Centrālās bankas savaldījušas inflācijas pūķi?
ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džejs Pauels decembra preses konferencē atzina, ka centrālā banka ir labā pozīcijā (“we are well positioned”), lai nogaidītu un vērotu, kā attīstīsies ekonomika. Bet Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja Kristīne Lagarda jau kopš vasaras ECB preses konferencēs apstiprina, ka ECB ir labā situācijā (“we are in a good place”), kas gan nenozīmējot to, ka centrālā banka ir nekustīga.
ECB, arī Latvijas Bankas, galvenais darbības uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti, un par mērķi ir izvēlēta vidējā termiņa inflācija 2% līmenī. Inflāciju centrālās bankas mēģina regulēt, nosakot procentu likmes. Papildu instrumenti ir naudas iepludināšana tirgū (QE – quantitative easing) vai izņemšana (QT – quantitative tightening) no tirgus. Centrālā banka ne visu var ietekmēt ar procentu likmju mainīšanu, tomēr to izmaiņas noteikti ietekmē iedzīvotāju un uzņēmumu aktivitāti (veicina vai mazina interesi aizņemties naudu), bet aktivitāte pastarpināti atstāj ietekmi uz patēriņu un cenu uzvedību. ECB prognozē, ka inflācija 2026. gadā pazemināsies līdz 1,9%, bet 2027. gadā – līdz 1,8%, pēc tam pakāpjoties līdz 2% atzīmei. Šādā situācijā pēc depozīta procentu likmes pazemināšanas no 4% (2024. gada jūnijs) līdz 2% (2025. gada jūnijs) ECB var “atpūsties”, jo, lai arī apkārt ir daudz risku, ekonomikas veselība ir laba.
ASV FRS ir duālais mandāts, kur pie cenu stabilitātes nodrošināšanas nāk klāt rūpes par maksimālu nodarbinātību. Eirozonā bezdarbs ir tuvu vēsturiski zemākajai atzīmei kopš eiro ieviešanas, un šobrīd bezdarba līmenis nav prožektoru gaismā (ja nu vienīgi inflācijas kontekstā uzmanību piesaista algu kāpums). ASV situācija ir sarežģītāka. Inflācijas spiedienam vājinoties un pieaugot bezdarba līmenim, FRS pirmajā raundā pagājušajā gadā procentu likmi pazemināja no 5,5% (septembrī) līdz 4,5% (decembrī), tad ieturēja garāku pauzi un otrajā raundā šogad veica trīs pazeminājumus no 4,5% (septembrī) līdz 3,75% (decembrī). Šobrīd ASV, kas ir lielākā ekonomika un lielākais kapitāla tirgus pasaulē, abās frontēs (darba tirgus un inflācija) ir izaicinājumi. Inflācija turas virs Centrālās bankas izvirzītā 2% mērķa (tarifu ietekme), bet bezdarba līmenis pamazām raušas augšup (novembrī 4,6%). Decembrī publicētās ASV FRS bezdarba līmeņa prognozes gan nerāda bezdarba došanos pretī 5% atzīmei, bet, tā kā ASV valsts iestādes diezgan ilgu laiku nestrādāja un visi dati vēl nav apkopoti, pastāv iespēja, ka prognozes būs jākoriģē, jo jau novembrī tika sasniegta bezdarba līmeņa prognožu koridora augšējā atzīme. Ar procentu likmju izmaiņām šobrīd nevar vienādi ietekmēt gan inflācijas, gan nodarbinātības rādītājus, jo inflācijas turpmākai savaldīšanai varbūt vajadzētu celt procentu likmes, bet darba tirgus atbalstīšanai procentu likmes, iespējams, būtu jāpazemina. Tomēr, tā kā abi rādītāji šobrīd neuzrāda pārāk bīstamas tendences, Centrālā banka var atļauties nogaidīt un vērot turpmāko darba tirgus un cenu uzvedību.
Uzņēmumu vērtības summa pasaulē pieauga
Finanšu tirgi šādu centrālo banku noskaņojumu vērtē pozitīvi, kas ir redzams akciju cenās un lielā daļā mūsu tiešo vai netiešo investīciju rezultātos 2025. gadā. Gribu tikai atgādināt, ka visi Latvijas iedzīvotāji, kuri dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija, ir pensiju 2. līmeņa dalībnieki, tātad investori, kuri 2025. gadā 5% no savas algas ar pensiju plānu pārvaldnieku palīdzību katru mēnesi investē finanšu tirgos. Kur tieši aiziet investīcijas, ir jāskatās izvēlētā ieguldījumu plāna dalībniekam paredzētajā pamatinformācijā (to apskatīt var www.manapensija.lv). Līdz Ziemassvētkiem visi pensiju 2. līmeņa plāni uzrādīja pozitīvus gada rezultātus (no +0,6% līdz +8,5%). Tie, kuri seko līdzi akciju tirgus indeksiem, var jautāt: “Kāpēc tik maz nopelnīts, ja, piemēram, ASV S&P500 indekss šogad pakāpies vairāk nekā par 16%?” Te jāatgādina, ka šis nebija tas labākais gads ASV dolāram, kura vērtība pret eiro šogad zaudējusi aptuveni 11%. Ja mēs no indeksa +16% atņemam tos 11% nost, atliek 5%, kas jau ir samērojami ar dažu P2L plānu uzrādītājiem rezultātiem (plus dividendes, mīnus komisijas).
