Nils Polis, Swedbank Starptautisko un tirdzniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs
Edgars Lipiņš, Swedbank korporatīvo klientu attiecību vadītājs
Nesen izskanējusī ziņa par Eiropas Parlamenta lēmumu ar 2035. gadu atļaut iegādāties jaunus vieglos auto un vieglo komerctransportu tikai bez iekšdedzes dzinēja uzņēmēju vidū radījusi virkni jautājumu. Garie termiņi jauno auto ražošanā, augošās elektroauto cenas, trūkstošais likumdošanas ietvars un valsts atbalsts, kā arī esošo elektroauto tehnoloģiju būtiskās nepilnības uzņēmējdarbības vajadzību kontekstā ir tikai daļa no pretvējiem nosprausto mērķu sasniegšanā. Pārejas termiņš nu ir definēts, tas ir īss, un uzņēmēju dienas kārtībā sava auto parka atjaunošanas jautājums ieņems arvien konkrētāku prioritāti. Likumdevēji un auto nozares pārstāvji uzsākuši ceļu uz dažādu risinājumu pielāgošanu jaunajai pasaules kārtībai, meklējot veidus, kā atbalstīt komersantus šajā pārmaiņu laikā.
ASV Nacionālā Zinātņu, Inženierzinātņu un Medicīnas Akadēmija paziņojusi, ka laika periods no 2025. gada līdz 2035. gadam varētu radīt visbūtiskākās pārmaiņas vairāk nekā 100 gadu esošajā automobiļu vēsturē, kas saistītas ar jaunāko akumulatoru ražošanas izmaksu samazināšanos.
Pateicoties tām, elektroauto cena tuvākajos gados varētu pielīdzināties iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļu pirkuma izmaksām, kas nodrošinās elektroauto tirdzniecības dominanci līdz 2035. gadam[1]. Taču ceļš līdz tehnoloģiju attīstībai un reālam izmaksu samazinājumam vēl ir miglā tīts.
Elektroauto izmaksu samazināšanas nepieciešamību kā kritisku veiksmes faktoru zaļā kursa realizēšanai uzsver arī paši auto ražotāji [2]. Valstīs ar augstāku iedzīvotāju turības līmeni elektroauto pārdošanas apjomi arī pie patreizējām cenām jau pārsniedz nosacīto 5% kritisko slieksni. Tomēr mūsu reģionā nevaram paļauties uz būtisku privātā sektora pirkumu īpatsvaru tuvākajos gados, tāpēc tieši uzņēmumu un valsts un pašvaldību autoparku pārejai uz videi draudzīgiem auto būs noteicošā ietekme.
Elektroauto iztrūkums pāreju uz videi draudzīgiem auto neatvieglo
Krievijas īstenotais karš Ukrainā radījis virkni sarežģījumu auto ražotājiem papildus jau zināmajām pusvadītāju komponenšu ražošanas problēmām. Lai gan pieprasījums pēc elektroauto aug visā pasaulē, pašreizējais gaidīšanas laiks jauniem elektroauto nu jau sasniedz 12 mēnešus. Rindas arī uz iekšdedzes dzinēja transportlīdzekļu iegādi maina uzņēmēju domāšanu, liekot izvērtēt nepieciešamību pēc konkrēta auto modeļa iegādes, vai tomēr uzņēmuma vajadzībām izmantot tos transportlīdzekļus, kas pieejami uzreiz bez gaidīšanas laika, tādējādi izslēdzot no sava pašreizējā vēlmju saraksta elektroauto.
- Bez tam, ja jau uz konkrētu auto jāgaida tik ilgi, bet bez transporta līdzekļa iztikt nav iespējams, tad varbūt nepirkt nemaz, bet nomāt to, kas ir pieejams?
Arī šāda pārejas perioda stratēģija ir vērā ņemams risinājums, kas var radīt arī paradumu maiņu ilgtermiņā. Šāda veida risinājumus visbiežāk izvēlās uzņēmēji, kuru auto izmantošanas paradumi neprasa nepārtrauktu transportlīdzekļa izmantošanas ciklu, kā arī starptautiskie uzņēmumi, kuru biznesa praksē auto lietošana jau ir nostiprinājusies kā mobilitātes pakalpojums, nevis fizisks priekšmets.
