Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
Centrālās Statistikas Pārvaldes (CSP) dati liecina, ka, salīdzinot ar pērno gadu, šī gada sākumā algu kāpums mazliet sarucis. Vidējā bruto alga, t.i., atalgojums pirms nodokļu nomaksas, bija par 8,3% lielāka nekā pirmajā ceturksnī pērn. Eiro izteiksmē tā sasniegusi 1757 EUR. Privātajā sektorā algu kāpums mazliet pieauga, sasniedzot 9,4% atzīmi. Toties sabiedriskajā sektorā – vien mazliet ieturētāki 5,8%.
Pirmajā ceturksnī ļoti strauji auga bruto alga citu pakalpojumu un ar nekustamo īpašumu saistītajās profesijās (26,9% un 20,0% attiecīgi). Savukārt, vispieticīgākais kāpums bija izglītībā (4,0%), kur gan jāatzīst, ka pērn algas auga visstraujāk. Otrs mazākais algu pieaugums bija IKT pakalpojumu sniedzējiem (4,7%), kura nemainīgi ir otra labāk apmaksātā nozare.
Darbaspēka nodokļu izmaiņu dēļ, neto alga auga straujāk nekā bruto, sasniedzot 10,6% atzīmi. Labā ziņa ir tā, ka iedzīvotāju pirktspēja šogad turpinās nostiprināties, algām arvien apsteidzot inflāciju. Sliktā – straujš algu pieaugums nozīmē augstākas izmaksas uzņēmumiem, kas pēcāk var atspoguļoties augstākās cenās. Tāpēc, lai novērstu algu-inflācijas spirāli, produktivitātei jāapsteidz algu kāpumu.
2024. gada izskaņā valdība apņēmās šogad ierobežot sabiedriskā sektora algu fonda pieaugumu līdz 2,6% atzīmei. Ja valdība saņemtu liecību, atzīme šajā “priekšmetā” būtu nesekmīga. Kaut gan nav pieejami visi dati, lai veiktu precīzu algu fonda izmaiņu aprēķinu, algas sektorā aug krietni ātrāk nekā solīts. Aprīlī izskanēja informācija, ka vairākas ministrijas gaida valdības dāsnumu, saņemot izņēmumu atalgojuma palielināšanai. Arīdzan tika minēts, ka dažādās valstij piederošās kapitālsabiedrībās cer uz pat vairāk nekā 20% pieaugumu, tai skaitā, gan Rail Baltica, gan nupat Valsts Kontroles izķidātajā AirBaltic. Tas varētu nozīmēt vēl straujāku algu pieaugumu sabiedriskajā sektorā nākamajos mēnešos.
Šodien arī tika publicēti dati par iekšzemes kopproduktu (IKP), sniedzot pirmo ieskatu mūsu ekonomikas veiktspējā šogad. Līdzīgi kā igauņiem, IKP Latvijā pret pagājušā gada sākumu ir sarucis (-0,3%), tam gan saglabājoties iepriekšējā ceturkšņa līmenī. Mājsaimniecību patēriņš joprojām ir ļoti vājš, toties iepriecina strauji augušas investīcijas (14% pret pērnā gada izskaņu). Eksports uzrādīja cienījumu sniegumu, taču importam pieaugot straujāk, kopējā ārējā sektora ietekme uz IKP bija negatīva.
Pirmā ceturkšņa dati liecina, ka algu pieaugums bijis straujāks, bet ekonomikas izaugsme – vājāka nekā prognozēts.
