ne tikai būvnieki, bet domājams arī būvmateriālu ražotāji.
Pieprasījums atgūsies, bet vai varēsim konkurēt? Strauja inflācija un zems bezdarbs ir gājis roku rokā ar strauju algu kāpumu, kas ir apsteidzis ražīguma pieaugumu un nelabvēlīgi ietekmē Latvijas ražotāju konkurētspēju. Redzam, ka Latvijas eksporta tirgus daļa pasaules preču tirdzniecībā vairs neaug un pašā gada nogalē pat bija nedaudz mazinājusies. Lai mainītu nevēlamo tendenci, būs nepieciešamas investīcijas ražīgumā.
