Uzņēmums „Rāmkalni” ir viens no Latvijas iedvesmojošākajiem veiksmes stāstiem. Šīs veiksmes pamatā ir milzīga darba mīlestība, radošums, aizrautība, prasme jūtīgi uztaustīt patērētāju vēlmes, iet kopsolī ar laika tendencēm un drosme iziet plašākos ūdeņos. Par to, kā nelielam uzņēmumam no mazas valsts iekļūt pasaules eksporta tirgos, stāsta „Rāmkalnu” radītājs un vadītājs VIKTORS GRŪTUPS.
Sekojot sirdsbalsij
Uzņēmums „Rāmkalni” dibināts 2000. gadā, kad Viktors Grūtups, tikko diplomēts jurists, izvēlējās nodoties uzņēmējdarbībai netālu no dzimtajām mājām – vairāk par darbu pilsētas birojā vilināja daba, zeme un „īsta saimniekošana”, kas iepazīta jau bērnībā. „Rāmkalni”, kas savulaik aizsākās ar laivu nomu, šo gadu laikā izauguši par kompleksu, kurš piedāvā dažādas aizraujošas aktīvās atpūtas iespējas: vasarā – vienu no Baltijā garākajām rodeļu trasēm, laivošanas maršrutus, velosipēdu nomu, slēpņošanu un pārgājienus, ziemā – slēpošanu. Te iespējams sarīkot gan ģimenisku pikniku, gan korporatīvu „team building” pasākumu, gan lietišķu semināru, gan smalku banketu. Uz „Rāmkalniem”var braukt pēc prieka arī gada tumšajā laikā – te vienmēr ar īpašiem pasākumiem būs sarūpēta kāda, īpašnieka vārdiem izsakoties, „atbilde Latvijas drūmajam rudenim”.
Kad sākās krīze un cilvēki vairs nebija gatavi tērēt naudu atrakcijām un pusdienām ārpus mājas, nācās pielāgoties. Viktors atceras: „Mums bija jāpiedāvā kas cits. Pievērsāmies pārtikas ražošanai – sākām kūpināt vistas, ražot pelmeņus, saldējumu un mazā apjomā eksperimentēt ar sukādēm, kas pamazām izkristalizējās kā visperspektīvākā joma.” Tagad uz „Rāmkalniem” var braukt arī pēc visiem šiem dažādajiem gardumiem, bet veselīgās augļu un ogu sukādes nu jau tiek novērtētas arī ārpus Latvijas.
Katrs produkts ir jāizlolo
Kā tiek uztaustīti īstie produkti? Tikai strādājot. „Skaidrs, ka ne jau vienmēr viss izdodas. Esam izmēģinājuši daudzus virzienus, un daži projekti arī nav aizgājuši – bet tā ir dzīve, tas ir bizness! Kā saka – darbs dara darītāju,” nosmaida Viktors. „Katrs produkts ir jāizlolo. Augļu un ogu žāvēšanā ir milzum daudz nianšu. Tā notiek ļoti ilgi – piemēram, dzērvenes zemā temperatūrā žūst kādas 5–8 dienas. Tas ir dzīvs process, kas visu laiku jāuzrauga. Unikālā tehnoloģija ļauj ogās un augļos saglabāt vitamīnus un bioloģiski aktīvās vielas, kā arī dabīgo krāsu un smaržu. Ar to mēs atšķiramies no citiem sukāžu ražotājiem. Žāvētā cidonijā ir tikpat daudz C vitamīna kā svaigā citronā. Arī mūsu žāvētās dzērvenes, kuru apstrādes tehnoloģiju radījām kopā ar zinātnieku Andri Špatu, ir ļoti jaudīgas superogas!”
Strādā gan mēģenē, gan spainī
„Rāmkalnu” sukādes top no Latvijā audzētām lielogu dzērvenēm, mellenēm, upenēm, rabarberiem, ķirbjiem, cidonijām un āboliem. „Divus trīs gadus nostrādājām nelielā cehiņā,” stāsta Viktors. „Pateicoties Eiropas finansējumam, pagājušā gada jūlijā atklājām jaunu, modernu ražotni. Patīkami, ka mūsu tehnoloģija sevi apliecinājusi arī lielākā mērogā, jo, kā smejas zinātnieki, – kas strādā mēģenē, dažkārt nestrādā spainī. Taču mums viss strādā arī lielā mērogā. Esam aptuveni piecas reizes paplašinājuši ražošanu un papildinājuši produktu klāstu ar diviem jaunumiem – dabīgo limonādi un sukādēm šokolādes glazūrā. Šim produktam ilgi meklējām vislabāko, dabīgāko šokolādi, testējām garšas, līdz palikām pie beļģu „Belcolade”.”
Viss pašu rokām
Visa „Rāmkalnu”produkcijair rūpīgs roku darbs. „Sākumā izejvielas tikai iepirkām, bet nu jau arī paši esam iestādījuši 20 hektārus Pūres selekcionāra Alberta Tīca radīto bezērkšķu krūmcidoniju. Kādi četri hektāri dos labu ražu jau šogad,” atklāj Viktors. „Pirmo lauku sākām stādīt trijatā – bet tad gan sapratu, ka tas ir vakars uz ezera... Nākamajā dienā jau sarīkojām talku. Mums ir liela saime, un kopā tos hektārus varam apstādīt smiedamies. Vēlamies ar laiku visas cidonijas, rabarberus un ķirbjus savām sukādēm izaudzēt paši.
