Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
2025. gads pagāja augstas neskaidrības un pasaules tirdzniecības saspīlējumu zīmē, taču Latvijas ekonomikai nesa 1,7% izaugsmi pēc ilgstošas stagnācijas. Šis gads sācies ar ģeopolitisku turbulenci, kā arī draudiem par jauniem tarifiem, kas var novest pie tirdzniecības kariem. Riski ir augsti, bet pamata scenārijā prognozējam, ka tarifi saglabāsies pērnā gada līmenī. Tarifu efekts, ko izjutīsim pārsvarā netieši – caur tirdzniecības partneriem un lielāku konkurenci – šogad bremzēs Latvijas eksporta izaugsmes iespējas. Tomēr ekonomiku turpinās balstīt iekšējais pieprasījums – investīcijas, valdības tēriņi un arī mājsaimniecību patēriņš, kas pērn beidzot modās no snaudas. IKP šogad un nākamgad augs par attiecīgi 2,3% un 2,5%. Inflācija 2026. un 2027. gadā būs mazāk strauja nekā pērn, sasniedzot attiecīgi 2,8% un 2,7%.
Pasaules ekonomikas trauslā izaugsme
Pērnā gada pasaules ekonomikas izaugsme bija pārsteigums, un nāca kā par spīti milzu nenoteiktībai un strauji augošam protekcionismam. Risku arī šogad ir ļoti daudz, un tie visi ir ar negatīvu potenciālo ietekmi uz izaugsmi. Pērn ASV ekonomiku balstīja ar mākslīgo intelektu (MI) saistītais investīciju bums un akciju tirgus kāpums, bet nu jau kādu laiku ir bažas par MI burbuļa iespējamo plīšanu. Ģeopolitiskie saspīlējumi, pie kuriem pērnā gada otrajā pusē pasaules ekonomika un finanšu tirgi jau bija zināmā mērā pieraduši, šogad atkal saasinājušies. Ir vēl tikai janvāris, bet ASV prezidents Tramps paspējis sagūstīt Venecuēlas diktatoru Maduro un pārņemt kontroli pār Venecuēlas naftas rezervēm. Viņš arī pieprasījis Dānijai atdot Grenlandi ASV, un paziņojis par jauniem, augstākiem tarifiem tām valstīm, kas nostājas Dānijas pusē Grenlandes jautājumā. Eiropa draud ar atbildes tarifiem un ES Pretpiespiešanas instrumenta iedarbināšanu, kas visdrīzāk nozīmētu tirdzniecības karu sākšanos ar ļoti negatīvām sekām pasaules ekonomikai. Visbeidzot, ar kriminālizmeklēšanas sākšanu pret ASV centrālās bankas (Fed) vadītāju arī būtiski pastiprinājušies draudi Fed neatkarībai, kas finanšu tirgos var radīt bažas par iespējamu nekontrolētu ASV inflācijas kāpumu nākotnē.
Pamata prognozēs pieņemam, ka ģeopolitiskie saspīlējumi pierims, tarifi saglabāsies pērnā gada līmenī, ASV centrālā banka saglabās savu neatkarību, MI investīcijas turpināsies un arī akciju tirgū burbuļa plīšanu negaidām. Līdz ar to – globālā izaugsme turpināsies. Vairākās Eiropas valstīs IKP pieaugums tiek prognozēts straujāks nekā pērn, tostarp Vācijā, Zviedrijā, Somijā un arī Baltijas valstīs. Eiropas eksports cietīs no tarifu sloga, bet iekšējais pieprasījums – tostarp fiskālais atbalsts, ieguldījumi aizsardzībā, infrastruktūrā un mājsaimniecību patēriņš – palīdzēs ekonomikai augt. Inflācija eiro zonā šogad noslīdēs zem 2% mērķa atzīmes, un saglabāsies zema visā prognozēšanas periodā. Eiropas Centrālās Bankas (ECB) procentu likmes šobrīd ir zemākajā punktā. ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme, kam cieši seko EURIBOR, saglabāsies esošajā 2% līmenī gan šogad, gan 2027. gadā.
Latvijā cerības par atkopšanās turpināšanos
Pēc ieilgušas stagnācijas Latvijas IKP visdrīzāk audzis par aptuveni 1,7% 2025. gadā. Pozitīvas ziņas pērn nāca no apstrādes rūpniecības puses, kur reģistrēta otrā straujākā ražošanas apjomu izaugsme Eiropas Savienībā. Strauji kāpa investīcijas, un beidzot redzējām arī izaugsmi mājsaimniecību patēriņā.
