Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
Lai arī jaunākie CSP dati par patēriņa cenām decembrī liecina, ka gada inflācija sasniegusi 3,3%, pērnā gada vidēja inflācija bijusi pieticīga (1,3%). It īpaši salīdzinot ar 2022. un 2023. gadu, kad vidējā inflācija bija attiecīgi 17,3% un 8,9%. Tuvākajos mēnešos inflācija nedaudz sabremzēsies, un prognozējam, ka tā atlikušo gadu pavadīs 2-3% intervālā.
Apskatot inflācijas dinamiku mazliet īsākā periodā, redzams, ka decembrī, salīdzinot ar novembri, patēriņa cenas pieaugušas par 0,2%. Būtiska ietekme uz mēneša inflāciju bija transportam (2,5%) dārgākas degvielas dēļ. Lielu kāpumu piedzīvoja pārtika (1,1%), pieaugot kafijas cenām un noslēdzoties dažādām akcijām. Vienlaikus, cenu līmenis saruka dažādu preču un pakalpojumu grupā (-3,2%), akcijām samazinot personīgās higiēnas preču cenas. Lētāks arī bija apģērbs un apavi (-2,4%).
Atgriežoties pie gada datiem, redzams, ka visās kategorijās, izņemot ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, gada vidējā inflācija sarukusi pretstatot to 2023. gadam. Preču cenas pērn par kripatiņu pat saruka – tātad preces kopumā pērn bija lētākas nekā 2023. gadā. Tas galvenokārt salīdzinoši zemāku enerģijas cenu dēļ. Vienlaikus, darba algām turpinot ļoti strauji augt, pakalpojumu inflācija izrādījās noturīga. Labā ziņa gan no mājsaimniecību viedokļa ir tā, ka to pirktspēja pērn atguva iepriekš zaudēto.
Pērn arī neiztikām bez kalambūra par un ap pārtikas cenām. Latvijai, esot mazai, atvērtai ekonomikai, daļu no pārtikas inflācijas stāsta skaidroja globālie procesi (piemēram, putnu gripa sadārdzināja olu un putnu gaļas cenas visā Eiropā, nelabvēlīgi laikapstākļi kafijas eksportētājvalstīs paaugstināja kafijas cenas). Laikapstākļi ietekmēja arī pašmāju, kā nozares apskatnieki to nodēvējuši, pērnā gada “neražu”. Tās ietekmi patērētāji varēja novērot savos maciņos vasaras beigās, kad dārzeņu cenas nesaruka tik daudz kā citus gadus ierasts un augļiem septembrī cenas pat būtiski pieauga. Tomēr arī pārtikas cenu stāstā lielākā loma varētu būt bijusi straujajam algu kāpumam gan ar mazumtirdzniecību, gan ar pārtikas ražošanu saistītajās nozarēs.
Pēdējā laikā arvien vairāk redzami viedokļraksti, kuros norādīts uz atsevišķu pārtikas produktu sistemātisku dārdzību Latvijā. Ekonomikas ministrija radījusi piecu punktu plānu negodīgas pārtikas preču cenošanas izskaušanai. Vēl ir liela neskaidrība, cik no solītā īstenosies, un kāds būs plāna efekts. Lai vai kā – cenu regulēšana ilgtermiņā kropļo tirgu un mazina Latvijas pievilcību jaunu tirgus spēlētāju acīs. Tātad darbojas tieši pretēji vēlamajam virzienam – veicināt asāku un veselīgāku konkurenci pārtikas tirdzniecībā. Jāņem arī vērā, ka prasmīgs uzņēmējs ļoti bieži spēj izmanevrēt likumdošanas līkločus, tādēļ lielāka regulācija no valsts puses, ļoti iespējams, var nesasniegt vēlamo rezultātu pēc būtības. Kā jau esam teikuši, labāka pieeja ir dot nepieciešamos resursus un gana spējīgu pātagu Konkurences padomei, ko tad izmantot konkurences pārkāpumu gadījumā.
Pievēršoties šim gadam, prognozējam, ka inflācija būs augstāka nekā pērn. Traucējumi EstLink2 darbībai, kā arī desinhronizācija no BRELL tīkla varētu nozīmēt augstākas elektrības cenas. Šomēnes, tāpat kā pērnajā janvārī, sarūk valsts atbalsta apmērs mājsaimniecību maksai par jaudas uzturēšanu (tarifa fiksētai daļai) un attiecīgi mājsaimniecību elektrības rēķini pieaugs. Vēl viens ar enerģijas izmaksām saistīts faktors – gāzes cenas. Kopš 1. janvāra caur Ukrainu neplūst Krievijas gāzes tranzīts, Eiropas gāzes krātuves ir tukšākas nekā 2023. un 2024. gadā, kā rezultātā dabasgāzes cenas Eiropas biržā augušas. Dārgāka gāzes cena Eiropā var nozīmēt dārgāku apkuri un elektrību arī pie mums.
Plašākā mērogā gads solās būt notikumiem bagāts. Pavisam drīz gaidāma Trampa inaugurācija ASV prezidenta amatā. Attiecīgi tuvākajā laikā redzēsim, vai un cik lielā mērā Trampa pirmsvēlēšanu solījumi un draudi attiecībā, piemēram, uz tarifiem piepildīsies. ASV tirdzniecības politikai ir tieša ietekme uz Eiropas ekonomiku, jo ASV ir Eiropas galvenais eksporta preču noieta tirgus. Līdz ar to, iespējams, ka ekonomikas atkopšanās Eiropā nenotiks tik strauji kā iepriekš cerēts. Inflācijas stāstā Eiropā lielu izmaiņu nav. Nupat publicētais ātrais novērtējums par inflāciju eirozonā decembrī (2,4%) liecina par gada inflācijas pieaugumu atbilstoši gaidām. Līdz ar to Swedbank prognozē un tirgi iecenojuši, ka janvāra beigās ECB turpinās mazināt procentu likmes par 0,25 bāzes punktiem.
Inflācija Latvijā šogad vidēji varētu būt ap 2,6% vai par kripatiņu augstāka.
