Jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījums atkal nedaudz krita salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (galvenokārt dēļ mazāk pirktajām pārtikas precēm), kamēr gada pieaugums saglabājās mērens, 2.8%.
Gada izaugsmes tempi jūnijā bija diezgan līdzīgi gan pārtikas, gan nepārtikas precēm. Interesanti, ka, lai arī patērētāji kopumā kļūst optimistiskāki (jo pakāpeniski uzlabojas gaidas par ekonomisko situāciju un ģimenes finanšu stāvokli), novērtējums lielo pirkumu plāniem saglabājies stabils (bet novērtējums šī brīža lieliem pirkumiem pat samazinās).
Kopumā 2.ceturksnī mazumtirdzniecības sniegums bija tomēr labāks nekā 1.ceturksnī (kad iedzīvotāji vēl mēģināja pierast pie jaunajām cenām eiro izteiksmē). Tas nozīmē, ka mājsaimniecību tēriņu kāpums 2.ceturksnī, visticamāk, ir bijis straujāks un vairāk balstījis ekonomikas izaugsmi. Jāņem gan vērā, ka lielu daļu no mājsaimniecības tēriņiem veido arī pakalpojumi, kas, protams, neparadās mazumtirdzniecības apgrozījumā.
Sagaidāms, ka algu kāpums turpināsies un, neskatoties uz ievērojami lēnāku nodarbinātības kāpumu, kopējie iedzīvotāju ienākumi turpinās augt. Ja vien patērētāju optimisms nepasliktināsies, tas veicinās arī iedzīvotāju tēriņu (tostarp arī mazumtirdzniecības) izaugsmi. Izskatās gan, ka šogad ienākumu kāpums ir bijis straujāks nekā tēriņu kāpums. Mājsaimniecības turpina atmaksāt vecos kredītus, kas pēc apjoma ir lielāki nekā no jauna izsniegtie. Savukārt privātpersonu noguldījumi (t.sk. kontu atlikumi bankā) ir pieauguši, bet tas drīzāk saistīts ar eiro ieviešanu nevis ar lielāku uzkrājumu veidošanu. Proti, decembrī iedzīvotāji noguldījuši kontos vairāk nekā parasti, lai vienkāršotu sev valūtas maiņu, un liela daļa no šīs naudas tā arī palikusi kontos.