Šie hektāri, protams, ir arī jākopj, un mēs kā bioloģiskā saimniecība neizmantojam nekādus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Taču es nezinu tādu sfēru ne darbā, ne dzīvē, par kuru nebūtu jārūpējas. Tā ir tikai ilūzija: es kaut ko izdarīšu un pēc tam varēšu nestrādāt. Un es tā nemaz negribētu – man patīk strādāt! Patīk tāda īsta saimniekošana – kad tu pats savām rokām izaudzē tiešām labu produkciju. Bioloģiskajai saimniekošanai ir perspektīva – cilvēki pasaulē arvien vairāk vēlas lietot dabīgus produktus. Un zeme jau dod atpakaļ – darot tu gan atpūties, gan redzi rezultātu, gan gūsti prieku.”
Ķīna, Honkonga, Saūda Arābija...
„Rāmkalnu” jaunākais izaicinājums ir eksporta tirgu iekarošana, kurai uzņēmums pievērsies pērn pēc jaunās ražotnes atvēršanas. Tagad produkcija tiek tirgota arī Lietuvā un Igaunijā, un testa partijas aizceļojušas uz Austrāliju, Izraēlu, Vāciju, Honkongu, Ķīnu, Krieviju, Saūda Arābiju. Kā uzņēmums to panācis?
„Mums ļoti daudz palīdzējusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra,” atzīst Viktors. „Ar LIAA atbalstu esam piedalījušies jau kādās desmit starptautiskās izstādēs – vairākkārt Vācijā, pērn divas reizes Ķīnā. Ir interesanti uzzināt, ko cilvēki citur pasaulē domā par mūsu produkciju. Kultūras un tradīcijas ir dažādas, bet, kā mēs jokojam, garšas, par laimi, nav jātulko – tās saprot un novērtē visur pasaulē. Latvijā un Baltijas reģionā tirgus līderis ir cidoniju un dzērveņu sukādes. Tās garšo arī citviet, taču kā absolūtu fenomenu sevi apliecinājušas mūsu ķirbju sukādes, ko daudzviet neatpazīst. Cilvēki jautā: kas tas ir – mango, papaija? Ķirbju sukādes īpaši garšo sievietēm – no Vācijas līdz pat Ķīnai.
Februāra sākumā „Rāmkalni” Maskavā notikušajā starptautiskajā pārtikas un dzērienu izstādē „ProdExpo”, kas ir lielākā ne vien Krievijā, bet visā Austrumeiropā, par savu produktu „Sukāžu asorti” saņēma zelta medaļu, bet no 20. līdz 25. februārim kopā ar vēl 10 uzņēmējiem no Latvijas piedalījās starptautiskajā izstādē „Gulfood 2016” Dubaijā. „Tā bija viena no lielākajām un kontaktiem bagātākajām izstādēm, kādā esam bijuši, un patīkami, ka arī tur mūsu sukādes tika novērtētas ļoti atzinīgi. Tagad tikai jāķeras klāt jauno kontaktu apstrādei un jācer uz nopietniem pasūtījumiem,” ir gandarīts Viktors.
Zem guloša akmens ūdens netek
Ko, vadoties no savas pieredzes, Viktors varētu ieteikt citiem uzņēmējiem, kas vēlas iziet eksporta tirgos? „Eksportā esam jaunpienācēji. Tiesa, īsā laikā esam apmeklējuši ievēroja
mu skaitu izstāžu,” uzsver uzņēmējs. „Vēl tikai „sildām motorus”, lai martā nosūtītu savu pirmo produkcijas kravu uz Ķīnu. Tas, protams, ir labs tirgus, taču tajā pastāv arī sīva konkurence, un, kā mums veiksies, rādīs tuvākā nākotne.
Bet mans galvenais ieteikums – vajag darboties, jo zem guloša akmens ūdens netek! Vajag aktīvi komunicēt – iet visur, kurp jūs aicina, kur pulcējas darbīgi cilvēki. Ir vērts izmantot LIAA piedāvātās programmas, jo aģentūrai ir pārstāvniecības daudzās pasaules valstīs, un tā var palīdzēt atrast tieši jums noderīgus kontaktus. Un vajag sarunāties ar cilvēkiem – arī pa ceļam uz izstādi jūs varat lidmašīnā nejauši iepazīties ar uzņēmēju, kurš jums var ieteikt ko vērtīgu.
Protams, katra izstāde – tas ir liels darbs un savā ziņā arī laimes spēle: atnāks pircējs vai neatnāks? Produkta veiksmi vai neveiksmi nosaka daudzi faktori, un katrā tirgū tie var būt citādi. Mana pieredze liecina: ja izstāde dod vienu divus labus kontaktus, tas jau ir daudz. Un noteikti ir vērts braukt uz vienu izstādi vairākkārt, jo tad cilvēki novērtē, ka esi stabils uzņēmējs, un jau ir gatavi domāt par nopietnu sadarbību.”
