Līva Zorgenfreija, Swedbank Latvija galvenā ekonomiste
Pagājuši vien četri gadi kopš iepriekšējās energokrīzes, kad jau redzam jaunu enerģijas šoku un nākas runāt par iespējamu jaunu energokrīzi. Tuvo Austrumu karš nācis brīdī, kad, par spīti tarifu vilnim un ģeopolitiskajai nestabilitātei, Eiropas un Latvijas ekonomikas bija sākušas atkopties. Tika prognozētas samērā zemas pasaules enerģijas un pārtikas cenas, zema un stabila inflācija kā arī ekonomiskās izaugsmes turpināšanās un pat paātrināšanās gan Latvijā, gan vairumā mūsu partnervalstu.
Kara mērķi no ASV puses nav skaidri, un ir neiespējami noteikt, cik ilgi tas vilksies. Tās var būt vairākas nedēļas, vai ilgāks periods. Nav arī izslēgts, ka prezidents Tramps jau drīz paziņo par kara beigām.
Tomēr tas nenozīmēs, ka visas iesaistītās puses pārtrauks destruktīvās aktivitātes, reģions pēkšņi atgriezīsies pirmskara situācijā un kuģošana Hormuza šaurumā uzreiz kļūs droša. Galvenais ietekmes uz ekonomiku noteicējs būs laiks. Jo ilgāka būs šī krīze Tuvajos Austrumos, jo iepriekšējās prognozes būs mazāk ticamas, un jo pesimistiskāks kļūs skats uz nākotni.
Pasaules cenas
Tuvie Austrumi ir galvenais pasaules energoresursu ieguves reģions, un ir daudz nozīmīgāks spēlētājs pasaules enerģijas tirgū nekā Krievija, kuras rīcība izraisīja iepriekšējo energokrīzi. Caur Hormuza šaurumu, kurā satiksme šobrīd ir būtiski traucēta, parasti plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un piektdaļa sašķidrinātās dabasgāzes. Tas rada bažas gan par energoresursu cenu, gan to pietiekamību visā pasaulē. Naftas un gāzes tirgus ir globāls, un nav tik lielas nozīmes, kuras valstis iepriekš bija lielākās importētājas no kara skartā reģiona – cietēji būs visi.
Energoresursu cenas reaģējušas strauji un nervozi augot. Sākotnēji tirgi iecenoja samērā īsu konfliktu, dienām ritot, bilde zīmējās drūmāka, bet nesenie prezidenta Trampa paziņojumi tirgu nedaudz nomierinājuši un cenu līmenis atkal norāda uz cerībām par drīzu konflikta risinājumu. Kopējā nenoteiktība ir ļoti augsta, skaidrs, ka vēl redzēsim lēcienus un svārstības cenās, nav arī izslēgts, ka tirgi kādos brīžos pārreaģēs.
Energoresursu cenu dinamiku noteiks tas, cik ilgi būs traucēta kuģošana Hormuza šaurumā, un cik apjomīgi būs izejvielu ieguves vai pārstrādes pārtraukumi. Energoresursu ieguve, pārstrāde, gāzes sašķidrināšana var tikt pārtraukta gan tādēļ, ka cietusi infrastruktūra, gan – arvien vairāk – tāpēc, ka nav, kur produktus uzglabāt. Jāatceras, ka naftas ieguves, vai gāzes sašķidrināšanas atsākšana var būt garš process un aizņemt vairākas nedēļas vai pat mēnesi. Jo ilgāka pauze, jo sarežģītāka un ilgāka būs ražošanas atsākšana.
Ir vairāki naftas cenas kāpumu ierobežojoši faktori. Naftas eksportam no reģiona ir arī alternatīvs ceļš – cauruļvadi, kas apiet Hormuza šaurumu – taču to kopējā papildus kapacitāte ir vien aptuveni ceturtā daļa no Hormuza šauruma apjomiem. Vēl viens faktors – pirms kara sākuma pasaules valstu naftas krājumi bija būtiski – īpaši – Ķīnas krājumi. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra jau paziņojusi par iespējamu koordinētu stratēģisko krājumu laišanu tirgū. Turklāt bija pulka jau jūrā esošu tankeru ar (lielākoties) sankcionētu Krievijas kā arī Irānas un Venecuēlas naftu, kas nevarēja atrast pircējus. Šie krājumi tiek, var tikt un tiks izmantoti. Tas var būt neliels atspaids naftas cenām, bet neaizstās Hormuza šauruma darbības apstāšanos un nav ilgtermiņa risinājums.