Ārvalstu akciju tirgos, kur tiek investēta lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju naudas, trīs un četru ciparu procentu kāpumi akciju cenām ir ekstrēma, tomēr bieži sastopama lieta, taču Baltijā tik bieži novērot šādus akciju cenu kāpumus neizdodas. Šis gads atnesa pozitīvu pārsteigumu, jo Latvijas uzņēmuma Kalve Coffee akciju cena piedzīvoja galvu reibinošu kāpumu. Uzņēmuma akcijas akciju publiskajā piedāvājumā 2024. gada decembrī varēja iegādāties par 6 eiro, 2024. gadu akciju cena pabeidza ar 6,66 eiro cenu, bet pirms Ziemassvētkiem šogad cena sasniedza 18,2 eiro (kopš gada sākuma +173%). Protams, skeptiķi norādīs uz to, ka tirgošanās aktivitāte ir ļoti zema (gada laikā 8,6 darījumi vidēji dienā) un vidējais apgrozījums dienas laikā šogad bija ap 1100 eiro, bet oficiālā cena ir oficiālā cena. Šogad ir arī daudz citu veiksmīgu Baltijas uzņēmumu, kuru akciju cena uzrādīja vismaz divciparu procentu pieaugumu.
Kad sudrabs sniedz vairāk par zeltu
Vai jums ir zelta laulības gredzens? Vai kāda zelta vai sudraba rotaslieta? Apsveicu! Zelta un sudraba cena šogad piedzīvoja lielāko vērtības pieaugumu gada laikā kopš XX gadsimta 70. gadu beigām. Metālu cenas tirgū parasti nosaka dolāros, bet mums kā eirozonas iedzīvotājiem svarīga ir cena eiro. Zelta cena, rēķinot eiro, šogad pakāpās tuvu 50%, bet sudraba vērtība pieauga aptuveni 110%. Rēķinot cenu dolāros, bilde izskatās vēl skaistāka, attiecīgi zeltam kāpums ir ap 70%, bet sudrabam – 139%.
Cerot uz labu 2026. gadu
Ko sagaidīt 2026. gadā? Ja vien būtu kristāla bumba… Ja tic centrālo banku prognozēm, nākamais būs izaugsmes gads. Tempi varbūt netiek solīti tie augstākie, bet izaugsmei jābūt. Tāpat centrālās bankas uzskata (ja nav negaidītu pārsteigumu no ASV prezidenta tarifu jomā), ka ir savaldījušas inflāciju. Tas nenozīmē, ka dzīve kļūs lētāka. Nākamajā gādā sola vājāku cenu kāpumu – tātad līdz šim augušās cenas turpinās kāpt, bet lēnākā tempā. Tas gan nav nekāds mierinājums patērētājiem. Tomēr kompensācijai tiek sagaidīts arī turpmāks algu pieaugums. Visticamāk vērtspapīru tirgos saglabāsies augsts cenu svārstīgums, jo mākslīgā intelekta bums, kurš šogad virzīja akciju indeksus augšup, vēl nav beidzies un tikai laiks rādīs, kurš šajā tirgū uzplauks un kurš neizdzīvos, taču mākslīgais intelekts vairs nav tikai tehnoloģiju kompāniju jautājums – tas ienāk un turpinās ienākt teju visu uzņēmumu ikdienā. Eirozonas kredītņēmēji jāapbēdina, jo turpmāku eiro procentu likmju pazeminājumu pagaidām tirgus negaida (spriežot pēc nākotnes darījumu tirgus cenām), tomēr nelielu procentu pazeminājumu varētu sagaidīt ASV dolāram. Tā savukārt ir laba ziņa krājējiem, jo arī depozītu procentu likmēm vairs nevajadzētu būtiski pazemināties.
Lai kāds būs nākamais gads, tas kā vienmēr nāks ar cenu svārstībām, tādēļ novēlu stiprus nervus, labu veselību un stabilu naudas plūsmu!
