Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka cenu līmenis augustā pakāpies par 0,3%, salīdzinot ar jūliju. Gada inflācija atkal pārsniegusi 3% atzīmi un atlikušajā gada daļā visdrīzāk turpinās pieaugt.
Lielākā ietekme uz mēneša inflāciju bija transportam (+2,1%), galvenokārt degvielas cenu pieauguma dēļ (+8,8%). Dārgāka siltumenerģija palielināja ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenu līmeni (+0,7%). Mēneša inflāciju mazināja pārtika (-1,2%), tai piedzīvojot ierasto sezonālo kritumu.
Iepriekšējos mēnešos inflāciju bremzēja dažādu notikumu birums. Enerģijas un finanšu tirgus mierināja trauslais pamiers Tuvajos Austrumos un fakts, ka satiksmes intensitāte Hormuza šaurumā palielinājās. Taču pamiera mūžs nebija ilgs – gan kinētiskā, gan ekonomiskā karadarbība augustā atsākās un vērojām strauju naftas cenu kāpumu. Jēlnafta sasniegusi teju 100 USD/barelu atzīmi. Turklāt naftas produktu pārstrādes maržas ir uzkāpušas debesīs, kas nozīmē, ka degviela patērētājiem ir vēl daudz dārgāka. Piemēram, septembra sākumā dīzeļdegvielas vairumtirdzniecības cena bija divreiz augstāka nekā jēlnaftas cena – pārstrādes marža bija rekordaugstā līmenī un sasniedza aptuveni 100 USD par barelu.
Arī iepriekš visai “mierīgā” dabasgāzes cena nu jau uzkāpusi līdz 73 EUR/MWh, vairāk nekā dubultojoties salīdzinājumā ar pērnā gada septembri. Gāzes krātuves gan tepat Inčukalnā, gan Eiropā kopumā pamazām pildās, taču uzkrātais apjoms ir salīdzinoši mazāks nekā pēdējos gados.
Jūlijā ieviestais samazinātais PVN atsevišķiem pārtikas produktiem turpinās vilkt pārtikas un arī kopējo inflāciju uz leju līdz pat nākamā gada jūnijam. Pārtikas cenas augustā bija par 4,0% zemākas nekā pērn. Tomēr skats uz nākamajiem mēnešiem šķiet mazāk iepriecinošs, jo pasaules cenu dinamika ir mainījusies. ANO pārtikas izejvielu indekss augustā sasniedza augstāko vērtību kopš 2022. gada izskaņas. Gan enerģijas cenu kāpums, gan Melnās jūras graudu eksporta pārrāvumi, gan klimata izaicinājumi visdrīzāk virzīs pasaules pārtikas cenas vēl augstāk. Tas, protams, atspoguļosies arī inflācijā Latvijā.
Swedbank prognozē, ka cenu līmeņa kāpums šogad vidēji varētu sasniegt 3,4% un nākamgad mazliet atslābt līdz 3,2% atzīmei. Tomēr risku nākamajam gadam ir daudz, un tie ir augšupvērsti.