Gāzes cenu kāpumu mazinošu faktoru īstermiņā tikpat kā nav. Redzam līdzīgu cīņu par gāzes piegādēm starp Eiropu un Āziju, kādu redzējām pēc Krievijas izraisītās iepriekšējās energokrīzes, bet cenu līmenis pagaidām vēl ir salīdzinoši zems. Atšķirībā no naftas, gāzi uzkrāt ir grūtāk un tās krājumi ir nelieli, piemēram, Eiropas gāzes krātuvju piepildījums ir ļoti zems. Labā ziņa ir tā, ka esam starpsezonā – pieprasījums šobrīd nav ļoti augsts, jo ziema Eiropā ir beigusies, bet vasaras karstums Āzijā vēl nav īsti sācies. Pozitīvi arī, ka, augot ASV eksporta kapacitātei, 2026. gada laikā palielināsies piegādes no ASV, kas palīdzēs mazināt cenu spiedienu.
Pašu enerģijas izejvielu cenas nav vienīgais pasaules inflāciju veicinošais faktors. Izmaksas kāpj konteineru un kravu pārvadājumos gan frakta kāpuma dēļ, gan tādēļ, ka kuģiem var būt jāizvēlas garāki piegādes ceļi. Strauji augušas arī konflikta reģionā esošo kuģu apdrošināšanas izmaksas, ja apdrošināšana vispār ir pieejama. ASV prezidents Tramps solījis apdrošināšanas atbalsta mehānismu un pat tankkuģu eskortēšanu, bet tas būtu ļoti dārgi, sarežģīti, un situāciju pilnībā neatrisinās.
Vēl viens aspekts ir ietekme uz pasaules pārtikas cenām. Pārtikas cenas varētu augt ne tikai transporta izmaksu kāpuma, bet arī mēslojuma sadārdzināšanās un pieejamības trūkuma dēļ.
Dabasgāze ir būtiska izejviela slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanā, kas nozīmēs mēslojuma trūkumu un augstākas cenas. Turklāt Persijas līča reģionā atrodas dažas no pasaulē lielākajām mēslošanas līdzekļu rūpnīcām, un caur Hormuza šaurumu plūst apmēram trešdaļa no pasaules mēslojuma līdzekļiem. Ietekme uz pārtikas pieejamību un cenām nāks ar nobīdi – analītiķi prognozē augstas pasaules pārtikas cenas gada otrajā pusē.
Šim konfliktam var būt arī citas blaknes. Piemēram, analītiķi minējuši iespējamus traucējumus pusvadītāju piegādes ķēdē, jo trešdaļu no pasaules hēlija apjoma ražo Katara, bet hēlijs ir būtisks pusvadītāju ražošanas procesā.
Ietekme uz Eiropas un Latvijas ekonomiku
Daudziem karš Tuvajos Austrumos var šķist kas tāls un tāds, kas uz Latviju īpaši neattiecas. Taču šī reģiona milzu nozīmība pasaules enerģijas tirgū nosaka, ka negatīvā ietekme var potenciāli būt nozīmīga.
Eiropai un Latvijai šis konflikts nozīmē energoresursu cenu kāpumu, jo esam enerģijas izejvielu importētāji. Ātrākā ietekme uz reālo ekonomiku redzama degvielas cenās. Tās tipiski ir pirmās, kas reaģē – Latvijā parasti ar dažu nedēļu nobīdi, bet šoreiz reakcija redzama jau ātrāk. Savukārt gāzes cenu kāpuma ietekme būs redzama, piemēram, elektrības cenās to mājsaimniecību un uzņēmumu rēķinos, kas izvēlējušās biržas cenu.
Inčukalna gāzes krātuves piepildījums šogad ir krietni zemāks nekā tipiski. No vienas puses, aukstā ziema – aktīvākais gāzes tērēšanas laiks – jau ir galā. No otras puses, tas nozīmē, ka šovasar krātuvi no zemāka līmeņa nekā pērn uzpildīt visdrīzāk nāksies par krietni augstākām cenām nekā iepriekš cerēts. Irānas konflikta eskalācija vēlreiz parāda, ka pie tik svārstīgas pasaules ģeopolitiskās situācijas investīcijas energodrošībā un lielāku gāzes uzkrājumu veikšana laikos, kad cenas ir pievilcīgas, ir visai laba ideja.
