Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
Latvijas ekonomika pērn godam augusi visa gada garumā. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati par iekšzemes kopproduktu (IKP) 4. ceturksnī rāda, ka reālais IKP kāpis par 0,6% (sezonāli izlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Tas ir nedaudz lēnāk nekā 3. ceturksnī, tomēr vērtējams kā labs izaugsmes temps. Jāatzīmē, ka arī iepriekšējais CSP novērtējums par izaugsmi kopš gada sākuma nedaudz uzlabots. Salīdzinot ar pērno gadu, IKP 4. ceturksnī audzis par 2,9%, un gadā kopumā spējis uzrādīt 2,1% kāpumu (neizlīdzināti dati).
Iekšējais pieprasījums pērn virzīja ekonomiku. Redzējām kāpumu investīcijās (9,8%), valsts tēriņos (3,3%) un arī ilgi gaidīto mājsaimniecību tēriņu pieaugumu (par 0,8%). 2025. gada pavasarī sākām redzēt straujāku mājsaimniecību patēriņa kāpumu, un 4. ceturksnī iedzīvotāju tēriņi bija jau par 2,2% lielāki nekā pirms gada. Pērn kopumā īpaši strauji auguši tēriņi restorānos un viesnīcās, kamēr pārtikas patēriņa apjoms nedaudz sarucis. Patēriņa kāpums šogad turpinās. Šī gada janvārī mazumtirdzniecības apjomi auguši straujākajā tempā kopš 2022. gada, un arī komercbanku klientu karšu datos redzam būtisku tēriņu kāpumu. Algas šogad turpinās augt ašāk nekā inflācija, patērētāju noskaņojumā vērojama kopumā pozitīva tendence, tādēļ prognozējam, ka mājsaimniecību tēriņi turpinās palielināties.
Stagnējošais eksports bija darvas karote pērnā gada ekonomikas medus mucā. Gadā kopumā pakalpojumu eksportā redzējām izaugsmi 1% apmērā, bet preču eksportā – nelielu kritumu. Savukārt gada nogalē eksports saruka gan preču, gan – jo īpaši – pakalpojumu pusē, būtiski samazinoties transporta pakalpojumu eksportam.
Preču eksportu cita starpā negatīvi ietekmējis tas, ka apgrozījums uz ASV 4. ceturksnī sarucis par teju 27% pret pērno gadu, kas saistāms ar tarifiem. Lielu daļu Trampa noteikto tarifu ASV Augstākā tiesa 20. februārī, pasludināja par nelikumīgiem. Tas radījis jaunu haosu. ASV prezidenta administrācija ir apņēmusies tarifu sienu uzcelt no jauna, balstoties uz citām pilnvarām. Visām valstīm uz 150 dienu periodu tika nekavējoties uzlikti papildu 10% tarifi, ko draud palielināt līdz 15%. Plānots arī izmantot citas ASV likumos paredzētās pilnvaras, kuru aktivizēšanai gan nepieciešama iepriekšēja izmeklēšana, kas secinātu, ka partnervalstis izmanto negodīgas tirdzniecības prakses vai ka atsevišķu produktu imports rada nacionālās drošības draudus. Līdz ar to šāda tipa tarifu uzlikšana ir krietni laikietilpīgāks process.
Ir daudz neskaidrību, ASV tirdzniecības partneri uztraucas par to, vai jauno tarifu apjoms nepārsniegs to, ko paredz iepriekš noslēgtās tirdzniecības vienošanās. Piemēram, ES gadījumā – ja minētais papildu tarifs tiek palielināts līdz 15% (kā prezidents Tramps ir draudējis), tad tarifi uz aptuveni 7% no ES eksporta pārsniegtu 15% maksimālo robežu, par kuru iepriekš bija vienošanās.
Kopumā skaidrs, ka tirdzniecības ierobežojumu ietekmi uz mūsu eksporta iespējām vēl turpināsim redzēt. Tādēļ ļoti iespējams, ka uz eksportu vērstā apstrādes rūpniecība, kas pērn bija galvenais ekonomikas virzītājspēks, šogad augs ievērojami lēnāk. Tomēr iekšējā pieprasījuma (patēriņa un investīciju) vilkme turpināsies, un kopumā Swedbank prognozē, ka IKP šogad augs nedaudz straujāk nekā pērn – par 2,3%.
