Līva Zorgenfreija, Swedbank Latvija galvenā ekonomiste
2024. gads Latvijas ekonomikā pagājis stagnācijas zīmē – Swedbank vērtējumā ekonomika sarukusi par 0,2% – tomēr gada beigās vairākās nozarēs varēja vērot atkopšanās asnus. Prognozējam, ka 2025. gadā Latvijas IKP augs par 2,2%, ko virzīs iekšējais pieprasījums – spēcīgāka izaugsme privātajā patēriņā, kā arī kāpums investīcijās. Pēc divu gadu krituma šogad gaidām arī eksporta kāpumu. 2026. gadā IKP izaugsmes rādītāji varētu vēl nedaudz uzlaboties (2,8%). Tomēr risku, tostarp saistītu ar ASV politikas ietekmi uz globālo tirdzniecību un mūsu eksporta partneru ekonomisko izaugsmi, netrūkst. Inflācija Latvijā tuvākajos gados būs 2-3% robežās, un ECB noteiktās procentu likmes turpinās sarukt.
ASV politikas virziena maiņa atbalsosies pasaulē
ASV ekonomikas izaugsmes temps šogad nedaudz saruks pret iepriekšējos pāris gados redzēto, bet tuvākajos gados IKP turpinās visai spēcīgi augt. Prezidents Tramps un viņa komanda šoreiz ir krietni gatavāki nekā pirmajā termiņā, un sola plašas pārmaiņas. Tomēr konkrētības par to, kāda tieši politika gaidāma nākotnē, joprojām ir ļoti maz, kas nozīmē lielu neskaidrību pasaules ekonomikas attīstības prognozēšanā. Jauni ASV importa tarifi ieviesti vēl nav, bet Tramps jau izmantojis tarifus kā kaulēšanās ieroci pret Kolumbiju, un panācis savu. Tuvākajos gados gaidām augstākus ASV importa tarifus, imigrācijas tālāku ierobežošanu un nelielas daļas nelegālo imigrantu deportāciju. Gaidāmi arī centieni samazināt nodokļus. Taču pieņemam, ka kopumā realizētā politika būs mazāk radikāla nekā Trampa draudi un solījumi liecina, līdz ar to arī prognozētā ietekme uz ekonomiku tuvākajos gados nebūs ļoti būtiska. Viens no Trampu ierobežojošajiem faktoriem būs ASV valsts parāds, kas jau šobrīd ir ļoti augsts. Tādēļ, piemēram, plašu papildus nodokļu samazinājumu, vai milzu tēriņus nelegālo imigrantu deportācijām negaidām. Otrs faktors – finanšu tirgi, kas, negatīvi reaģējot uz radikālākiem priekšlikumiem, varētu darboties kā “saprāta balss”.
Trampa tarifi bremzēs Eiropas izaugsmi, tomēr tirdzniecības ierobežojumi ir tikai viens no ekonomiku ietekmējošiem faktoriem. Eiropas valstīs tendences ir visai atšķirīgas. Eirozonas kodols šogad uzrādīs vien ļoti lēnu izaugsmi. Vācijas ekonomiku un rūpniecību kavēs augstās enerģijas izmaksas un augošā konkurence no Ķīnas. Savukārt Francijas valdība centīsies iegrožot tēriņus, kā rezultātā fiskālais stimuls ekonomikai krietni samazināsies. Turpretim straujāka attīstība gaidāma Eiropas dienvidos, piemēram, Spānijā, kur palīdz Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļi. Arī ziemeļos, piemēram, Zviedrijā, prognozes ir optimistiskākas nekā Vācijā un Francijā. Tas tādēļ, ka pozitīvā ietekme no zemākām procentu likmēm gaidāma lielāka nekā pārējā Eiropā, jo privātā sektora aizņēmumu slogs ir samērā liels, un vairums izsniegto kredītu ir ar mainīgajām likmēm.
Lai gan gāzes un naftas cenas pēdējā laikā augušas, joprojām prognozējam, ka inflācija Eiropā tuvākajos gados būs samērā zema. Tas ļaus gan eirozonas, gan Zviedrijas centrālajām bankām turpināt procentu likmju samazināšanu. Eiropas Centrālās bankas (ECB) noguldījumu iespējas uz nakti likme, kam cieši seko arī EURIBOR, saruks līdz 1,75% šī gada septembrī, bet 2026. gada sākumā gaidām vēl vienu pazeminājumu, sasniedzot 1,5%.