Svarīgi sekot ne tikai enerģijas cenai, bet arī eiro/dolāra kursam. Valūtas tirgos redzam eiro kritumu attiecībā pret dolāru. Tas pastiprina energoizejvielu cenu kāpuma efektu uz cenām Eiropā, un sadārdzina Eiropas importu kopumā, draudot palielināt inflāciju.
Līdz ar to – karš Tuvajos Austrumos visdrīzāk nozīmēs augstāku inflāciju nekā līdz šim prognozēts (janvārī Swedbank prognoze bija 2,8% inflācija Latvijā 2026. gadā).
Jo ilgāk konflikts velkas, jo augstāks un ilgstošāks būs cenu kāpums ekonomikā un lielāka iespēja inflācijai “iesakņoties”. Energoresursu cenu kāpums palielinās spiedienu gan uz mājsaimniecību izdevumiem, gan uzņēmumu izmaksām. Otrreizējie efekti jau nāks caur citu preču un pakalpojumu cenām, īpaši – ja to ražošana / pakalpojumu sniegšana ir energointensīva.
Būtisks jautājums ir, kā augstākas inflācijas apstākļos rīkosies Eiropas Centrālā Banka (ECB), kas noguldījumu likmi uz nakti jau kopš pērnā gada vidus tur 2% līmenī. No vienas puses, karš Tuvajos Austrumos ir ārējs šoks, vienreizējs un, iespējams, īslaicīgs cenu līmeņa kāpums, uz kādiem klasiski centrālās bankas nereaģē. No otras puses, arī iepriekšējās energokrīzes laikā dzirdējām līdzīgus argumentus, taču beigās izrādījās, ka centrālās bankas, iespējams, reaģējušas novēloti, ļaujot inflācijai kļūt pārāk straujai un inflācijas gaidām pārāk būtiski palielināties. Līdz ar to, lai gan tuvākajā laikā likmju kāpumu neprognozējam, ECB visdrīzāk būs īpaši piesardzīga, lai izslēgtu inflācijas problēmas saasināšanos vidējā termiņā. Tirgi šobrīd pat ieceno likmju kāpumu gada otrajā pusē.
Eiropas un Latvija ekonomikas pēc 2022. gada bijušas stagnācijā, un tikai pēdējā laikā vērojama atkopšanās (Swedbank janvāra prognoze bija 2,3% izaugsme Latvijā 2026. gadā). Gadījumā, ja Tuvo Austrumu karš ieilgst, redzēsim negatīvu ietekmi uz ekonomikas izaugsmes rādītājiem. Šādā scenārijā būtiski augstākas energoresursu cenas mājsaimniecībām nozīmēs lielākus tēriņus par enerģiju un transportu, un mazāk brīvo līdzekļu citiem tēriņiem. Augstāka inflācija var noslāpēt mājsaimniecību pirktspējas kāpumu. Līdz ar to gaidītā privātā patēriņa atkopšanās var izpalikt. Patēriņa un investīciju aktivitāti var ierobežot arī iespējamā ekonomikas dalībnieku noskaņojuma pasliktināšanās, ko veicinātu gan inflācijas kāpums, gan arī valdošā nenoteiktība.
Ja enerģijas izmaksas aug ļoti būtiski un ilgstoši, tas var nozīmēt, ka līdzīgi kā 2022. gadā, augstās cenas piespiež samazināt enerģijas patēriņu. Var arī būt pieprasījums pēc jauniem mājsaimniecību un uzņēmumu atbalsta mehānismiem. Tomēr Eiropas valstu budžetu un parādu situācija jau šobrīd nav izcila, un tik plašus atbalsta pasākumus kā Covid-19 vai iepriekšējās energokrīzes laikā nespēsim atļauties. Ilgstoši augstas enerģijas cenas būtu arī jauns cirtiens pa Eiropas jau tā novājināto energointensīvo rūpniecību un vēl vairāk traumētu Eiropas konkurētspēju.
Šobrīd izteikt jaunas prognozes par inflāciju vai ekonomikas izaugsmi ir pāragri – ir ļoti daudz iespējamo scenāriju.
Latvijas Banka lēš, ka, gāzes cenai pieaugot no 30 līdz 60 EUR/MWh, inflācija Latvijā palielinātos par aptuveni 1,5 procentpunktiem; savukārt naftas cenas kāpums par 10% vidējā termiņā inflāciju palielinātu par aptuveni 0,5 procentpunktiem. Tas nav maz.