Šogad mūsu partnervalstīs IKP augs straujāk nekā pērn, kas balstīs pieprasījumu pēc mūsu eksporta precēm un pakalpojumiem. Spožus laikus gan negaidām, jo tarifu ietekme un izrietošā konkurences palielināšanās noieta tirgos eksporta izaugsmi bremzēs. Salīdzinoši zemās procentu likmes palīdzēs pakāpeniski atkopties mūsu eksportam svarīgajai mājokļu būvniecībai partnervalstīs. Tomēr, piemēram, Zviedrijā negaidām mājokļu būvniecības tempu atgriešanos augstajos līmeņos, ko redzējām pirms straujā procentu likmju kāpuma. Līdz ar to eksporta vilkme no šī tirgus vairs nebūs tāda kā iepriekš.
2027. gadā varētu sagaidīt būtiskāku eksporta izaugsmes paātrināšanos, bet eksporta izaugsmi vidējā termiņā apdraud konkurētspējas riski. Jau kopš 2023. gada otrās puses redzam Latvijas eksporta tirgus daļu pasaulē kritumu. Lielā mērā tas saistīts ar atsaistīšanos no Krievijas tirgus un ar mājokļu tirgus vājumu Ziemeļvalstīs. Tomēr arī skaidrs, ka straujais darbaspēka izmaksu kāpums nepalīdz tirgus daļas noturēt.
Labā ziņa darba devējiem ir, ka bruto algu kāpums Latvijā pērn piebremzējās, un arī šogad tas varētu vēl nedaudz sarukt (7,3%). Vidējo algu pieauguma tempu ierobežos publiskā sektora taupības pasākumi – algu kāpuma un bonusu limiti. Arī privātajā sektorā algu pieaugums būs lēnāks. Uzņēmumu spēja samaksāt augstākas algas ir mazinājusies, gan konkurētspējas risku, gan arī uzņēmumu rentabilitātes, kas pēdējos gados ir samazinājusies, dēļ.
Labā ziņa darba ņēmējiem ir, ka neto algas joprojām augs krietni straujāk par inflāciju. Inflācija, kas pērn uzkāpa līdz 3,7%, šogad noplaks. Pagājušajā gadā inflāciju galvenokārt noteica pārtikas un pakalpojumu cenu kāpums, bet 2025. gada otrajā pusē pārtikas cenas vairs neturpināja augt, un pat nedaudz saruka. Šogad inflāciju bremzēs plānotais PVN samazinājums uz gadu atsevišķiem pārtikas produktiem, kas stāsies spēkā 2026. gada vidū. Prognozējam, ka saglabāsies stabila vai lejupvērsta tendence globālajās pārtikas cenās, un, neskatoties uz ģeopolitiskajiem riskiem – arī naftas un gāzes cenās. Savukārt augšup cenu līmeni visdrīzāk virzīs augstas un svārstīgas reģionālās elektroenerģijas cenas. Galvenais inflācijas virzītājs tuvākajos gados būs pakalpojumu cenas. 2026. un 2027. gadā inflācija tiek prognozēta attiecīgi 2,8% un 2,7% apmērā.
Mērenā inflācija un salīdzinoši strauji augošās algas nozīmē tālāku kāpumu mājsaimniecību pirktspējā. Pērnā gada laikā varējām vērot ilgi gaidīto privātā patēriņa pamošanos, un prognozējam, ka mājsaimniecību tēriņi turpinās augt arī šogad. Tā liek domāt ne tikai gaidāmais pirktspējas kāpums, bet arī iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanās un prognozētā bezdarba mazināšanās (līdz 6,6% šogad un 6,3% 2027. gadā).
Mājsaimniecību interese par jauna mājokļa iegādi visdrīzāk turpinās būt augsta, un mājokļu tirgus būs aktīvs. Jau pērn strauji auga mājokļu kredītportfelis (virs 9%), un gaidām, ka salīdzinoši zemās procentu likmes veicinās kreditēšanas kāpumu arī šogad – lai gan, iespējams, mazāk strauju. Pakāpeniskā ekonomikas atkopšanās un procentu likmju stabilitāte varētu palīdzēt arī uzņēmumiem izšķirties par lielāku investīciju veikšanu.
Būtisks pienesums Latvijas ekonomikas izaugsmei joprojām nāks no publiskā sektora puses. Būvniecību un investīcijas turpinās veicināt projekti, kas saistīti ar aizsardzības nozari, Atveseļošanas fondu, kā arī citiem ES fondiem un Rail Baltica.
IKP izaugsmi prognozēšanas periodā balstīs valdības tēriņi un investīcijas, kā arī privāto investīciju straujāka izaugsme un mājsaimniecību patēriņa tālāks kāpums. Ja neredzēsim lielus satricinājumus, 2026. gadā IKP augs par 2,3%, bet 2027. gadā par 2,5%.
Ar pilnu ekonomikas apskatu angļu valodā var iepazīties šeit.