Eksportā šogad kāpums pēc divu gadu krituma
Latvijas eksporta rādītāji pērnā gada otrajā pusē uzlabojās. Gada nogalē spēcīgi auga pakalpojumu eksports, visticamāk pateicoties kāpumam IKT pakalpojumos. Arī preču pusē ir pozitīvi signāli – apstrādes rūpniecība gada nogalē uzrādīja pozitīvu tendenci, un arī eksporta pasūtījumu novērtējums tuvākajiem mēnešiem uzlabojies. Kas gaidāms turpmāk? No vienas puses – ASV tarifi kavēs starptautiskās tirdzniecības attīstību, un arī izaugsmes prognozes partnervalstīs ir nedaudz pazeminātas. No otras puses – šogad kopumā lielākajā daļā mums svarīgo eksporta tirgu IKP augs straujāk nekā 2024. gadā, tostarp Zviedrijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Lietuvā un pat Igaunijā. Atgūšanās eksportā būs pakāpeniska, bet prognozējam, ka šogad, pēc divu gadu pārtraukuma, beidzot redzēsim kāpumu Latvijas eksporta apjomā un eksporta ienākumos.
Inflācija būs mērena, algas augs un patēriņš lēnām kāps
Inflācija pērn bija ļoti zema (1,3%), tomēr gada beigās kāpa, un šogad un nākamgad turēsies 2-3% robežās. Straujāka inflācija gaidāma, jo ekonomika būs spēcīgāka, pakalpojumu un pārtikas cenās turpināsies kāpums, bet enerģijas cenas vairs nevilks kopējo cenu līmeni uz leju. Bruto algas 2025. gadā augs lēnāk nekā pērn (6,5%). Tam ir divi galvenie iemesli. Viens – publiskā sektorā algu fonda kāpums ierobežots 2,6% apmērā. Otrs – privātie uzņēmumi pēc trīs gadus ilgās ekonomikas stagnācijas nevarēs atļauties algas celt tik strauji kā iepriekš. Bremzēšanos jau šobrīd redzam Swedbank klientu algu datos.
Strādājošo pirktspēja tuvākajos gados turpinās augt. Lai gan bruto algu pieaugums šogad būs zemāks, bet inflācija – augstāka nekā pērn, algu kāpums joprojām turpinās būt straujāks nekā cenu līmeņa pieaugums. Jāatzīmē, ka kāpums vidējai neto algai – jeb algai “uz rokas” – šogad solās būt būtiski straujāks nekā bruto algu pieaugums, pateicoties fiksētā neapliekamā minimuma ieviešanai. Darba tirgus saglabāsies noturīgs, un bezdarbs pamazām saruks. Visi šie faktori uzlabos patērētāju noskaņojumu, kas savukārt palīdzēs pakāpeniski augt privātajam patēriņam. Jau pērnā gada nogalē redzējām pieaugumu mazumtirdzniecībā, kas šogad turpināsies.
Investīcijās skats šogad cerīgāks nekā pērn
Investīcijās pērnais gads bija bēdīgs. Vērojām piezemētu aktivitāti gan privātajās, gan publiskajās investīcijās. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma investīciju realizācija Latvijā būtiski atpaliek no plāna. Ņemot vērā to, ka Atveseļošanas fonda projektiem jābūt ieviestiem līdz 2026. gada augustam, kavēties vairs laika nav. Turklāt jāsāk ieviest arī Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda projekti, kur savukārt krietni aizkavējusies Ministru Kabineta noteikumu izstrāde. Tas nozīmē, ka tuvākajos gados gaidām “uzrāvienu” publiskajās investīcijās.
Privātās investīcijas pērn kavēja gan ekonomikas stagnācija, gan ģeopolitikas ēna, gan fakts, ka liela daļa pērnā gada vēl pagāja augstu ECB noteikto procenta likmju zīmē. EURIBOR uz gada beigām jau bija krietni sarucis, un ekonomikas aktivitātē parādījās cerību stari. Tas virzīja aizņemšanās kāpumu. Mājsaimniecību aizņēmumu portfelis gada beigās auga straujākajā tempā kopš lielās finanšu krīzes. Arī uzņēmumu pusē kreditēšanas tempi palielinājās. ECB likmju tālāks kritums šogad un mājsaimniecību stabilā finanšu situācija ļauj prognozēt, ka privātpersonu pusē, tostarp mājokļu kredītos, kāpums turpināsies. Arī uzņēmumu pusē ekonomikas pakāpeniska atgūšanās un zemākas likmes veicinās aizņemšanos un investīcijas. Tomēr kavējošs faktors var būt banku solidaritātes iemaksa, kuras uzbūve pēc būtības jauno kreditēšanu uzņēmumu segmentā soda, nevis veicina.
Ar pilnu ekonomikas apskatu angļu valodā var iepazīties šeit.
