Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka neskatoties uz nelielu kritumu mēneša laikā (par sezonāli koriģētiem 0.3% salīdzināmās cenās), apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi jūnijā ir pieauguši par 5,0% (kalendāri koriģēti dati salīdzināmās cenās) salīdzinājumā ar pērno gadu. Kopumā šī gada pirmajā pusē izlaides kāpums sasniedza 4,0% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Pieauguma temps ir līdzīgs tam, kādu redzējām iepriekšējā gada pirmajos sešos mēnešos.
Dati par apgrozījumu apstrādes rūpniecībā liecina, ka jūnijā apgrozījums eksportā auga būtiski straujāk (+7,6% gada laikā) nekā vietējā tirgū (+2,9%). Šie dati gan, protams, var svārstīties pa mēnešiem, un kopumā līdz šim 2026. gadā vietējā tirgū apstrādes rūpniecības apgrozījums tomēr ir audzis nedaudz straujāk.
Apakšnozaru dalījumā jūnijā būtiskāko devumu kopējā apstrādes rūpniecības izaugsmē nodrošinājušas gatavo metālizstrādājumu ražošana, kas gada laikā augusi par straujiem 19%, un ķīmiskā rūpniecība – kāpums izlaidē par 52%. Nozīmīgs devums nācis arī no lielākiem tekstilizstrādājumu ražošanas apjomiem (+122%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas (+17%), kā arī pārtikas ražošanas (+6%). Ārkārtīgi straujais kāpums ķīmisko izstrādājumu un tekstilizstrādājumu ražošanā, visticamāk, šobrīd saistīts ar atsevišķiem lielākiem pasūtījumiem. Savukārt turpmākajos gados ķīmiskās rūpniecības izlaidi varētu veicināt biometāna ražošanas attīstība. Šī gada pirmajā pusgadā kopējo apstrādes rūpniecības izaugsmi virzīja tās pašas nozares, kas jūnijā.
Kamēr daļa apakšnozaru uzrāda stabilu un iepriecinošu sniegumu, teju trešdaļā apakšnozaru, par kurām pieejami dati, izlaides apjomi šogad ir sarukuši. Tiesa, kritums galvenokārt vērojams pēc produkcijas apjoma mazākās nozarēs, piemēram, dzērienu, ādas izstrādājumu un papīra izstrādājumu ražošanā, tāpēc kopējā nozares sniegumā šo ietekmi redz mazāk. Tomēr tas parāda, ka izaugsme nav visaptveroša. Turklāt jūnijā saruka arī lielākās apakšnozares – kokapstrādes ražošanas apjomi, kas šogad kopumā stāv uz vietas. Jūnijā ir apstājies arī nemetālisko minerālu (pārsvarā būvmateriāli) izlaides kāpums. Pasūtījumi kokapstrādē būtiski neaug, tāpēc nav pamata nozares izlaidē tuvākajos mēnešos gaidīt strauju kāpumu. Eksporta iespējas ierobežo lēnā ēku būvniecības izaugsme ierastajos noieta tirgos, kā arī ASV importa tarifi. Savukārt nemetālisko minerālu ražošanā pasūtījumu apjoms ir būtiski audzis un liek domāt, ka arī ražošanas apjomu izaugsme drīzumā atgriezīsies.
Noskaņojums apstrādes rūpniecības uzņēmumu vidū Latvijā atbilst vēsturiski vidējam līmenim, tātad kopumā diezgan neitrāls. Tai pat laikā tas šogad ir par kripatiņu pozitīvāks nekā iepriekšējos trīs gados, un pēdējo mēnešu attīstība ir diezgan stabila. Arī pasūtījumos kopējā tendence joprojām ir optimistiska. Attiecīgi varam sagaidīt, ka tuvākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā produkcijas apjomi turpinās augt, lai gan izaicinājumu, it īpaši ārējā makroekonomiskajā vidē, joprojām netrūkst.