Līdz ar konkrētību pārejas termiņos, mainās arī auto nozare kopumā. Pilnībā fokusējoties uz elektroauto tehnoloģiju ātrāku ieviešanu, sagaidāms, ka ražotāji jau tagad var lemt pārtraukt investēt esošo iekšdedzes dzinēju auto piedāvājumā un vienīgi uzturēs esošo, vai turpmāk transportlīdzekļu ražošanas jaudas pielāgos uz pasūtījumiem bāzētā pieejā, samazinot ražošanu un piedāvājot auto skaitu, balstoties uz reālo pieprasījumu. Arī dīleru loma sāk mainīties, jo aizvien vairāk auto ražotāju transportlīdzekļus patērētājam piedāvā iegādāties bez starpniekiem, kā, piemēram, to dara Tesla un Volkswagen grupa konkrētiem modeļiem. Servisa un rezerves daļu sagādes un nepieciešamās kvalifikācijas celšanas jautājumi saglabāsies aktuāli gan nenoteiktības pilnajā pārejas periodā, gan pēc tam.
Nav vienots likumdošanas rāmis un atbalsts uzņēmējiem
Bažas par eletkroauto parka izveidi uzņēmumos radījuši arī neatbildētie jautājumi no likumdevēju puses. Pašlaik nav skaidri noteikumi, kas saistīti ar elektroauto patērētās elektroenerģijas atskaišu sistēmu. Ņemot vērā, ka liela daļa uzņēmumu darbinieki ar darba auto pārvietojas uz saviem mājokļiem, un auto uzlādes būtu nepieciešams veikt privāti (tai skaitā, pieslēdzoties mājokļa enerģijas devējam), uzņēmēji meklē risinājumus, kā šāda veida izdevumus kompensēt un iekļaut kopējā izdevumu bilancē.
- Vienots ietvars no likumdevēja puses noteikti atvieglotu meklējumus.
Tāpat komersantu motivācija pāriet uz videi draudzīgākiem auto tiktu veicināta, ieviešot valsts atbalsta programmas ne tikai privātpersonām, bet arī komersantiem, piemēram, piešķirot nodokļa atvieglojumus, papildus finansējumu videi draudzīgo auto iegādei, kā arī palielinot reprezentatīvā auto cenas slieksni (pielāgojot to pašreizējām elektroauto cenām).
Tomēr ne tikai pašreiz iztrūkstošais valsts atbalsts komersantiem ir iemesls uzņēmēju kūtrumam elektroauto iegādē. Lai gan tehnoloģiju attīstība šobrīd ir straujākā pēdējā simtgadē, elektroauto piedāvājums komerctransporta vajadzībām vēl pilnībā nepiepilda lielāko vairumu uzņēmēju vajadzības.
- Ņemot vērā smagākus kravu pārvadājumus un intensīvo auto izmantošanu dienas laikā, daļa uzņēmēju norādījuši, ka pašreiz tirgū pieejamo modeļu vājā veiktspēja no viena uzlādes cikla būtiski kavētu ierastos procesus.
Šeit gan vērts pieminēt, ka vairākiem uzņēmējiem ir izdevies veiksmīgi samērot sava biznesa jomas specifiskās vajadzības ar šī brīža elektroauto pieejamiem tehniskiem risinājumiem / specifikācijām, jau tagad pilnībā, vai daļēji transformējot savu autoparku elektromobilitātes virzienā. Tāpat arī jāsaka, ka ražotāju piedāvājums kļūst aizvien pievilcīgāks un, visticamākais, ka pāris gadu laikā tirgū sagaidīsim par kārtu veiktspējīgākus elektroauto modeļus. Un ne tikai vieglā komerctransporta piedāvājumā, bet arī smagajos kravu pārvadājumos.
Tā jūnija sākumā arī kravas transportlīdzekļu ražotājs Scania nodeva klientam pirmo elektrisko kravas automašīnu Baltijā. Kravas automašīna ar pilnu kravu, kas ir 14 tonnas, vienā braucienā var veikt 250 kilometrus.[3]
Mums visiem skaidrs, ka 2035. gads nav tālu, tāpēc ikvienai iesaistītajai pusei jāsāk meklēt atbildes uz virkni jautājumiem. Uzņēmējs, plānojot savu auto parku, turpina izvērtēt iespējas - vai tā būtu pilnīga pāreja uz videi draudzīgajiem auto savā īpašumā, nomas alternatīvas, vai pat būtisku savas biznesa prakses maiņu mobilitātes jomā. Termiņš izpildei ir uzlikts, taču atbildes par risinājumiem ir mazāk, kā gribētos.
